2024. gada 2. februārī tika publicēts pārskats par Satversmes tiesas darbu 2023. gadā. Aicinām atskatīties uz statistiku un dažiem tiesas atzinumiem.
2023. gada statistika
Pārskata posmā tiesa izskatīja 22 lietas. Spriedumi pieņemti 17 lietās, savukārt lēmumi par tiesvedības izbeigšanu – 5 lietās.
Spriedumos izvērtēta 49 tiesību normu (aktu) atbilstība Satversmei. Par Satversmei atbilstošām tika atzītas 23 tiesību normas (akti), bet par Satversmei neatbilstošām – 26 tiesību normas. Satversmes tiesas tiesneši spriedumiem pievienojuši 14 atsevišķās domas.
Arī šajā pārskata posmā lietas visbiežāk tikušas ierosinātas par tiesību normu atbilstību Satversmes 1. pantam – 22 lietas, Satversmes 91. pantā ietvertajam tiesiskās vienlīdzības principam un diskriminācijas aizlieguma principam – 8 lietas, Satversmes 92. pantā ietvertajām tiesībām uz taisnīgu tiesu – 15 lietas, Satversmes 105. pantā noteiktajam tiesībām uz īpašumu – 11 lietas, kā arī Satversmes 114. pantā noteiktajam tiesībām uz mazākumtautību aizsardzību – 11 lietas. Tāpat tiesā ierosinātas lietas par tiesību normas atbilstību Satversmes 64., 96., 101., 106., 109., 110. un 115. pantam, kā arī Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 4. protokola 4. pantam un Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantam.
Ieskats tiesas judikatūrā
Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš savā 2024. gada 2. februāra ziņojumā par konstitucionālo tiesību attīstību Latvijā 2023. gadā vērsa uzmanību uz vairākām vērtīgām Satversmes tiesas atziņām, kuras stiprina tiesiskumu un ir vērā ņemamas tiesību jaunrades procesā.
Cilvēka cieņa
Ikviens cilvēks ir Latvijas vērtība, un to Satversmes tiesa ir uzsvērusi arī aizvadītajā gadā, konstatējot, ka ikvienai trūcīgai personai joprojām nav pieejams visu tās pamatvajadzību apmierināšanai pietiekams atbalsts. Paredzētā minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas kārtība līdz ar sociālās drošības sistēmas pasākumiem tomēr nenodrošina ikvienam iespēju dzīvot cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi. Likumdevēja pienākums ir ieviest un pastāvīgi pilnveidot tādu sociālās palīdzības sistēmu, kas nodrošinātu pārredzamu, efektīvu un mērķētu atbalsta sniegšanu. Tādu sociāli atstumtu cilvēku esība, kuri neizjūt valsts atbalstu un tādējādi nejūtas piederīgi šai valstij vai pat zaudē šo piederības sajūtu, var radīt arī valsts drošības riskus.
Saeimas deputāta tiesības piedalīties Saeimas darbā
Lietā par ierobežojumiem, kuri liedza pret Covid-19 nevakcinētam deputātam pilnvērtīgi piedalīties Saeimas darbā tiesa uzsvēra tautas priekšstāvja – Saeimas deputāta – īpašo lomu Latvijā kā parlamentārā demokrātijā. Ikviena deputāta tiesību īstenošana veicina efektīvu demokrātijas funkcionēšanu, tostarp likumdevēja leģitimitāti un viedokļu plurālismu parlamenta sastāvā atbilstoši tautas paustajai gribai. Arī tāds viedoklis, kuru pauž tikai viens vai daži deputāti, Saeimas darbā ir būtisks, jo ir svarīga izsvērtu lēmumu pieņemšana, ko var panākt tikai tad, ja ikvienam deputātam ir iespēja paust savu viedokli. Deputāts var pilnvērtīgi pārstāvēt tautu tikai tad, ja viņam tiek nodrošināta iespēja izmantot tās tiesības, kurām ir izšķiroša nozīme Saeimas darbā.
Vienāda darba samaksa
Tiesas priekšsēdētājs kā nozīmīgu norādīja arī spriedumu attiecībā uz regulējumu, atbilstoši kuram pirmsskolas izglītības pedagogu zemākā darba algas likme atšķīrās no pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpēs nodarbinātajiem pedagogiem noteiktās likmes. Šī bija pirmā lieta, kurā Satversmes tiesa konkretizēja vienādas darba samaksas principu. Tiesa atzina, ka minētais princips ir attiecināms ne tikai uz vienādu vai līdzīgu darbu, bet arī uz vienādas vērtības darbu. Izvērtējusi pedagogu darbam nepieciešamās prasmes, personisko ieguldījumu un atbildību, kā arī darba apstākļus, tiesa secināja, ka minētie pedagogi veic vienādas vērtības darbu. Satversmes tiesa atzina, ka pret pirmsskolas izglītības pedagogiem noteiktajai atšķirīgajai attieksmei nav leģitīma mērķa, jo valsts budžeta un pašvaldību budžetu stabilitāte pati par sevi nevar tikt izmantota par atšķirīgas attieksmes attaisnojumu.
Tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties labvēlīgā vidē
Ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir svarīgi jautājumi gan par tiesībām brīvi pārvietoties, gan par tiesībām uzturēties labvēlīgā vidē. Interešu sadursme rodas, ja persona vēlas ar transportlīdzekli, kas rada kaitējumu apkārtējai videi, iebraukt teritorijā, kurai tieši nolūkā aizsargāt vidi ir noteikts īpašs statuss. Satversmes tiesa atzina: pat ja likumdevējs ir pilnvarojis pašvaldības savā teritorijas plānojumā noteikt īpaša režīma zonu un secīgi arī maksu par iebraukšanu tajā, attiecīgās nodevas likmei jābūt sabalansētai ar sabiedrības spēju šo nodevu samaksāt. Pretējā gadījumā iebraukšana īpaša režīma zonā būtu pieejama vienīgi nelielai, turīgajai sabiedrības daļai.
Pilsonība
Lietā par pilsonības atņemšanas termiņa skaitījumu gadījumos, kad persona pilsonības iegūšanas procesā rīkojusies negodprātīgi, Satversmes tiesa papildināja savu judikatūru attiecībā uz pilsonības institūtu. Tiesa aplūkoja lojalitāti un no tās izrietošo godprātīgumu kā vienu no galvenajiem pilsonības elementiem, kā arī valsts rīcības brīvību lemt par pilsonības atņemšanu personai saistībā ar tās negodprātīgu rīcību pilsonības iegūšanas vai atjaunošanas brīdī.
Valsts drošība
Arī 2023. gadā diemžēl turpinājās Krievijas agresija Ukrainā. Šādos apstākļos valsts drošību ar tiesību spēku sargā arī konstitucionālās tiesas. Pašlaik ģeopolitiskais konteksts ieguvis ne tikai politisku, bet arī juridisku nozīmi, tostarp Satversmes tiesā izskatāmajās lietās. Piemēram, lietā par normām, kas uzliek pašvaldībām pienākumu demontēt padomju režīmu slavinošus objektus, Satversmes tiesa konkretizēja Latvijas valsts nepārtrauktības principu un tā nozīmi vēsturiskā taisnīguma un 1918. gadā dibinātās Latvijas Republikas valstiskuma atjaunošanā. Minētajā lietā Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdēto normu pieņemšanu ir motivējusi arvien aktīvākā padomju režīmu slavinošo objektu izmantošana propagandas mērķiem un arvien nopietnākais Latvijas valstiskuma apdraudējums, kuru nepieciešams novērst. Satversmes tiesa uzsvēra, ka okupācijas seku novēršanai un sabiedrības vienotības veicināšanai ir nepieciešama tāda uz vienu mērķi vērsta un solidāra sadarbība starp visiem valsts varas līmeņiem, kas aptvertu gan centrālo varu, gan arī pašvaldības.
Tāpat arī lietā par aizliegumu profesionālā dienesta karavīram būt par politiskās partijas biedru Satversmes tiesa uzsvēra, ka pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā nepieciešamība pēc politiski neitrāliem Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir īpaši izteikta. Nacionālo bruņoto spēku politiskā neitralitāte veicina valsts aizsardzības funkcijas efektīvu izpildi, un tādā veidā tiek nodrošināta demokrātiskas valsts iekārtas un sabiedrības drošības aizsardzība.
Pārskats par Satversmes tiesas darbu 2023. gadā pieejams šeit.
Satversmes tiesas priekšsēdētāja Alda Laviņa ziņojums par konstitucionālo tiesību attīstību Latvijā 2023. gadā pieejams šeit.
