ANO Bads Bērnu tiesības Cilvēka cieņa Cilvēka orgānu tirdzniecība Cilvēktiesības Cilvēktiesību gids Cilvēktiesību izglītība Cilvēktirdzniecība Dati Demokrātija Dezinformācija Diskriminācija Droša vide Dzimumu līdztiesība ECK ECSR ECT Eiropas Komisija Eiropas Padome Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Eiropas Savienības Pamattiesību harta Eiropas Sociālā harta Enerģētika ES EST GDPR Ģimene Humanitārās tiesības ICC ICJ Ieslodzījuma vietas Ilgtspējīga attīstība Imigrācija Integrācija Interneta starpnieki Internets Invaliditāte Īpašuma tiesības Izglītība Jaunatne Jaunrades brīvība Karš Kibernoziedzība Kibervardarbība Klimata krīze Konkurss Korupcija Kriminālprocess Laba pārvaldība Labvēlīga vide LGBT LU Mājokļa un korespondences neaizskaramība Mākslīgais intelekts Mediji Medijpratība Migrācija Minoritātes Nabadzība Naida runa Necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums Nodarbošanās brīvība Patvērums Personas dati Pilsoniskā sabiedrība Preses brīvība Rase Reliģijas brīvība Sabiedrības līdzdalība Satversmes tiesa SCOTUS Seksuālā ekspluatācija Seniori Sievietes Sociālās un ekonomiskās tiesības Sociālie tīkli Spīdzināšanas aizliegums Taisnīga tiesa Tehnoloģijas Tiesības uz brīvību un drošību Tiesības uz dzīvību Tiesības uz īpašumu Tiesības uz privāto dzīvi Tiesībsargs Tiesiskā vienlīdzība Tiesu varas neatkarība Trauksmes celšana Ukraina UNESCO Uzņēmējdarbība Valsts dienests Vārda brīvība Vardarbība Vēlēšanas Veselība Vides piekļūstamība Vides tiesības Viendzimuma laulība Viendzimuma pāru aizsardzība Vienlīdzīgas iespējas Žurnālisms Rādīt visas tēmas

Ziņojums

Eiropas Sociālo tiesību komitejas 2022. gada ziņojums

Šā gada septembrī Eiropas Sociālo tiesību komiteja publicēja ziņojumu par 2022. gadu. Tajā izvērtēti 33 valstu ziņojumi un izdarīti 611 secinājumi, no kuriem gandrīz puse liecina par neatbilstību Eiropas Sociālajā hartā noteiktajiem pienākumiem.

Eiropas Sociālo tiesību komiteja un Eiropas Sociālo tiesību harta

Eiropas Sociālo tiesību komiteja (Komiteja) ir Eiropas Padomes orgāns, kas uzrauga Eiropas Sociālās hartas (Harta) ieviešanu un izpildi tās dalībvalstīs. Harta ir starptautisks cilvēktiesību līgums, kas nosaka valstu pienākumus sociālo un ekonomisko pamattiesību aizsardzības jomā. Sociālās un ekonomiskās tiesības ietver, piemēram, tiesības uz mājokli, veselību, izglītību, sociālo aizsardzību, labklājību un darbu. Harta vērš īpašu uzmanību uz mazaizsargāto grupu  — senioru, bērnu, invalīdu un migrantu — tiesību ievērošanu. To ir ratificējušas 42 dalībvalstis, tajā skaitā Latvija.

Komiteja sastāv no 15 neatkarīgiem ekspertiem, taču kopš 2023. gada marta ekspertu skaits samazināts uz 14, jo amatu atstāja Krievijas pārstāvis. Šobrīd Komitejā darbojas arī pārstāve no Latvijas – Kristīne Dupate. Komiteja uzrauga Hartas ieviešanu dalībvalstīs divos savstarpēji papildinošos veidos – izskatot kolektīvās sūdzības pret valstīm, kuras tam ir piekritušas, un izvērtējot dalībvalstu ziņojumus. Dalībvalstīm regulāri jāsniedz ziņojumi Komitejai, kas tos izskata un katru gadu publicē savus secinājumus. Latvija nav ratificējusi Hartas protokolu, kas pieļauj kolektīvo sūdzību iesniegšanu.

2022. gada ziņojuma kopskats

2022. gada ziņojumā, tāpat kā citu gadu ziņojumos, var iepazīties gan ar Komitejas slēdzieniem attiecībā uz kolektīvajām sūdzībām, gan valstu ziņojumiem.

Ziņojumā kā divi galvenie notikumi 2022. gada notikumi izcelti: Krievijas īstenotais pilna mēroga karš pret Ukrainu un Hartas reformas procesa rezultāti.

Karš Ukrainā ir radījis plašu ietekmi uz cilvēktiesībām, tostarp Hartā aizsargātajām sociālajām un ekonomiskajām tiesībām, jo karš, protams, pats par sevi nonāk pretrunā ar Hartu, tās vērtībām un mērķiem. Tādēļ Komiteja 2022. gada ikgadējā ziņojumā neiekļāva secinājumus par Ukrainas iesniegtajiem ziņojumiem.

Attiecībā uz Hartas reformas procesu ziņojumā norādīts, ka darba grupa ir strādājusi pie tā, lai uzlabotu Hartas uzraudzības mehānismu. Tā, piemēram, plānots izveidot jauna veida ziņojumus, kas koncentrētos uz kritiskiem vai jauniem problēmjautājumiem. Tāpat iecerēts uzlabot dialogu ar dalībvalstīm.

Saistībā ar valstu ziņojumiem, 2022. gadā Komiteja izskatīja 33 dalībvalstu ziņojumus par Hartas piemērošanu darba tiesību jomā. Dalībvalstu ziņojumos atspoguļots tiesiskais regulējums un valstu prakse laika posmā no 2017. līdz 2020. gadam. Komiteja attiecībā uz šiem ziņojumiem izdarīja 611 secinājumus, no kuriem 245 liecina par neatbilstību Hartā noteiktajiem pienākumiem. 111 gadījumos Komiteja nevarēja izdarīt secinājumus informācijas trūkuma dēļ. 

Komiteja īpaši uzsvēra, ka vairākās valstīs neatbilstība Hartai bija saistīta ar nesamērīgi garām darba dienām, pieļaujot, ka darba diena var pārsniegt 16 stundas un pat ilgt 24 stundas. Tāpat Komiteja norādīja, ka vairākās valstīs darbs svētku dienās netiek atbilstoši kompensēts. Vairākās valstīs minimālā darba alga ir pārāk zema, salīdzinot ar vidējo algu valstī, un nenodrošina pienācīgu dzīves līmeni. Saskaņā ar Komitejas praksi pienācīgs dzīves līmenis ir nodrošināts, ja zemākās neto algas ir 60% apmērā no vidējās neto algas valstī. Ziņojumā vērsta uzmanība uz nepietiekamu darbinieku kolektīvo tiesību nodrošināšanu – nepietiekamu darbinieku iesaisti lēmumu pieņemšanā par darba apstākļiem, organizēšanu un vidi un nepamatotiem ierobežojumiem attiecībā uz koplīgumiem. Daļā dalībvalstu netiek nodrošināta pietiekama aizsardzība pret seksuālu uzmākšanos darba vietās. Vienlaikus vairākās dalībvalstīs minētajos jautājumos vērojami uzlabojumi.

Kolektīvu sūdzību skaits pēdējā gada laikā ir turpinājis pieaugt, tādejādi paildzinot sūdzību izskatīšanas laiku, kas nonāk pretrunā ar kolektīvo sūdzību mehānisma mērķi – nodrošināt tiešu un ātru palīdzību. 2022. gadā iesniegtas 16 sūdzības pret 8 dalībvalstīm un sekojoši Komiteja pieņēmusi 14 lēmumus pēc būtības un 10 lēmumus par sūdzības pieņemamību. Ar lēmumu kopsavilkumiem var iepazīties ziņojumā.

Kā klājas Latvijai?

Lai arī vairākas no pieminētajām problēmām aktuālas arī Latvijā, attiecībā uz atsevišķiem jautājumiem Latvija ziņojumā ir īpaši izcelta. Piemēram, Komiteja norādījusi, ka Hartai neatbilst tas, ka karavīriem nav tiesību apvienoties arodbiedrības un līdzīgās organizācijās. Tāpat Komiteja atkārtoti vērsusi uzmanību uz to, ka likumā noteiktais dalībnieku skaits, kas nepieciešams, lai dibinātu arodbiedrības, ir pārāk augsts un tāpēc apdraud pulcēšanās tiesības (15 vai vismaz viena ceturtdaļa no uzņēmumā strādājošo kopskaita, ārpus uzņēmuma arodbiedrībām – 50). Ziņojumā norādīts, ka Hartai neatbilst arī tas, ka policijai nav tiesību streikot. Komiteja secināja, ka darba līguma uzteikuma termiņš pārbaudes laikā ir nesamērīgi īss (atbilstoši Darba likumam tās ir trīs dienas).

Vienlaikus ziņojumā konstatēts arī progress – ir samazinājies pārkāpumu, kas saistīti ar darba laika organizāciju, skaits.

Hartas ratifikācijas sistēma pieļauj, ka dalībvalstis Hartas ratifikācijas brīdī var izlemt nepieņemt atsevišķas normas. Taču tā kā mērķis ir panākt, lai dalībvalstis pakāpeniski pieņemtu visas Hartā ietvertās normas, tām tik un tā regulāri jāziņo par situāciju valstī attiecībā uz šo normu izpildi. Latvija ir pieņēmusi 90 no 98 Hartas normām, tāpēc 2023. gadā Komiteja izdevusi atsevišķu ziņojumu, kurā izvērtēta šo astoņu normu izpilde, tajā skaitā jau pieminētais jautājums par atalgojumu pienācīga dzīves līmeņa nodrošināšanai, kur ar grūtībām saskaras lielāka daļa dalībvalstu. Komiteja gan ņēma vērā inflācijas apstākļus un plānotās nodokļu reformas, tādēļ šobrīd neizdarīja secinājumu par to, vai Harta šajā jautājumā ir ievērota.

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.