2024. gada 22. februārī tika publicēts Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību Konsultatīvās komitejas ceturtais viedoklis par Latvijā noritošo procesu atbilstību tās uzņemtajām starptautiskajām cilvēktiesību saistībām. Analizējot Konsultatīvās komitejas ceturto viedokli, kā arī Latvijas 2024. gada 19. februārī publicētos komentārus par viedoklī paustajiem slēdzieniem, top skaidrs, ka arvien aktuālāka kļūst diskusija par konstitucionālās identitātes aizsardzības koncepta piemērošanu, tā nepieciešamību un robežām.
Latvijas starptautiskās saistības
Latvijas Republikas Saeima 2005. gada 26. maijā ratificēja Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību (turpmāk – Konvencija), kurā ietvertās cilvēktiesību garantijas un pienākumi Latvijai kļuva saistoši tā paša gada 1. oktobrī.[1]
Konvencijas mērķis ir vērsts uz nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzību, primāri uzsvaru liekot uz sociālo cilvēktiesību garantēšanu, tostarp pieprasot nodrošināt nacionālajām minoritātēm iespējas saglabāt un attīstīt savas identitātes būtiskos elementus – reliģiju, valodu, tradīcijas, kā arī kultūras mantojumu.[2]
Pievienojoties Konvencijas dalībvalstu saimei, Latvija sniedza deklarāciju attiecībā uz Konvencijā ietvertajām saistībām, lai līdzsvarotu tajā ietvertos pienākumus ar Latvijas nacionālajām interesēm, ņemot vērā Latvijas sarežģīto un unikālo vēsturi.
Līdz ar deklarāciju tika uzsvērts, ka tajā ietvertais jēdziens “nacionālās minoritātes” tiek izprasts kā Latvijas pilsoņi, kuri paaudzēm ilgi ir dzīvojuši Latvijā un kādā noteiktā izpausmē, piemēram, valodas vai kultūras, atšķiras no latviešiem. Tās ir tādas personas, kuras, būdamas piederīgas Latvijai un tās sabiedrībai, vienlaikus vēlas saglabāt savu kultūru, valodu, reliģiju. Tāpat deklarācija nosaka atkāpes no Konvencijā ietvertajām cilvēktiesību garantijām, paredzot, ka Latvija nodrošina tiesības personām komunicēt ar valsts varu minoritāšu valodā un šajās valodās nodrošina topogrāfiskās zīmes tiktāl, ciktāl tas nenonāk pretrunā ar Satversmi un Latvijas nacionālajām tiesībām.[3]
Deklarācijas saturā un mērķī ir iespējams saskatīt Latvijas centienus, uzņemoties jaunas starptautiskās saistības, nodrošināt arī Latvijas konstitucionālās identitātes aizsardzību, laikus identificējot aspektus, kuru izpilde praksē var nelabvēlīgi ietekmēt un palielināt jau tā ieilgušus un samilzušus konstitucionālos draudus.[4]
Konsultatīvās komitejas viedoklis un novērojumi
Sniedzot ceturto viedokli (turpmāk – Viedoklis), Konsultatīvā komiteja pētīja plašu spektru ar jautājumiem, kas atrodas ciešā mijiedarbībā ar nacionālo minoritāšu tiesībām. Kā ierasts, apkopojot veiktos slēdzienus, komiteja formulēja ieteikumus, tos nodalot tūlīt ieviešamos ieteikumos un papildu ieteikumos.[5]
Konsultatīvā komiteja, novērtējot Latvijas aktīvos centienus lībiešu tiesību nostiprināšanā un kultūras saglabāšanā, kā arī, uzlavējot Latvijas izšķiršanos par labu pilsonības automātiskai piešķiršanai ikvienam Latvijā dzimušajam bērnam, norādīja sekojošus aspektus, kuru risināšanai ir nepieciešama tūlītēja rīcība:
- nepieciešams paplašināt sabiedrības integrācijas darbības jomas arī ārpus valsts valodas prasmju zināšanām, veicinot starpkultūru dialogu un nacionālo minoritāšu identitāšu saglabāšanu;
- ir jāveicina romu tautības cilvēku tiesību aizsardzība, it īpaši pievēršoties kvalitatīvas un pieejamas izglītības nodrošināšanai, kā arī atbalsta personāla piesaistei;
- Latvijai ir vispārēji jāpārvērtē izglītības reforma un tās ietvaros uzsāktais ceļš uz izglītību latviešu valodā. Tāpat jāstiprina privāto izglītības iestāžu spēja sekmēt nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzību, nodrošināšanu un pilnveidi.[5]
Paralēli tūlītēji veicamajiem uzlabojumiem, Konsultatīvā komiteja iesaka Latvijai papildus risināt arī šādus problēmjautājumus:
- pārskatīt un papildināt ar diskriminācijas aizliegumu saistītos regulējumus, iekļaujot tajos tiešas atsauces uz multiplo diskrimināciju (gadījumi, kuros persona tiek vienlaikus diskriminēta vairāku diskriminācijas pamatu dēļ) un intersekcionālo diskrimināciju (gadījumi, kuros diskriminācija vienlaikus noris vairāku diskriminācijas pamatu dēļ, kuri ir tik cieši saistīti, ka to individuālu izvērtējumu un nošķīrumu nav iespējams veikt);
- sekmēt nevalstisko organizāciju iesaisti un atbalstu nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzībā;
- aktīvāk pievērsties ksenofobijas izskaušanai Latvijas sabiedrībā, it īpaši pievēršot uzmanību pastāvošajiem aizspriedumiem, kas saistīti ar romu tautības cilvēkiem;
- palielināt atbalstu kvalitatīva mediju satura radīšanai krievu valodā;
- veikt grozījumus pastāvošajā tiesiskajā kārtībā, lai oficiālajos dokumentos būtu iespējams iekļaut un atzīt personvārdus minoritātes valodā;
- nodrošināt iespēju īstenot politisko aģitāciju arī minoritāšu valodās.[5]
Neņemot vērā Latvijas deklarāciju un attiecīgi paustās atkāpes no Konvencijā garantētajām tiesībām, Konsultatīvā komiteja norādījusi arī uz šādām papildu veicamajām darbībām:
- saskaņot tiesisko regulējumu attiecībā uz minoritāšu valodu lietojumu topogrāfiskajās norādēs ar Konvencijas standartiem;
- pārskatīt tiesisko regulējumu par iespējamu komunikāciju minoritāšu valodās ar administratīvajām iestādēm.[5]
No Latvijai Viedoklī sniegtajiem ieteikumiem ir redzams, ka vairumu problemātisko aspektu Konsultatīvā komiteja sasaista tieši ar Latvijas veikto politisko izšķiršanos, nosakot valsts valodu kā centrālo integrācijas pīlāru. Uz to norāda arī Viedoklī pievērstā uzmanība veiktajiem Imigrācijas likuma grozījumiem,[6] ar kuriem izbeigtas līdz šim Krievijas Federācijas pilsoņiem atvieglotā kārtībā izsniegtās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, nosakot valsts valodas prasmju apliecināšanu kā priekšnoteikumu, lai spētu saņemt citu tiesisku uzturēšanās pamatu.[5]
Latvijas komentāri par Konsultatīvas komitejas ceturto viedokli
Komentāros, kurus Latvija 2024. gada 19. februārī (turpmāk – Komentāri) sniegusi par Konsultatīvās komitejas Viedokli, ir norādīti vairāki precizējoši dati un informācija, kas ir būtiska, lai pilnvērtīgāk un kvalitatīvāk izprastu dažādus Viedoklī veiktos novērojumus.[7]
Viscaur Komentāros sniegtajiem argumentiem un papildu sniegtajai informācijai strāvo Latvijas sistemātiskie centieni aktualizēt un norādīt uz Latvijas gan vēsturiski unikālo, gan arī šobrīd ģeopolitiski sarežģīto situāciju, kas ir pamatā valsts valodas kā centrālā integrācijas virzītājspēka noteikšanai.[7]
Latvija Komentāros vērš uzmanību uz to, ka, lai gan Konsultatīvā komiteja, veicot apstākļu izvērtējumu, ir sniegusi atsauci uz sarežģītajiem globālajiem apstākļiem, tomēr tā nepietiekami pievērš uzmanību vēsturiski pret Latviju vērstajai rusifikācijas politikai, ar kuras sekām Latvijai jācīnās vēl šobrīd.[8] Tieši ar to ir skaidrojami arī Latvijas centieni caur valsts valodas aktualizēšanu dažādos ikdienas dzīves apstākļos, nodrošināt nacionālo minoritāšu integrāciju sabiedrībā. Tāpat Latvija atgādina par tās deklarāciju attiecībā un Konvenciju un noteiktajiem aspektiem, kuros tā savas starptautiskās saistības īpaši samēro ar Satversmi un konstitucionālo sistēmu.[9]
No Komentāros sniegtās informācijas ir novērojams, ka Latvija spēcīgi turas pie līdz šim politiski uzņemtā kursa, izvirzot konstitucionālo vērtību un identitātes aizsardzību kā prioritāti attiecībā pret sniegtajiem ieteikumiem. Uzskatāms piemērs tam ir Latvijas plāns, neskatoties uz ieteikumu sekmēt kvalitatīva mediju satura radīšanu krievu valodā, izbeigt tā veidošanu Latvijas sabiedriskajos medijos.[10]
Konstitucionālās identitātes aizsardzība
Pretnostatot Viedoklī formulētos ieteikumus ar Latvijas sniegtajiem Komentāriem, ir saskatāma viedokļu sadursme tajos apsektos, kas atrodas tiešā mijiedarbībā ar konstitucionālās identitātes aizsardzības principu.
Šāda viedokļu polāra atšķiršanās attiecībā uz šo tiesību konceptu nav unikāla un jauna parādība. Jau pēc šī koncepta attīstīšanas Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) tiesu praksē, tiesību literatūrā arvien aktīvāk paustas bažas par tā ietekmi uz starptautisko saistību un pienākumu labticīgu ievērošanu.[11]
Konstitucionālās identitātes aizsardzības princips nosaka, ka ir izvērtējamas un vērā ņemamas valsts konstitucionālās vērtības un ar konstitucionālo sistēmu saistītie apstākļi, nosakot dažādu starptautisko tiesību un saistību saturu attiecībā pret individuālu valsti. Līdz ar to tiek pieļauta iespēja konstitucionālās identitātes aizsardzībai kalpot kā leģitīmam mērķim kādu tiesību ierobežošanā.[12]
ECT tiesu praksē konstitucionālā identitāte caurstrāvojusi tiesas argumentus jau sen, taču skaidru signālu par konstitucionālās identitātes kā leģitīma mērķa pastāvēšanu tiesību ierobežošanā, ECT sniedza lietā Savickis pret Latviju.[12][13]
Nav pārsteigums, ka ECT šo konceptu uzskatāmi atklājusi lietā pret Latviju. Tieši Latvija ir ļoti aktīvi iesaistījusies konstitucionālās identitātes aizsardzības principa piemērošanā un attīstīšanā. Tā šajā aspektā ir vedinājusi domāt un aktualizējusi diskusijas kā nacionālā, tā arī starptautiskā līmenī, it īpaši caur Satversmes tiesas spriedumos paustajām atziņām.[14] Arī šobrīd Satversmes tiesas dienas kārtībā ir lietas, kurās jārod atbildes uz jautājumiem, kas cieši saistīti ar konstitucionālās identitātes aizsardzības konceptu, proti, Satversmes tiesai jāizvērtē, vai tiesību normas, kas paredz izglītības iegūšanu tikai valsts valodā kā valsts skolās,[15] tā arī privātajās izglītības iestādēs[16], atbilst Satversmei.
Konstitucionālās identitātes aizsardzība ir nerimstoši aktuāls jautājums šobrīd pastāvošajā ģeopolitiskajā situācijā, kurā Latvijai jau atkal ir jāsastopas ar Krievijas Federācijas imperiālistisko ambīciju radītajiem riskiem. Satversmes tiesa nesenajā spriedumā par Krievijas Federācijas pilsoņu pastāvīgās uzturēšanās atļauju izbeigšanos atkārtoti uzsvēra, cik būtiski ir vērtēt Latvijas veiktās darbības un īstenoto politiku kopsakarā ar vēsturiski piedzīvotajiem un mūsdienās joprojām pastāvošajiem izaicinājumiem.[17]
Tiesību zinātnieku vidū paustās bažas par konstitucionālās identitātes aizsardzības principa riskiem, proti, ka tas var tikt pielietots kā instruments, lai ļaunprātīgi panāktu, ka noteiktas starptautiskās saistības uz kādu valsti nav attiecināmas[11], ir pamatotas. Kā to rāda empīriski piemēri, tad tepat Eiropas kopienai piederošās valstis, kuru politiskā elite ir vērsta uz tiesiskas valsts un demokrātisko vērtību vājināšanu, ar visdažādākajām metodēm cenšas panākt savu mērķu sasniegšanu.[18]
Vienlaikus gan ir svarīgi apzināties, ka, liedzot iespēju praksē piemērot konstitucionālās identitātes aizsardzības principu un ievērot katras individuālas valsts unikālos konstitucionālos apstākļus, tiktu būtiski traucēta Eiropas valstu spēja un motivācija ieguldīt savus spēkus kopīgu vērtību aizsardzībai.
Ir jāpiekrīt Satversmes tiesas priekšsēdētājam Aldim Laviņam, ka, lai novērstu šos riskus, konstitucionālās identitātes principa piemērošanas gadījumā jāgūst pārliecība par konkrētās vērtības ciešo saikni ar valsts konstitucionālo sistēmu, tās īpaši būtisko nozīmīgumu, kā arī jāpastāv iespējai pārnacionāli uzraudzīt, kontrolēt šī principa piemērošanu un tā izpausmes.[19]
Latvijai, izvirzot valsts valodu kā prioritāti un centrālo elementu dažādu sabiedrisko procesu, tostarp izglītības, norisē, ir saskatāma cieša saikne šādai rīcībai ar konstitucionāli īpaši svarīgām vērtībām. Turklāt jau iepriekš valsts valoda kā būtisks un pamatots konstitucionālās identitātes elements ir tikusi atzīta arī pārnacionālo institūciju veiktās tiesiskuma uzraudzības ietvaros.[13]
Konstitucionālās identitātes konfrontācija un nacionālo minoritāšu tiesības
Vērtējot iepriekš apkopoto informāciju par Konsultatīvās komitejas Viedokli un Latvijas paustajiem Komentāriem, ir secināms, ka Latvijas politiskie procesi jautājumos, kas cita starpā saistīti arī ar nacionālo minoritāšu tiesībām, ir lielākoties pamatoti ar konstitucionālās identitātes aizsardzību, proti, nepieciešamību nodrošināt latviešu valodas kā valsts valodas aizsardzību. Tieši caur latviešu valodas kā vērtības uzsvēršanu Latvija cenšas panākt integrācijas procesa norisi sabiedrībā, apzinoties, ka tieši valoda ir tā, kas nodrošina personas vērtību pasaules attīstību un izkopšanu.
Latviešu valoda kā prioritāte ir saistīta ar Latvijas vēsturisko pieredzi Padomju Savienības laikā, kad ilglaicīgi tika vājināta latviešu valodas nozīme. Tieši šī iemesla dēļ, kā arī ņemot vērā šobrīd pastāvošos ģeopolitiskos riskus, Latvijas konstitucionālās identitātes aizsardzība pieprasa, lai pēc iespējas efektīvāk tiktu stiprināta latviskā identitāte, aktualizējot to arī nacionālo minoritāšu vidū.
Protams, konstitucionālas identitātes aizsardzība nevar kalpot par pamatu nesamērīgu ierobežojumu ieviešanai vai darbību veikšanai. Viedoklī ir identificējami vairāki būtiski aspekti, kuros Latvijai patiešām būtu veicami uzlabojumi un ievērojama piesardzība, piemēram, aktīvs darbs sabiedrības izglītošanā, lai mazinātu aizspriedumus pret nacionālajām minoritātēm, vai Latvijas mēģinājums virzīties uz sabiedrisko mediju satura krievu valodā aizliegšanu. Taču vienlaikus Konsultatīvās komitejas izteikti kritiskais viedoklis jautājumos, kas saistīti ar tādu procesu realizēšanu, kas vērsti uz samērīgu un pamatotu latviešu valodas kā valsts valodas nostiprināšanu un centrālo integrācijas politikas elementu, nav pamatoti.
Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.
Atsauces
- ^ Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Parakstīta Strasbūrā 01.02.1995. [10.05.2024. red.]
- ^ Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību 4. panta pirmā daļa. Parakstīta Strasbūrā 01.02.1995. [10.05.2024. red.]
- ^ Likums “Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību”: LV likums. Pieņemts 26.05.2005. [13.05.2024. red.]
- ^ Skatīt piem.: ECT 14.09.2023. spriedums lietā Valliulina un citi pret Latviju (iesnieguma Nr. 56928/19; 7306/20; 11937/20), 85., 86. p.
- a, b, c, d, e Eiropas Padome. Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību Konsultatīvās komitejas ceturtais viedoklis par Latviju., 41. – 42. lpp. Pieejams: https://www.mfa.gov.lv/lv/media/13044/download?attachment
- ^ Grozījumi Imigrācijas likumā: LV likums. Pieņemts 22.09.2022. [12.05.2024. red.]; Grozījumi Imigrācijas likumā: LV likums. Pieņemts 22.09.2022. [12.05.2024. red.]; Grozījumi Imigrācijas likumā: LV likums. Pieņemts 05.04.2023. [12.05.2024. red.]
- a, b Skatīt, piem.: Latvijas komentāri par Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzībuKonsultatīvās komitejas ceturto viedokli par Latviju., 98. – 104. rindkopa. Pieejams: https://www.mfa.gov.lv/lv/media/13047/download?attachment
- ^ Skatīt, piem.: Latvijas komentāri par Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzībuKonsultatīvās komitejas ceturto viedokli par Latviju., 109. rindkopa. Pieejams: https://www.mfa.gov.lv/lv/media/13047/download?attachment
- ^ Skatīt, piem.: Latvijas komentāri par Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzībuKonsultatīvās komitejas ceturto viedokli par Latviju., 26. – 32. rindkopa. Pieejams: https://www.mfa.gov.lv/lv/media/13047/download?attachment
- ^ LSM.lv: Sabiedriskie mediji kategoriski iebilst pret ieceri no 2026. gada aizliegt saturu krievu valodā. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.09.2023-sabiedriskie-mediji-kategoriski-iebilst-pret-ieceri-no-2026-gada-aizliegt-saturu-krievu-valoda.a525540/
- a, b Nugraha I. Y. Protection of Constitutional Identity as a Legitimate Aim for Differential Treatment. European Constitutional Law Review, 2023, 19, p. 161.
- a, b ECT 09.06.2022. spriedums lietā Savickis un citi pret Latviju (iesnieguma Nr. 49270/11), 198. p.
- a, b Emīlija Branda: Konstitucionālās identitātes aizsardzība kā leģitīms mērķis ECT: ieskats Valliulina un Džibuti. Pieejams: https://www.cilvektiesibas.info/raksti/konstitucionalas-identitates-aizsardziba-ka-legitims-merkis-ect-ieskats-valliulina-un-dzibuti#footnote-6
- ^ Satversmes tiesas 23.04.2019. spriedums lietā Nr. 2018-12-01, 24.2. p. Pieejams:https://www.satv.tiesa.gov.lv/web/viewer.html?file=/wp-content/uploads/2018/07/2018-12-01_Spriedums.pdf#search= [aplūkots 12.05.2024.]
- ^ Satversmes tiesas 19.05.2023. lēmums par lietas Nr. 2023-15-01 ierosināšanu. Pieejams: https://www.satv.tiesa.gov.lv/web/viewer.html?file=https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2023/05/2023-15-01_lemums_par_ierosinasanu.pdf#search= [aplūkots 19.04.2024.]
- ^ Satversmes tiesas 27.12.2022. lēmums par lietas Nr. 2022-45-01 ierosināšanu. Pieejams: https://www.satv.tiesa.gov.lv/web/viewer.html?file=https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2022/12/2022_199_Dzibuti_Izglitibas-likuma-9.panta-1.prim-d._valoda-1.pdf#search= [aplūkots 19.04.2024.]
- ^ Satversmes tiesas 15.02.2024. spriedums lietā Nr. 2023-04-0106, 18.2. p. Pieejams: https://www.satv.tiesa.gov.lv/web/viewer.html?file=https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2023/03/2023-04-0106_Spriedums.pdf#search= [aplūkots 05.04.2024.]
- ^ Euronews: Georgian parliament set to approve controversial 'foreign influence' law. Avaivable: https://www.euronews.com/2024/05/13/georgian-parliament-set-to-approve-controversial-foreign-influence-law; POLITICO PRIMER: Hungary’s rule of law disputes with Brussels explained. Available: https://www.politico.eu/article/hungary-rule-of-law-eu-summit-viktor-orban-brussels/; Natália Silenská: Slovakia urged not to undermine public broadcaster’s independence. Available: https://www.euractiv.com/section/politics/news/slovakia-urged-not-to-undermine-public-broadcasters-independence/
- ^ Latvijas Republikas Satversmes tiesa: Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš starptautiskā konferencē Hāgā uzsver valsts konstitucionālās identitātes un Eiropas Savienības tiesību līdzsvarošanas nozīmi. Pieejams: https://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/satversmes-tiesas-priekssedetajs-aldis-lavins-starptautiska-konference-haga-uzsver-valsts-konstitucionalas-identitates-un-eiropas-savienibas-tiesibu-lidzsvarosanas-nozimi/
