2024. gada 9. aprīlis nupat kļuvis par visnotaļ nozīmīgu datumu cīņā ar globālo sasilšanu un vides aizsardzību kopumā – Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT vai Tiesa) pirmo reizi savā praksē lēmusi par ar klimata pārmaiņām saistītiem jautājumiem. Vienā dienā pasludinot nolēmumus trīs dažādās, taču saistītās lietās, ECT ir atbildējusi uz daudzām neskaidrībām, kas jau ilgu laiku nomocījušas ne vien vides tiesību juristu, bet arī plašākās sabiedrības prātus. Lai gan ne visas ziņas pieteicējiem šajās lietās ir pozitīvas, kopaina tomēr krāsojas gaiša – ECT zem sava drošā spārna ielaidusi savā ziņā iepriekš nebijuša cilvēktiesību aizskāruma aizsardzību, viešot cerības par kopējas tendences attīstības iespējām vides aizsardzības jomā.
Lietu fakti un plašāks konteksts
Nolēmumi tika paziņoti trīs lietās, katrai no tām sniedzot sava veida pienesumu, kas viennozīmīgi atvieglos lēmumu pieņemšanu arī citās tiesvedībās, tostarp tajās, kas jau šobrīd gaida savu kārtu.[1] Lai gan visu 2024. gada 9. aprīļa nolēmumu pamatā ir klimata pārmaiņu izraisītās negatīvās sekas, katra lieta izcēlusies dažādos faktiskajos apstākļos, kas izrādījās izšķiroši to iznākumam.[2] Autore jau iepriekš komentēja šīs lietas, raugoties uz to iespējām izturēt pieņemamības pārbaudi (jeb locus standi) un tikt izskatītām pēc būtības.[3] Šobrīd, raugoties atpakaļskata spogulī, ir iespējams ne vien novērtēt iepriekšējo secinājumu pareizību, bet arī izdarīt jaunus pieņēmumus par klimata tiesvedību nākotnes perspektīvām.
Lieta, kas vienīgā izturēja pieņemamības pārbaudi, ar nosaukumu Verein KlimaSeniorinnen Schweiz pret Šveici[4] ierosināta, pamatojoties uz četru individuālu sieviešu un kādas vietējās asociācijas (Verein KlimaSeniorinnen Schweiz) kopīgu sūdzību. Asociācijas locekles ir gados vecākas (lielākoties pēc 70 gadu vecuma) sievietes, kuras vērsās Tiesā ar bažām par globālās sasilšanas ietekmi uz viņu dzīves apstākļiem un veselību. Sūdzības juridiskais pamatojums balstīts argumentā, ka Šveices iestādes neveic pietiekamus pasākumus klimata pārmaiņu mazināšanā. Tā rezultātā pieteicējas jau šobrīd izjūt veselības saasinājumus jeb savu tiesību aizskārumu karstuma viļņu ietekmē.
Nākamā aplūkojamā lieta – Duarte Agostinho un citi[5] – izcēlās sešu Portugālē mītošu jauniešu pieteikuma dēļ. Pieteicēji sūdzējās ne vien par klimata pārmaiņu pašreizējām sekām, bet arī par to nākotnes projekcijām. Atšķirībā no iepriekšminētās lietas, šajā pieteikumā vainota ne vien Portugāle, bet arī vēl 32 citas atbildētājas valstis. Visbeidzot, lietā Carême[6] bijušais vietējās pašvaldības iedzīvotājs un mērs apgalvoja, ka Francija nav veikusi pietiekamus pasākumus, lai novērstu klimata pārmaiņas viņa kādreizējās dzīvesvietas apkārtnē. Lietās tika izvirzīti un aplūkoti vairāku Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (turpmāk – ECK[7]) pantu pārkāpumi, taču būtiskākie un šajā rakstā sīkāk aprakstītie skar 2., 6. un 8. panta tiesību aizskārumus jeb secīgi – personu tiesības uz dzīvību, tiesības uz taisnīgu tiesu un tiesības uz savas privātās un ģimenes dzīves, dzīvokļa un korespondences neaizskaramību.
Šīs lietas ieguva atpazīstamību jau krietni pirms nolēmumu pasludināšanas, jo izcēlās ar tām piešķirto prioritāro nozīmi Tiesas dienas kārtībā saskaņā ar tās iekšējiem noteikumiem.[8] Visas šīs lietas tika pārvirzītas Lielajai palātai, kamēr līdzšinējie centieni vērsties dažādās starptautiskās tiesās parasti izrādījās neveiksmīgi. Līdz ar to šajās tiesvedībās izdarītie secinājumi nenoliedzami kalpos par vadlīniju daudzām jaunām lietām ne vien ECT, bet arī citu starptautisku un nacionālu tiesu priekšā.
ECT secinājumi: lietu pieņemamība un cilvēktiesību aizskārumi
Salīdzinot Duarte Agostinho un Carême ar Verein KlimaSeniorinnen Schweiz pret Šveici, jāteic, ka katras lietas iznākums faktiski saistīts ar sākotnējo pieteikumu argumentācijas un uzbūves struktūras iezīmēm, kas tos nošķir. Lai gan visās lietās pieteicēji sūdzas par klimata pārmaiņu sekām, tomēr ne visi pieteicēji spējuši līdz pietiekamai pakāpei izpildīt ECK 34. un 35. pantā ietvertos pieņemamības kritērijus.
Lietā Duarte Agostinho sūdzības iesniedzēji bija Portugāles pilsoņi, taču izvēlējās vērst savu prasījumu arī pret citām valstīm, kurām to ieskatā jāuzņemas atbildība par globālajām klimata pārmaiņu izraisītajām sekām. Pieteikuma pamatā bija negatīvās sekas, ar kurām dažādos veidos bija jātiek galā gan iesniedzējiem, gan arī citiem Portugāles iedzīvotājiem valstī piedzīvoto plašo un postošo mežu ugunsgrēku rezultātā. Tomēr prasība neizturēja pieņemamības testu nedz pret Portugāli, nedz pārējām izvēlētajām atbildētājām. Attiecībā uz Portugāli, kurā faktiski notika aizskārums, pieteicēji nebija pirms vēršanās ECT izsmēluši nacionālos tiesību aizsardzības mehānismus, t.i. – viņi nebija visupirms griezušies portugāļu iestādēs un tiesās, lai pēc iespējas radušos aizskārumu atrisinātu ar lokāliem rīkiem. ECT nekonstatēja kādu īpašus iemeslus, kas pieteicējus atbrīvotu no šīs prasības. Ja pieteicēji būtu izpildījuši šo prasību, tas būtu, pirmkārt, devis vietējām iestādēm un tiesām iespēju lemt par apstrīdēto valsts pasākumu vai to neesamības atbilstību ECK un, otrkārt, lietai eventuāli nonākot Tiesā, ļautu tai izvērtēt arī visus tos secinājumus, pie kuriem nonākušas valsts iestādes.[9]
Taču attiecībā uz pārējām apsūdzētajām valstīm secinājums bija cits – ECT jurisdikcija nebija iespējama teritoriālu ierobežojumu dēļ. Tiesa konstatēja, ka ECK nav atrodams pamats, kas ļautu valstu eksteritoriālās jurisdikcijas paplašināšanu īstenot tā, kā to ierosināja pieteicēji. Tiesa jo īpaši uzsvēra, ka atzinību negūst iesniedzēju apgalvojumus par to, ka kontrolei pār viņu ECK ietvertajām aizsargājamajām interesēm būtu jākalpo par kritēriju, lai noteiktu jurisdikciju tieši klimata pārmaiņu jomā. ECT ieskatā, šāds kritērijs radītu būtiskus draudus tiesiskajai paredzamībai attiecībā uz ECK darbības jomu, radot valstīm nesamērīgu nenoteiktību. Saskaņā ar šādu pieeju valstu eksteritoriālā jurisdikcija tiktu paplašināta tā, ka aptvertu cilvēkus praktiski jebkurā pasaules vietā.[10]
Savukārt Francijā aizsāktajā lietā tās faktiskie apstākļi vairs neļāva Carême kungam baudīt cietušā statusu. Viņa sūdzības bija saistītas ar konkrētu kaitējumu, ko viņš paredzēja iestājamies savā nekustamajā īpašumā klimata pārmaiņu rezultātā. Vienlaikus pats iesniedzējs vairs nedzīvoja attiecīgajā adresē, līdz ar to faktiski nedz šobrīd, nedz arī nākotnē uz savas ādas un īpašuma tieši šīs globālās sasilšanas sekas neizjustu. Tiesas vārdiem: “Pretējs lēmums, ņemot vērā to, ka gandrīz ikvienam varētu būt zināmā mērā pamatots iemesls just sava veida bažas saistībā ar klimata pārmaiņu nelabvēlīgās ietekmes riskiem nākotnē, būtu grūti nošķirt ECK sistēmā nepieļaujamo actio popularis aizsardzību no situācijām, kad ir steidzami jānodrošina konkrētā pieteicēja individuāla aizsardzība pret kaitējumu, ko klimata pārmaiņu ietekme var radīt viņa cilvēktiesību īstenošanai.”[11] Arī citi pieteicēja argumenti saistībā ar viņa paceltā jautājuma vietējo politisko nozīmi vai ilgtermiņa slimošanu neizpelnījās tiesas ievērību.[12] Līdz ar to arī šo lietu ECT lēma atzīt par nepieņemamu.
Visbeidzot, šīs ražīgās dienas spilgtākais notikums bija apjomīgais spriedums lietā Verein KlimaSeniorinnen Schweiz, kas atšķirībā no pārējām divām pasludinātajām lietām ne tikai pārvarēja ECK 34. un 35. panta latiņu, bet rezultējās ar cilvēktiesību pārkāpuma konstatēšanu Šveices darbībās. Jāatzīmē, ka šis raksts necer īstenot šī fundamentālā sprieduma visaptverošu analīzi, bet vien ieskicēt būtiskākos secinājumus, pie kuriem nonāca ECT, kā arī faktus, kas to atļāva, kalpojot par ievadu turpmākai nākotnes analīzei.
Attiecībā uz lietas pieņemamību, ECT četras individuālās pieteicējas nošķīra no asociācijas, kas pārstāvēja lielas pusmūža sieviešu apvienības kopējās intereses. Individuālās iesniedzējas, līdzīgi kā Carême kungs, izrādījās nebaudām cietušā statusu saskaņā ar ECK 34. pantu, tāpēc to prasījums visas sabiedrības interešu labā neietilpst ECT kompetencē. ECT nosauca divus konkrētus kritērijus, kuru pierādīšana indivīdiem piešķirtu tiesības iesniegt pieteikumu: pirmkārt, pieteicējam ir jābūt patiešām intensīvi pakļautam klimata pārmaiņu nelabvēlīgajai ietekmei un, otrkārt, pastāv steidzama nepieciešamība nodrošināt tieši pieteicēja individuālo aizsardzību. Turklāt Tiesa uzsver, ka šo kritēriju izpilde ikreiz tiks vērtēta ļoti skrupulozi un individuāli – citiem vārdiem, standarts tiek uzstādīts augstu, un konkrēto sieviešu stāsti un piedzīvotās likstas šajā lietā izrādījās nepietiekamas ECT radītajam standartam.[13]
Vienlaikus cita pieeja novērojama attiecībā uz asociācijas locus standi jeb tiesībām vērsties ECT. Sava izsmeļošā iztirzājuma noslēgumā Tiesa atzina klimata pārmaiņu kā aizskāruma cēloņa specifisko dabu, kas pamato tiesību piešķiršanu asociācijām celt attiecīgas prasības Tiesā. No šīs tēzes izrietēja attiecīgs juridisks secinājums, ka asociāciju tiesības rīkoties savu biedru vai citu cietušo personu vārdā attiecīgajā jurisdikcijā nav pakļautas atsevišķai prasībai, ka to dalībniekiem pašiem individuāli jāatbilst cietušā statusa prasībām.[14] Proti, šajā ziņā organizācijas atšķiras no individuālajām iesniedzējām, līdz ar to Verein KlimaSeniorinnen Schweiz bija tiesīga pārvirzīties pie nākamās pieņemamības testa sadaļas. Šajā posmā asociācijai ir papildus jāpierāda, ka tā, pirmkārt, ir likumīgi reģistrēta attiecīgajā jurisdikcijā vai ir tiesīga tajā darboties, otrkārt, saskaņā ar tās statūtos noteiktajiem mērķiem cenšas aizstāvēt savu biedru vai citu aizskarto personu cilvēktiesības attiecīgajā jurisdikcijā, neatkarīgi no tā, vai tās ir ierobežotas tikai ar vai ietver kolektīvu rīcību šo tiesību aizsardzību pret klimata pārmaiņu radītajiem draudiem un, treškārt, ir uzskatāma par patiesi kvalificētu un reprezentatīvu biedru vai citu jurisdikcijā esošo skarto personu, kuras ir pakļautas konkrētiem klimata pārmaiņu radītiem draudiem vai nelabvēlīgai ietekmei uz viņu ECK aizsargāto dzīvību, veselību vai labklājību, pārstāvi.[15]
Lietā minētie kritēriji tika atzīti par izpildītiem, kas ļāva Tiesai pievērsties aizskārumu iztirzājumam pēc būtības. Detalizētāka šīs sprieduma daļas analīze iespējams pieprasa ne vien atsevišķu rakstu, bet potenciāli pat rakstu sērijas izstrādi.[16] Ar šo spriedumu cita starpā atzīts valstu pozitīvais pienākums veikt aktīvus pasākumus (iepretim negatīvam pienākumam no kādas cilvēktiesības aizskarošas rīcības atturēties), lai novērstu vai mazinātu klimata pārmaiņu negatīvās sekas, kas ierobežo personu iespējas baudīt tiesības uz ģimenes un privāto dzīvi. Lai pamatotu šo secinājumu, ECT lielā mērā paļāvās nevis uz iesniedzēju faktisko apstākļu izklāstu, bet gan uz zinātniskiem datiem saistībā ar klimata pārmaiņām, nacionālu un starptautisku iestāžu atzinumiem par to kaitīgo ietekmi uz ECK tiesību baudīšanu, kā arī problēmas steidzamo dabu.[17] Tiesa viesa skaidrību arī par to, kādus kritērijus tā turpmāk pārbaudīs, lai izvērtētu valstu rīcību šajā jautājumā un to, vai valstis nav pārkāpušas tām piešķirto rīcības brīvības apjomu. Proti, tiks izskatīts, vai valsts ir pieņēmusi pasākumus saskaņā ar vispārēju valsts un/vai globālo klimata pārmaiņu seku mazināšanas saistību mērķi; vai valsts ir noteikusi konkrētus starpposma emisiju samazināšanas mērķus un to sasniegšanas ceļus; vai valsts ir iesniegusi pierādījumus, kas apliecina šo uzdevumu izpildi; vai valsts ar pienācīgu rūpību atjaunina attiecīgos mērķus, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem pierādījumiem; vai valsts rīkojusies savlaicīgi, atbilstoši un konsekventi, izstrādājot un īstenojot attiecīgos tiesību aktus un pasākumus.[18] Jāatzīmē, ka trūkumi kādā vienā konkrētā aspektā no minētajiem Tiesas ieskatā ne vienmēr automātiski nozīmēs, ka valsts ir pārsniegusi savu rīcības brīvību.[19]
ECT nosedza ārkārtīgi plašu jautājumu loku bez šajā rakstā izceltajiem, lai attiecībā uz iesniedzēju – asociāciju ar sešpadsmit balsīm par un vienu pret konstatētu, ka ir noticis ECK 8. panta pārkāpums, kā arī vienbalsīgi atzītu, ka ir pārkāpts ECK 6. panta 1. punkts. Tāpat Šveicei tika uzlikts pienākums trīs mēnešu laikā atlīdzināt asociācijai 80 000 EUR par tiesāšanās izdevumiem un saistītajām izmaksām. Vienlaikus Tiesa atturējās no konkrētu norāžu izklāstīšanas, kas ļautu Šveicei novērst savu pārkāpumu, atzīstot, ka tā: “[…] nevar detalizēti vai preskriptīvi norādīt pasākumus, kas jāveic, lai efektīvi izpildītu šo spriedumu. Ņemot vērā rīcības brīvību, kas šajā jomā ir piešķirta valstij, Tiesa uzskata, ka atbildētāja valsts ar [komitejas] palīdzību var novērtēt konkrētus veicamos pasākumus labāk nekā Tiesa. Tādējādi, pamatojoties uz atbildētājas valsts sniegto informāciju, būtu jāatstāj [komitejas] ziņā uzraudzīt, kā tiek veikti pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt, lai valsts iestādes ievērotu ECK prasības, kas paskaidrotas šajā spriedumā.”[20]
Nozīme nākotnes pieteicējiem un dalībvalstīm
Šie nolēmumi iezīmē jaunas ēras sākumu klimata taisnīguma meklējumos. ECT nereti ir uzņēmusies pioniera lomu progresīvu cilvēktiesību aizsardzības tendenču radīšanā, vienmēr atgādinot, ka ECK kā cilvēktiesību aizsardzības instrumenta būtība un mērķis pieprasa tās noteikumus interpretēt un piemērot tā, lai garantētu praktiskas un efektīvas, nevis teorētiskas un iluzoras tiesības.[21] Līdz ar to šie notikumi sūta spēcīgu signālu kā nacionālajām tiesām un iestādēm, tā arī citiem starptautiskiem tribunāliem un organizācijām.
Pozitīvi vērtējama tiesiskā noteiktība, ko šie nolēmumi nodrošina nākotnes pieteicējiem. Katrā no lietām atrodamas atbildes uz jautājumiem par prasību pieņemamību ECT izskatīšanai, kas noteikti tiks izmantoti, sastādot jaunus pieteikumus. Tiesas izsmeļošā pieeja šīm lietām pierāda to būtiskumu un to, ka klimata aktīvismam ir vieta arī tiesās, vienlaikus nemazākajā mērā neatkāpjoties no stingri juridiskas metodes to šķetināšanā. Lietas kalpo par uzskatāmu piemēru, piemēram, tam, kādus zinātniskus datus ECT uztver kā pierādījumu, kādus starptautiskos standartus tā atzīst un līdz ar to kuri no tiem var tikt izcelti arī jau nacionālā līmenī, kā arī līmenim, līdz kuram jāpierāda savs individuālais kaitējums vai – organizācijas gadījumā – savas tiesības un kompetence rīkoties aizskarto personu vārdā.
Ar šo noteiktību jārēķinās arī atbildētājām Tiesas priekšā – ECK dalībvalstīm. Tām visām, Latviju ieskaitot, šie nolēmumi varētu likt pārskatīt savu formu klimata pārmaiņu jautājumos. Dalībvalstīm spriedumā lietā Verein KlimaSeniorinnen Schweiz izklāstītais var kalpot par lielisku vadlīniju, lai saprastu, vai pieņemtie likumi un mēri ir pietiekami, lai nodrošinātu ECK tiesību aizsardzības standartus. Protams, nekas neliedz Latvijas likumdevējam veikt soļus vēl plašākas aizsardzības garantēšanai. Jo īpaši ievērojot, ka Latvija ir viena no ECK dalībvalstīm, kuras konstitūcija satur atsevišķu tiesību uz labvēlīgu vidi garantiju.[22] Tāpat arī Latvijas un citām nacionālajām tiesām šie notikumi varētu raisīt pārdomas par klimata lietu izskatīšanu. Šeit atgādināms jau augstāk atzīmētais, ka tieši nacionālo līdzekļu neizlietošana bija kritisks trūkums Duarte Agostinho lietā, kas ļauj izdarīt arī paralēlu secinājumu pretējā virzienā. Proti, nacionālās tiesas un administratīvās iestādes spēlē ļoti būtisku lomu šāda tipa tiesību aizskārumu risināšanā, kā arī valsts atbildības iestāšanās iespēju mazināšanā.
Jāteic, ka kopumā zīmīgi ir arī pašmāju šīsnedēļas notikumi vides aizsardzības un cilvēktiesību jomā, Satversmes tiesai par Satversmes 115. pantam neatbilstošu atzīstot normu, ar kuru samazināts koku galvenās cirtes caurmērs, radot kaitējuma riskus dabai. Satversmes tiesa uzsvēra, ka: “tiesiskajam regulējumam, kuram var būt būtiska ietekme uz vidi, ir jābūt vispusīgi izvērtētam, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses.”[23] Iespējams, šī sakritība simbolizē un mudina domāt, ka arī Latvija tāpat kā ECT varētu uzņemties aktīvu lomu šo globālo problēmu risināšanā.
Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.
Atsauces
- ^ Vairāk informācijas par gaidāmajām klimata lietām angliski pieejama šeit: https://www.echr.coe.int/documents/d/echr/fs_climate_change_eng
- ^ Kodolīgs apkopojums par visām lietām angliski publicēts šeit: https://www.echr.coe.int/documents/d/echr/press-q-a-climate-cases-eng
- ^ https://www.cilvektiesibas.info/raksti/klimata-parmainu-radits-cilvektiesibu-aizskarums-ka-pamats-tiesvedibai-ect-un-est
- ^ ECT 2024. gada 9. aprīļa spriedums lietā Verein KlimaSeniorinnen Schweiz and Others v. Switzerland (Nr. 53600/20).
- ^ ECT 2024. gada 9. aprīļa lēmums lietā Duarte Agostinho and Others v. Portugal and 32 Other States. (Nr. 39371/20).
- ^ ECT 2024. gada 9. aprīļa lēmums lietā Carême v. France (Nr. 7189/21).
- ^ Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.06.1997., Nr. 143/144 https://www.vestnesis.lv/ta/id/43859
- ^ Noteikumu 41. punkts paredz, ka :“Nosakot lietu izskatīšanas secību, Tiesa, pamatojoties uz tās noteiktajiem kritērijiem, ņem vērā izvirzīto jautājumu nozīmīgumu un steidzamību. Tomēr palāta vai tās priekšsēdētājs var atkāpties no šiem kritērijiem, lai piešķirtu prioritāti konkrētam pieteikumam.” Angliski pieejams šeit: https://www.echr.coe.int/documents/d/echr/Rules_Court_ENG
- ^ ECT 2024. gada 9. aprīļa lēmums lietā Duarte Agostinho and Others v. Portugal and 32 Other States. (Nr. 39371/20). 226. rindkopa.
- ^ ECT 2024. gada 9. aprīļa lēmums lietā Duarte Agostinho and Others v. Portugal and 32 Other States. (Nr. 39371/20), 206. un 213. rindkopa.
- ^ ECT 2024. gada 9. aprīļa lēmums lietā Carême v. France (Nr. 7189/21). 84. rindkopa.
- ^ ECT 2024. gada 9. aprīļa lēmums lietā Carême v. France (Nr. 7189/21). 85. un 87. rindkopa.
- ^ ECT 2024. gada 9. aprīļa spriedums lietā Verein KlimaSeniorinnen Schweiz and Others v. Switzerland (Nr. 53600/20). 478.-488. rindkopa.
- ^ ECT 2024. gada 9. aprīļa spriedums lietā Verein KlimaSeniorinnen Schweiz and Others v. Switzerland (Nr. 53600/20). 489.-503. rindkopa.
- ^ ECT 2024. gada 9. aprīļa spriedums lietā Verein KlimaSeniorinnen Schweiz and Others v. Switzerland (Nr. 53600/20). 502. rindkopa.
- ^ Pie tam spriedumu pavada arī tiesneša Eicke atsevišķās domas.
- ^ Verein KlimaSeniorinnen Schweiz and Others v. Switzerland, 542. rindkopa.
- ^ Verein KlimaSeniorinnen Schweiz and Others v. Switzerland, 550. rindkopa.
- ^ Verein KlimaSeniorinnen Schweiz and Others v. Switzerland, 551. rindkopa.
- ^ Verein KlimaSeniorinnen Schweiz and Others v. Switzerland, 657. rindkopa.
- ^ Verein KlimaSeniorinnen Schweiz and Others v. Switzerland, 545. rindkopa.
- ^ Latvijas Republikas Satversme. Latvijas Vēstnesis, 43, 01.07.1993. 115. pants. https://likumi.lv/ta/id/57980
- ^ Satversmes tiesas 2024. gada 8. aprīļa spriedums lietā Nr. 2023-01-03. 17.2. punkts.
