Digitālie pakalpojumi nav tikai visu iecienītās sociālo mediju platformas vai e-veikali – mēs ar tiem saskaramies pat nemanot. Interneta piekļuves nodrošinātāji, mākoņdatošanas infrastruktūras uzturētāji, tiešsaistes tirdzniecības vietas, sociālie mediji – tie ir tikai daži pazīstamākie piemēri digitālo pakalpojumu sniedzējiem, kas ar neskaitāmu algoritmu palīdzību pazīst mūs labāk, nekā mēs pazīstam paši sevi. Apzinoties digitālās vides nesaraujamo saistību ar ikvienu tās iedzīvotāju, Eiropas Savienība ir apņēmusies ar jaunpieņemtu regulējumu panākt efektīvu pamattiesību aizsardzību tiešsaistē un ieviest jaunus “spēles noteikumus” pakalpojumu sniedzējiem internetā.
2022. gada 16. novembrī stājusies spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes regula 2022/2065 par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK, saukta arī par Digitālo pakalpojumu aktu (turpmāk – Digitālo pakalpojumu akts). Jaunpieņemtais normatīvais regulējums ir nepieciešams jauninājums pirms vairāk nekā 20 gadiem pieņemtajai Direktīvai par elektronisko tirdzniecību 2000/31/EK, un uzstāda ambiciozus mērķus pamattiesību aizsardzībai digitālajā vidē.
Kas ir Digitālo pakalpojumu akts?
Digitālo pakalpojumu akts ir jauns Eiropas Savienības līmeņa regulējums tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem par to, kā tiem jāizstrādā savi pakalpojumi un procedūras. Tas attiecas uz ikvienu digitālās “ekosistēmas” dalībnieku – lietotājiem, uzņēmumiem un platformām.
Lai gan Digitālo pakalpojumu aktā paredzētie noteikumi galvenokārt attiecināmi tieši uz pakalpojumu sniedzējiem – tādiem “milžiem” kā Google, Facebook, Amazon, Twitter, kā arī citiem uzņēmumiem – ne mazāk svarīga ir jauno noteikumu ietekme uz pakalpojumu lietotāju tiesību apjomu un aizsardzību.
Pamattiesību aizsardzība Digitālo pakalpojumu akta fokusā
Ar jauno regulējumu Eiropas Savienība ir centusies samērot Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (turpmāk – Harta) garantētās pamattiesības un veicināt inovācijas, kas ir gluži pašsaprotamas mūsdienu tehnoloģiju laikmetā. Harta ir nozīmīgākais Eiropas Savienības iedzīvotājiem garantēto pamattiesību apkopojums, un Digitālo pakalpojumu akts, tāpat kā jebkurš cits Eiropas Savienības institūciju izstrādātais dokuments, ir sagatavots, paturot prātā Hartā minētās cilvēktiesības.
Ievērojot digitālās vides visaptverošo tvērumu uz mūsu ikdienu, Digitālo pakalpojumu aktā ietvertie principi un noteikumi skar ievērojamu lietotāju pamattiesību loku, tostarp, tiesības uz vārda brīvību, personu datu aizsardzību, privātumu un pieeju informācijai.
Satura moderēšana – balanss starp nepieciešamību un patvaļību
Viens no galvenajiem Digitālo pakalpojumu akta mērķiem ir tiešsaistes pakalpojumu lietotāju tiesību uz vārda brīvību aizsardzība, kas paredzēta Hartas 11. pantā, un tam ir paredzama būtiska ietekme konkrētajā pamattiesību jomā.
Jaunais regulējums paredz noteikumus attiecībā uz digitālajām platformām un pakalpojumiem, tostarp sociālajiem plašsaziņas līdzekļiem, meklētājprogrammām un e-komercijas tīmekļa vietnēm. Viens no veidiem, kā Digitālo pakalpojumu akts ietekmē tiesības uz vārda brīvību, ir attiecībā uz digitālajās platformās un pakalpojumos atļautā satura regulēšanu un moderēšanu.
Ar satura moderēšanu visbiežāk saprotam aizskarošu vai nepatiesu ierakstu izņemšanu sociālajos medijos un ziņu portālu komentāru sadaļās. Taču patiesībā satura moderēšanu izmanto lielākoties visas tiešsaistes platformas, kas balstās uz lietotāju veidotu saturu - sociālie plašsaziņas līdzekļi, tiešsaistes veikali (piemēram, eBay), koplietošanas ekonomikas uzņēmumi (piemēram, airBnB), iepazīšanās vietnes, forumi (piemēram, Reddit) utt. Proti, satura moderācija aptver ļoti plašu pasākumu loku, kas paredzēts, lai nodrošinātu, ka digitālajā vidē publicētā informācija atbilst pakalpojumu sniedzēju noteikumiem un nav nelikumīga vai aizskaroša. Turklāt satura moderācijas sistēmas veido gan apmācīti speciālisti, gan automatizētas programmas, algoritmi, un pat mākslīgais intelekts (angļu valodā “artificial intelligence”).
Gatavojoties piemērota regulējuma izstrādei, Eiropas Komisija veica sabiedrisko apspriešanu par Digitālo pakalpojumu aktu, kurā piedalījās dažādas ieinteresēto personu grupas – Eiropas Savienības iedzīvotāji, uzņēmumi, uzņēmējdarbības asociācijas un nevalstiskās organizācijas. Lielākā daļa aptaujāto norādīja, ka tiešsaistē ir saskārušies gan ar kaitīgu, gan nelegālu saturu, piemēram, naida runu un dezinformāciju, un īpaši atzīmēja, ka to skaits ir palielinājies Covid-19 pandēmijas laikā. Liela daļa respondentu, kuri norādīja, ka ir ziņojuši platformām par nelegālu saturu, pauda neapmierinātību ar platformu reakciju un ziņošanas mehānismu neefektivitāti.
Digitālo pakalpojumu aktā paredzēts, ka pakalpojumu sniedzējiem būs jāveic pasākumi, lai novērstu nelikumīga un kaitīga satura izplatīšanu. Digitālo pakalpojumu akts pieprasa tiešsaistes platformām un pakalpojumiem ieviest pasākumus, kas efektīvi radītu drošāku tiešsaistes vidi un nodrošinātu lietotājiem piekļuvi uzticamai un precīzai informācijai.
Kā šādu pasākumu piemērus Digitālo pakalpojumu akts min satura moderācijas sistēmu un iekšējo procesu pielāgošanu, lēmumu pieņemšanas procesu un resursu pielāgošanu, moderācijai atvēlēto resursu palielināšanu, kā arī personāla apmācības. Proti, ir apzināts plašs pasākumu kopums, kurus paredzēts ieviest, un Digitālo pakalpojumu aktā to nepieciešamība ir īpaši uzsvērta.
Taču nav noliedzams, ka jebkura tiešsaistē pieejamā satura moderēšana un regulēšana ir uzskatāma par ierobežojumu personas tiesībām uz vārda brīvību. Vēl jo vairāk, tiesību aktā uzsvērts, ka jēdziens “nelikumīgs saturs” būtu jādefinē plaši, kas, savukārt, nozīmē, ka pakalpojumu sniedzēji, tiecoties ievērot Digitālo pakalpojumu akta prasības, nenovēršami ietekmēs un arī aizskars personu iespējas brīvi paust savu viedokli.
Tāpēc Digitālo pakalpojumu aktā ir iestrādāti noteikumi, kas paredzēti, lai sniegtu personām ātrākus un efektīvākus tiesību aizsardzības līdzekļus. Pirmkārt, digitālo pakalpojumu sniedzējiem jādod iespēja visiem pakalpojuma saņēmējiem iesniegt sūdzību par iespējamiem pārkāpumiem satura moderēšanā un sūdzības iesniegšanai nebūtu jānosaka oficiālas prasības, piemēram, atsaukšanās uz konkrētām piemērojamajām tiesību normām vai sarežģītiem juridiskiem paskaidrojumiem. Otrkārt, arī dalībvalstīm rekomendēts nodrošināt rīkus un vadlīnijas attiecībā uz sūdzību un apstrīdēšanas mehānismiem, kas piemērojami to attiecīgajā teritorijā – tas cita starpā ietver arī administratīvo sūdzību izskatīšanas mehānismus un tiesību aizsardzību tiesā.
Jauni noteikumi informācijas pieejamībai
Digitālo pakalpojumu aktā noteikts, ka tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem ir jāsniedz lietotājiem skaidra un pārredzama informācija par savu pakalpojumu noteikumiem un nosacījumiem, kā arī par lietotāju datu aizsardzības tiesībām. Mērķis ir nodrošināt, ka lietotāji var efektīvi realizēt savas tiesības piekļūt informācijai, ir informēti par savām tiesībām un var viegli tās īstenot.
Lai gan sabiedrībā jau izsenis kā aksioma pieņemts fakts, ka lielākā daļa no tiešsaistes platformu lietotājiem nemaz nemēģina iepazīties ar desmitiem lapu garajiem un juridiskiem terminiem pārsātinātajiem platformu lietošanas noteikumiem (angļu valodā “Terms & Conditions”), Digitālo pakalpojumu akts ir spēris soli virzienā, kas paredz lietotāju tiesības un pakalpojumu sniedzēju darbības principus izklāstīt “skaidrā, vienkāršā, saprotamā, lietotājdraudzīgā un nepārprotamā valodā”. Vēl jo vairāk, tiek iedrošināta grafisku elementu, piemēram, ikonu vai attēlu, izmantošana, lai ilustrētu Digitālo pakalpojumu aktā noteiktos informēšanas prasību galvenos elementus.
Minētais aspekts ir svarīgs ne tikai patērētāju tiesību aizsardzības kontekstā, ļaujot nākotnē viegli attiekties no digitālajiem pakalpojumiem un piekļūt informācijai par tiesību aizsardzības iespējām, bet arī saistībā ar dažādu pamattiesību, tostarp, vārda brīvības, ierobežošanas gadījumiem. Proti, paredzēts, ka platformām būs jāskaidro to izmantotie satura moderēšanas pasākumi.
Turklāt Digitālo pakalpojumu aktā paredzēta arī sistēma savstarpējai mijiedarbībai starp tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem un dalībvalstu iestādēm. Tā ļaus dalībvalstu iestādēm vērsties pret platformām un pakalpojumu sniedzējiem, kas pārkāpj lietotāju tiesības, tostarp tiesības piekļūt informācijai.
Privātuma un datu aizsardzība – ar plusiem un mīnusiem
Digitālo pakalpojumu aktā liela uzmanība pievērsta arī personu datu un tiesību uz privātumu aizsardzībai, kas jau ir kļuvusi par mūsu ikdienu kopš Vispārīgās datu aizsardzības regulas spēkā stāšanās 2018. gadā.
Katrs sīkdatņu pieņemšanas klikšķis, ieraksts platformu meklētajos, un pat vieta, no kuras platformām pieslēdzamies, palīdz digitālo pakalpojumu sniedzējiem apkopot par mums milzīgus datu apjomus. Šos datus var izmantot mērķētai reklāmai, personalizētiem ieteikumiem un citiem mērķiem. Tomēr veids, kādā tiešsaistes platformas vāc un izmanto šos datus, bieži vien ir neskaidrs un lietotājiem nav labi saprotams. Pat pakalpojumu sniedzēji bieži vien nezina, ka rokās attopas viņu ievāktie personu dati, kas var tikt monetizēti neskaitāmiem starpniekiem.
Šim pārredzamības trūkumam var būt nopietnas sekas, tostarp privātuma apdraudējumi, kā arī lietotāju gribas manipulācijas, dezinformācijas vai personu grupu diskriminācijas riska palielināšanās. To uzskatāmi pierāda gadījumi, kad personām, kas internetā meklējušas risinājumu ēšanas traucējumiem, tiek pastiprināti rādītas diētu reklāmas vai azartspēļu atkarīgajiem – vietņu reklāmas, kurās iespējama azartspēļu spēlēšana.
Digitālo pakalpojumu akta mērķis ir risināt šo problēmu, pieprasot tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem būt pārredzamākiem attiecībā uz savu datu vākšanas un izmantošanas praksi. Noteikumi pieņemti, cenšoties sabalansēt lietotāju, platformu un reklāmdevēju intereses. Labā ziņa ir tāda, ka lietotājiem Digitālo pakalpojumu akts nozīmē iespēju saņemt skaidru un viegli pieejamu informāciju par to, kā dati tiek vākti, izmantoti un koplietoti, kā arī piedāvā lietotājiem lielāku kontroli pār saviem datiem.
Paredzēti arī jauni noteikumi par personas datu nodošanu trešajām personām. Cita starpā Digitālo pakalpojumu akts paredz nodrošināt, ka uz visām trešajām personām, kas saņem personas datus no digitālajiem uzņēmumiem, arī attiektos atbilstoši drošības pasākumi, lai aizsargātu lietotāju privātumu.
Tomēr sagaidāms, ka privātuma un datu aizsardzības pasākumu īstenošanā dalībvalstis un Eiropas Savienība sastapsies ar jau labi zināmiem šķēršļiem. Tiešsaistes platformas bieži vien ir lielas, globālas un nemitīgi izmanto jaunus risinājumus, kas nereti noved pie tā, ka regulējums gluži vienkārši par vairākiem gadiem atpaliek no tehnoloģiskajiem risinājumiem. Tāpat interneta globālā daba un milzīgais lietotāju skaits padara efektīvu platformu darbības pārraudzību vien par utopisku sapni.
Kopsavilkums
Var secināt, ka Digitālo pakalpojumu akts būtiski ietekmēs lietotāju, uzņēmumu un platformu tiesību un pienākumu apjomu. No vienas puses, tas nodrošinās vienuviet apkopotu un visaptverošu regulējumu tiešsaistes platformu regulēšanai un lietotāju tiesību (piemēram, tiesību uz privātumu un vārda brīvību) aizsardzībai, kas ir nenoliedzami pozitīvs likumdošanas rezultāts. Tas ir īpaši svarīgi arī digitālajā laikmetā, kad šīs tiesības bieži vien ir pakļautas pārkāpumu riskam. Tomēr joprojām nav zudis risks, ka Digitālo pakalpojumu akta piemērošana praksē varētu būt smagnēja, un iespējami ierobežotu brīvu informācijas plūsmu un indivīdu iespējas izmantot savas tiesības. Laikam ejot, nav šaubu, ka Digitālo pakalpojumu akta piemērotājiem būs ļoti svarīgi rūpīgi apsvērt šīs iespējamās sekas un nodrošināt, ka netiek radīti nepamatoti pamattiesību ierobežojumi.
Raksts ir sagatavots ar EEZ granta finansiālu atbalstu. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.
