Ukraina

Kā ECT aizsargā Ukrainas civiliedzīvotājus?

Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2022. gada 1. martā piemēroja pagaidu aizsardzības līdzekli, lai aizsargātu civiliedzīvotājus Krievijas-Ukrainas kara laikā. Tas paredz, ka Krievijai ir pienākums atturēties no militāriem uzbrukumiem civiliedzīvotājiem un civilajiem objektiem. Taču šādi uzbrukumi joprojām turpinās un pat strauji pieaug. Šī situācija liek pārdomāt, kāda ir pagaidu aizsardzības līdzekļu praktiskā nozīme un īstenošanas iespējas?

7A Koshytsia iela, Kijiva (25.02.2022.) / Oleksandr Ratushnyak / UNDP Ukraine / Flickr

Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmums

2022. gada 28. februārī Ukraina iesniedza Eiropas Cilvēktiesību tiesai (ECT) lūgumu steidzami noteikt pagaidu aizsardzības līdzekli Krievijai saistībā ar tās armijas īstenotajiem masveida cilvēktiesību pārkāpumiem militārās agresijas pret Ukrainu laikā.[1]

Izskatot minēto lūgumu, ECT konstatēja, ka Krievijas militārā darbība Ukrainā rada risku būtiskiem civiliedzīvotāju Eiropas Cilvēktiesību konvencijā (Konvencija)[2] ietverto tiesību pārkāpumiem, it īpaši tiesībām uz dzīvību, spīdzināšanas aizlieguma un tiesībām uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību.

Līdz ar to ECT piemēroja pagaidu aizsardzības līdzekli, atbilstoši kuram Krievijai:

  • jāatturas no militāriem uzbrukumiem civiliedzīvotājiem un civilajiem objektiem, tostarp dzīvojamajām telpām, operatīvajiem transportlīdzekļiem un citiem īpaši aizsargājamiem civilajiem objektiem, piemēram, skolām un slimnīcām, un
  • nekavējoties jānodrošina ārstniecības iestāžu, personāla un operatīvo transportlīdzekļu drošība teritorijā, pret kuru vērsts Krievijas karaspēka uzbrukums.

Tomēr šobrīd Krievija ne tikai nepārtrauc uzbrukumus civiliedzīvotājiem un civilajiem objektiem, bet tie pat strauji pieaug — ir konstatēti vairāki uzbrukumi slimnīcām un citām ārstniecības iestādēm.[3] Līdz ar to rodas jautājums, kāda ir ECT piemēroto pagaidu aizsardzības līdzekļu juridiskā un praktiskā nozīme?

Pagaidu aizsardzības līdzekļu juridiskā nozīme

ECT kontrolē Konvencijas ievērošanu. Lai arī Konvencijā jēdziens “pagaidu aizsardzības līdzekļi” nav atrodams, tie ir regulēti ECT Reglamentā[4] un ECT spriedumos[5].

Pagaidu aizsardzības līdzekļi ir viens no nedaudzajiem ECT rīcībā esošajiem instrumentiem, kas ļauj ietekmēt konkrētajā brīdī notiekošo.[6] Šos līdzekļus izmanto izņēmuma gadījumos[7], lai novērstu būtisku un neatgriezenisku kaitējumu.[8] Būtisks un neatgriezenisks kaitējums ir raksturojams kā tāds, kas neļautu ECT pienācīgi izskatīt pieteikumu un nodrošināt pieteicējam praktisku un efektīvu labumu no Konvencijā ietvertajām tiesībām.[9] Pagaidu aizsardzības līdzekļi “iesaldē” tiesisko situāciju, kas pastāv brīdī, kad pieteicējs vēršas ECT. Tādējādi tiek nodrošināts, ka tiesas nolēmums joprojām būs būtisks pieteicēja tiesību un tiesisko interešu aizsardzībai, un attiecīgā dalībvalsts varēs to efektīvi izpildīt.[10]

ECT pagaidu aizsardzības līdzekļus piemēro gan individuālo sūdzību gadījumā (strīds starp personu un dalībvalsti), gan starpvalstu lietās (strīds starp divām vai vairākām dalībvalstīm). Pirmajā gadījumā līdzeklis, piemēram, pasargā personu no izraidīšanas uz kādu valsti, kurā tā tiktu pakļauta spīdzināšanai.[11] Turpretim Krievijas Ukrainas kara kontekstā runājam par pagaidu aizsardzības līdzekļiem starpvalstu lietās.

Pagaidu aizsardzība starpvalstu lietās

Starpvalstu lietās pagaidu aizsardzības līdzekļu saturs var būt dažāds, taču šajā gadsimtā, it sevišķi pēdējā desmitgadē, ECT vairākkārtīgi uzlikusi dalībvalstīm pienākumus tieši saistībā ar militāriem konfliktiem. Šie pagaidu aizsardzības līdzekļi no citiem atšķiras ar savu abstrakto saturu. Proti, tie vairāk līdzinās vispārīgam atgādinājumam par dalībvalstu pienākumu nodrošināt Konvencijā ietvertās tiesības, nevis paredz konkrētu instrukciju, kā tas izdarāms. Tādējādi tie ir vairāk vērsti uz Konvencijas tiesību nodrošināšanu konkrētajā brīdī, nevis ECT nolēmuma efektivitāti. Tāpat tie nav vērsti uz konkrētas personas, bet gan personu grupas, kas pakļauta apdraudējumam militāra konflikta dēļ, tiesību aizsardzību.
Lielākajā daļā gadījumu šāda satura pagaidu aizsardzības līdzeklis piemērots, uzliekot pienākumu tieši Krievijai. Tā ECT 2014. gadā saistībā ar Krimas aneksiju piemēroja pagaidu aizsardzības līdzekli, kas uzlika pienākumu Krievijai atturēties no jebkādām darbībām, kas pārkāptu civiliedzīvotāju Konvencijā ietvertās tiesības, it sevišķi tiesības uz dzīvību un spīdzināšanas aizliegumu.[12]

Dažkārt pagaidu aizsardzības līdzeklis paredz pienākumus abām militārajā konfliktā iesaistītajām pusēm. Piemēram, militārā konflikta Kalnu Karabahā laikā Armēnijai un Azerbaidžānai tika uzlikts pienākums atturēties no jebkādām darbībām, īpaši militārām, kas pārkāptu civiliedzīvotāju Konvencijā ietvertās tiesības, tostarp pakļautu viņu dzīvību un veselību briesmām, un ievērot no Konvencijas izrietošos pienākumus, it sevišķi saistībā ar tiesībām uz dzīvību un spīdzināšanas aizliegumu.[13]

Pagaidu aizsardzības līdzekļu praktiskā nozīme

Pagaidu aizsardzības līdzekļi ir efektīvi, ja dalībvalstis tos ievēro. Lielākoties jeb 99% gadījumu Konvencijas dalībvalstis pilda tām ar pagaidu aizsardzības līdzekli uzliktos pienākumus.[14] Atlikušajā 1% gadījumu dominē dažas dalībvalstis, kuras mēdz neievērot pagaidu aizsardzības līdzekļus.[15] Viena no šīm valstīm ir Krievija. Piemēram, Krievija nepildīja pagaidu aizsardzības līdzekli jau minētajā lietā saistībā ar Krimas aneksiju. Tāpat Krievija neatbrīvoja opozīcijas pārstāvi Aleksandru Navaļņiju no ieslodzījuma vietas.[16] Krievija ir norādījusi, ka tās ieskatā pagaidu aizsardzības līdzekļi nav dalībvalstīm saistoši, līdz ar to Krievijai nav pienākuma tos izpildīt.[17]

Vai ir kādas praktiskās iespējas panākt līdzekļa izpildi?

Dalībvalstīm ir jāievēro no Konvencijas izrietošie pienākumi. Tomēr nepastāv piespiedu mehānisms, kas šobrīd spētu nodrošināt pagaidu līdzekļa izpildi – tātad arī to, ka Krievija atturas no uzbrukumiem civiliedzīvotājiem. Tāpat jānorāda, ka tieši militāru konfliktu un kara situācijās starptautisko pienākumu ievērošanu ietekmē vairāk politiski, nevis juridiski apsvērumi.[18] Ja dalībvalsts ir izlēmusi veikt militāras darbības citā dalībvalstī, vai ECT rīcība liks tai mainīt savu lēmumu? Turklāt dalībvalsts var uzskatīt, ka ECT lēmums, piemēram, liedz tās tiesības uz pašaizsardzību. Tas gan nenozīmē, ka nepakļaušanās pagaidu aizsardzības līdzeklim neradītu nekādas tiesiskas sekas.

Pirmkārt, ECT pagaidu aizsardzības līdzekļa neizpildi var atzīt par patstāvīgu Konvencijas pārkāpumu papildu citiem Konvencijas pārkāpumiem.

Atbilstoši šābrīža praksei, ja valsts neizpilda pagaidu aizsardzības līdzekli strīdā starp personu un šo valsti, ECT var atzīt ne tikai, piemēram, tiesību uz vārda brīvību pārkāpumu, bet arī Konvencijas 34. panta pārkāpumu. Šis pants paredz, ka personai ir tiesības iesniegt sūdzību ECT un ka valstij ir pienākums nekavēt efektīvu šo tiesību izmantošanu, tai skaitā nenodarot būtisku un neatgriezenisku kaitējumu personas tiesībām pirms lietas izskatīšanas.

Protams, šis ne vienmēr būs šķērslis dalībvalstij nepildīt piemēroto pagaidu aizsardzības līdzekli. Dalībvalsts var saskatīt lielāku ieguvumu no pienākuma neizpildes, samaksājot pieteicējam kompensāciju par nodarīto kaitējumu.

Savukārt starpvalstu lietās šis jautājums ECT judikatūrā vēl nav atrisināts. Tomēr ņemot vērā, ka individuālo sūdzību gadījumā pagaidu aizsardzības līdzekļa neizpilde atzīstama par Konvencijas pārkāpumu, tāda pati pieeja būtu jāpiemēro arī starpvalstu lietās. Tiesību zinātnē izteikts viedoklis, ka šajā gadījumā varētu būt konstatējams Konvencijas 33. panta — tiesību iesniegt pieteikumu starpvalstu lietās — pārkāpums.[19]

Otrkārt, fundamentāli cilvēktiesību pārkāpumi var būtiski ierobežot valsts tiesības starpvalstu organizācijās. Eiropas Padome ir šobrīd Eiropā vadošā cilvēktiesību organizācija, kas izstrādājusi un pieņēmusi vairākus starptautiskus cilvēktiesību dokumentus, tostarp Konvenciju. Tā nav daļa no Eiropas Savienības, bet ir patstāvīga starptautiskā organizācija, kurā apvienojušās 47 dalībvalstis.

Šā gada 25. februārī Eiropas Padome apturēja Krievijas pārstāvības tiesības.[20] Lēmums pamatots ar Eiropas Padomes Statūtu[21] normām, kuras katrai dalībvalstij uzliek pienākumu pieņemt principus, kas nodrošina tiesiskumu un visu personu iespējas baudīt cilvēktiesības un pamatbrīvības.[22]

Krievijas pārstāvības tiesību apturēšana nozīmē, ka tās pārstāvji Eiropas Padomē šobrīd nevar piedalīties Ministru komitejā (Eiropas Padomes lēmējinstitūcija) un Parlamentārajā asamblejā (institūcija, kas ievēl, piemēram, ECT tiesnešus, un nodrošina demokrātisku forumu debatēm). Taču Krievija joprojām ir Eiropas Padomes un Konvencijas dalībvalsts. Līdz ar to personas un valstis joprojām var iesniegt pieteikumus pret Krieviju.

Tomēr šī situācija var būtiski mainīties, ņemot vērā Krievijas Ārlietu ministrijas 2022. gada 10. marta paziņojumu.[23] Ministrija paziņoja, ka Krievija vairs nepiedalīsies Eiropas Padomē, jo NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts graujot šo organizāciju, kas tika izveidota, lai aizsargātu cilvēktiesības, tiesiskumu un demokrātiju. Krievijas izstāšanās no Eiropas Padomes nozīmētu citstarp to, ka ECT vairs nebūtu tiesīga skatīt lietas pret Krieviju.

Atbilstoši Eiropas Padomes statūtiem šāds paziņojums gan vēl nav uzskatāms par izstāšanos no Eiropas Padomes. Izstāšanas notiek saskaņā ar Eiropas Padomes Statūtu 7. pantā noteikto procedūru. Šobrīd nav pieejama informācija par to, vai Krievija ir iesniegusi vai gatavojas iesniegt oficiālu paziņojumu Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram par izstāšanos no Eiropas Padomes. Atbilstoši Eiropas Padomes statūtiem izstāšanās stājas spēkā tā finanšu gada beigās, kurā ir iesniegts oficiālais paziņojums, ja paziņojums ir iesniegts attiecīgā finanšu gada pirmajos deviņos mēnešos.

Kopsavilkums

ECT var veikt pasākumus, kas vērsti uz Krievijas Ukrainas karā apdraudēto civiliedzīvotāju aizsardzību. Šobrīd ECT ir piemērojusi pagaidu aizsardzības līdzekli, kas liek Krievijai atturētie no militāriem uzbrukumiem civiliedzīvotājiem un civilajiem objektiem. Tomēr pagaidu aizsardzības līdzekļu praktiskā nozīme ir problemātiska, ja valsts izvēlas tos nepildīt, kā to jau iepriekš ir darījusi Krievija. Nepastāv tiešs piespiedu mehānisms, kas liktu Krievijai pārtraukt šobrīd notiekošos uzbrukumus. Tas gan nenozīmē, ka Krievijas rīcībai nebūs tiesisko seku. Jau tagad ir apturētas Krievijas pārstāvības tiesības Eiropas Padomē. Tāpat ECT, izskatot Ukrainas pieteikumu, varētu konstatēt, ka Krievija ir pieļāvusi Konvencijas pārkāpumu.

 

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.

Atsauces

  1. ^ Registrar of the European Court of Human Rights. Press release “The European Court grants urgent interim measures in application concerning Russian military operations on Ukrainian territory”, 1 March 2022.
  2. ^ Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija. Parakstīta Romā 04.11.1950.
  3. ^ Skat., piemēram, Euronews. Ukraine war: Attacks on hospitals and ambulances ‘increasing rapidly’, says WHO, 8 March 2022.
  4. ^ ECT reglaments. Pieņemts 01.01.2020.
  5. ^ Skat, piemēram, ECT 04.02.2005. spriedums lietā Mamatkulov un Askarov pret Turciju (pieteikumu Nr. 46827/99 un 46951/99).
  6. ^ Buyse A. Ukraine - Russia Inter-State Application Guest Post. ECHR blog, 24 March 2014.
  7. ^ ECT 24.03.2014. spriedums lietā Kasymakhunov pret Krieviju (pieteikuma Nr. 29604/12), 181. punkts.
  8. ^ ECT 04.02.2005. spriedums lietā Mamatkulov un Askarov pret Turciju (pieteikumu Nr. 46827/99 un 46951/99), 104. punkts.
  9. ^ ECT 04.10.2010. spriedums lietā Al-Saadoon and Mufdhi pret Apvienoto Karalisti (pieteikums Nr. 61498/08), 160. punkts.
  10. ^ Šņepste I. Pagaidu aizsardzības līdzekļi Eiropas Cilvēktiesību tiesā un Satversmes tiesā. Jurista Vārds, 25.01.2022., Nr. 4.
  11. ^ Skat, piemēram, ECT 03.11.2009. lēmums lietā Abdollahi pret Turciju (pieteikuma Nr. 23980/08).
  12. ^ Registrar of the European Court of Human Rights. Press release “European Court of Human Rights deals with cases concerning Crimea and Eastern Ukraine”, 26 November 2014.
  13. ^ Registrar of the European Court of Human Rights. Press release “The Court grants an interim measure in the case of Armenia v. Azerbaijan”, 30 September 2020.
  14. ^ Dzehtsiarou K., Tzevelekos V. P. Interim Measures: Are Some Opportunities Worth Missing? European Convention on Human Rights Law Review 2 (2021) 1–10.
  15. ^ Yves Haeck, Clara Burbano Herrera and Leo Zwaak. Strasbourg's interim measures under Fire: Does the Rising Number of State Incompliance with interim measures Pose a Threat to the European Court of Human Rights? European Yearbook on Human Rights Vol. 11, 2011, 1.
  16. ^ Registrar of the European Court of Human Rights. Press release “The Court grants an interim measure in favour of Aleksey Navalnyy and asks the Government of Russia to release him”, 17 February 2021.
  17. ^ ECT 20.04.2015. spriedums lietā Amirov pret Krieviju (pieteikuma Nr. 51857/13), 62. punkts.
  18. ^ Dzehtsiarou K. Can the European Court of Human Rights prevent war? Interim measures in inter-state cases, 2016.
  19. ^ Dzehtsiarou K. Can the European Court of Human Rights prevent war? Interim measures in inter-state cases, 2016.
  20. ^ Council of Europe. Council of Europe suspends Russia’s rights of representation, 25 February 2022.
  21. ^ Council of Europe. Statute of Council of Europe. Adopted on 05.05.1949.
  22. ^ Council of Europe Minister’s Deputies. Situation in Ukraine – Measures to be taken, including under Article 8 of the Statute of the Council of Europe. 1426ter meeting, 25 February 2022.
  23. ^ Reuters. Russia will no longer participate in Council of Europe, 10 March 2022.