Iestatījumi

ANO Bads Bērnu tiesības Cilvēka cieņa Cilvēka orgānu tirdzniecība Cilvēktiesības Cilvēktiesību gids Cilvēktiesību izglītība Cilvēktirdzniecība Dati Demokrātija Dezinformācija Diskriminācija Droša vide Dzimumu līdztiesība ECK ECSR ECT Eiropas Komisija Eiropas Padome Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Eiropas Savienības Pamattiesību harta Eiropas Sociālā harta Enerģētika ES EST Finanses GDPR Ģimene Humanitārās tiesības ICC ICJ Ieslodzījuma vietas Ilgtspējīga attīstība Imigrācija Integrācija Interneta starpnieki Internets Invaliditāte Izglītība Jaunatne Jaunrades brīvība Karš Kibernoziedzība Kibervardarbība Klimata krīze Klimats Konkurss Korupcija Kriminālprocess Laba pārvaldība Labvēlīga vide LGBT LU Mājokļa un korespondences neaizskaramība Mākslīgais intelekts Mediji Medijpratība Migrācija Minoritātes Nabadzība Naida runa Necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums Nodarbošanās brīvība Nodokļi Patvērums Personas dati Pilsoniskā sabiedrība Preses brīvība Rase Reliģijas brīvība Sabiedrības līdzdalība Satversmes tiesa SCOTUS Seksuālā ekspluatācija Seniori Sievietes Sociālās un ekonomiskās tiesības Sociālie tīkli Spīdzināšanas aizliegums Taisnīga tiesa Tehnoloģijas Tiesības uz brīvību un drošību Tiesības uz dzīvību Tiesības uz īpašumu Tiesības uz privāto dzīvi Tiesībsargs Tiesiskā vienlīdzība Tiesu varas neatkarība Trauksmes celšana Ukraina UNESCO Uzņēmējdarbība Valsts dienests Vārda brīvība Vardarbība Vēlēšanas Veselība Vides piekļūstamība Vides tiesības Viendzimuma laulība Viendzimuma pāru aizsardzība Vienlīdzīgas iespējas Žurnālisms Rādīt visas tēmas

Publikācija

Attālinātās tiesas sēdes: aizstāvības tiesību pilnvērtīgai nodrošināšanai ar video vien nepietiek

Reaģējot uz koronavīrusa COVID-19 izplatību, aizvien vairāk valstu meklē veidus, kā turpināt pildīt būtiskākās tiesu funkcijas un izvairīties no pārlieku liela lietu uzkrājuma krīzes beigās. Tādēļ aizvien vairāk valstu pāriet uz tiesas sēžu organizēšanu attālināti — video vai audio konferences režīmā. Tas lielākoties tiek darīts steigā, galveno uzmanību pievēršot videokonferenču platformu pieejamībai. Tomēr līdzšinējā pieredze rāda, ka aizstāvības tiesību nodrošināšanai ar labi strādājošu kameru un mikrofonu vien būs par maz. Nevalstiskā organizācija Fair Trials ir publicējusi rekomendācijas valsts un tiesu institūcijām par to, kas jāņem vērā, ieviešot attālinātās tiesu sēdes kriminālprocesā.

Krīzes reakcija

Gandrīz visās valstīs, kuras skārusi globālā COVID-19 pandēmija, sabiedriskās veselības nodrošināšanai ieviestie ierobežojumi ir ietekmējuši arī tiesu sistēmu. Fair Trials regulāri apkopotā informācija liecina, ka vairākums valstu ir slēgušas tiesu namus publikai, klātienes mutvārdu tiesas sēdes vai nu atceļot vispār, vai nodrošinot tikai neatliekamāko jautājumu izskatīšanu. Aizvien vairāk valstu cenšas nodrošināt nepārtrauktu tiesu darbu, pārejot uz lietu izskatīšanu attālināti — audio vai video režīmā, izmantojot tādas platformas kā ZOOM, Skype un pat WhatsApp. Tomēr šī pāreja lielākoties notiek steigā, lielāku uzmanību pievēršot pašai video un audio tehnikai, un ne vienmēr pievēršot vajadzīgo uzmanību pilnvērtīgas tiesas sēdes nodrošināšanai, īpaši no aizstāvības puses. Šomēnes, piedaloties Eiropas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas rīkotā diskusijā par COVID-19 ietekmi uz tiesu sistēmām, no kādas Eiropas valsts tiesneša dzirdēju, ka pāriešana uz tiesas sēdēm video režīmā šobrīd aprobežojas ar tiesas priekšsēdētāja rīkojumu tiesnešiem: “Dabūjiet sev Skype!”

Apsūdzētā procesuālās tiesības

Fair Trials rekomendācijās ir norādīts uz virkni būtisku aspektu, kam jāpievērš uzmanība, domājot par attālinātu tiesas sēžu rīkošanu. Nenoliedzami valstīm ir jādomā par to, kā nodrošināt tiesu nepārtrauktu darbību īpaši tad, ja pandēmijas ierobežošanai nepieciešamie pasākumi var ieilgt. Tomēr jebkuri šāda veida pasākumi nevar tikt ieviesti, nesamērīgi ierobežojot apsūdzētā (ar to plašāk saprotot personas, kam ir tiesības uz aizstāvību) iespējas pilnvērtīgi piedalīties tiesas procesā.

Domājot par attālinātu dalību tiesas sēdēs, ir svarīgi atcerēties, ka pat tad, ja audio un video tehnoloģija strādā atbilstoši, piedalīšanās tiesas sēdē caur videokonferenci nav pielīdzināma dalībai klātienē. Galvenais uzsvars, domājot par attālinātajām tiesas sēdēm, šobrīd tiek likts uz informācijas nodošanu vārdiski caur audio un video tehnoloģiju, tomēr pilnvērtīga tiesas sēde neaprobežojas tikai ar verbālas informācijas nodošanu tiesnesim. Iespēja tiesas sēdē diskrēti konsultēties ar advokātu, neverbālā komunikācija un pat iespējas tiesas sēdē iesniegt un pilnvērtīgi izskatīt pierādījumus var tikt būtiski ierobežotas. Fair Trials apkopotā informācija liecina, ka advokāta iespējas konfidenciāli apspriesties ar aizstāvamo šobrīd steigā iesviestajos video procesos var būt ļoti ierobežotas. Saziņa ar klientu ir īpaši būtiska pirms sēdēm, kurās tiek lemts par apcietinājuma piemērošanas nepieciešamību un kuras notiek ātri, nepieciešamos lietas materiālus bieži saņemot īsi pirms tiesas sēdes vai sēdes laikā.

Tāpat īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai apsūdzētais pilnībā izprot procesā notiekošo, īpaši tad, ja apsūdzētajam nav aizstāvja, vai ir citādi apgrūtinātas iespējas saprast notiekošo (valodas barjeras, citas īpašas vajadzības). Palasot žurnālistu novērojumus no attālinātajiem tiesas procesiem ārvalstīs, kuros publikai pieeja tiek garantēta, ir skaidrs, ka dažāda veida tehnoloģijas vien nenodrošina to, ka apsūdzētais sapratīs, kas tiesas procesā notiek. Turklāt traucējumi komunikācijā, piemēram, atskaņas, pārrāvumi, kavējumi un citi tamlīdzīgi bieži sastopami traucējumi padara iespēju pilnvērtīgi sekot procesam vēl daudz grūtāku. Šādā gadījumā jāapsver, vai valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības kritēriji nebūtu jāpārskata, lai nodrošinātu, ka attālinātajos tiesas procesos nepiedalās personas, kurām finansiālu iemeslu dēļ nav aizstāvja.

Latvija

Kā liecina manas.tiesas.lv ievietotā informācija, šobrīd Latvijā mutvārdu procesā tik izskatītas tikai lietas, kas saistītas ar būtisku tiesību aizskārumu vai ir objektīvi steidzamas. Pie pēdējās kategorijas pieder, piemēram, lietas, kas saistītas ar brīvības atņemšanu, rīcībspējas ierobežošanu utt. Beidzoties ārkārtas situācijai šobrīd atliktās tiesas sēdes tiks izskatītas prioritārā kārtībā. Mutvārdu procesos aizvien biežāk tiek izmantotas videokonferences tehnoloģijas. Apsūdzētie vairs netiek konvojēti no ieslodzījuma vietas uz tiesu namu, tāpat videokonferences režīmā piedalīties var arī eksperti un citu tiesu pārstāvji. Tomēr advokātiem, prokuroriem un cietušajiem vēl joprojām jāierodas tiesā, lai tiesa varētu pārbaudīt viņu identitāti.

Īslaicīgi pasākumi

Runājot par COVID-19 krīzes laikā ieviestajiem pasākumiem, ir jāuzsver, ka tie nekādā gadījumā nevar tikt pagarināti ārpus krīzes bez pienācīga ietekmes izvērtējuma uz aizstāvības tiesībām. Vairākās diskusijās pārsvarā gan no tiesnešiem esmu dzirdējusi entuziasmu par video tiesas sēžu pārnešanu uz “miera laikiem”, minot šādu procesu ātrumu un resursu efektivitāti. Tomēr ir jāatceras, ka tiesības klātienē piedalīties tiesas procesā, īpaši kriminālprocesā, ir daļa no tiesību uz taisnīgu tiesu garantijām. Šobrīd — ārkārtas situācijā — zināmi ierobežojumi ir nepieciešami un pieļaujami. Tomēr arī šobrīd attālinātas sēdes var notikt tikai tad, ja tiek nodrošinātas citas neatņemamas aizstāvības tiesības, piemēram, pierādījumu pilnvērtīga izskatīšana, tiesības iztaujāt lieciniekus, ekspertus un advokāta iespējas pilnvērtīgi sazināties ar klientu un aizstāvēt klientu tiesā. Visbeidzot, nedrīkstam aizmirt arī par sabiedrības tiesībām sekot līdzi tiesas procesiem. Es jau iepriekš esmu rakstījusi par to, ka atsevišķs normatīvais regulējums kriminālprocesā faktiski liedz sabiedrībai īstenot savu uzraudzību pār tiesu sistēmas darbību. Domājot par attālinātajām tiesas sēdēm šis aspekts ir ne mazāk būtisks.