Lēmums

Krievija vairs nav Eiropas Cilvēktiesību konvencijas dalībniece

2022. gada martā, neilgi pēc Krievijas Federācijas iebrukuma Ukrainas suverēnajā teritorijā, Eiropas Padome un arī pati Krievijas Federācija pieņēma lēmumu par pēdējās izslēgšanu no Eiropas Padomes dalībvalstu loka. 2022. gada 16. septembrī oficiāli beidzās termiņš Krievijas Federācijas kā Eiropas Cilvēktiesību Konvencijas dalībvalsts statusam. Kā īsti notika Krievijas Federācijas izslēgšana un vai Eiropas Cilvēktiesību tiesa vēl varēs skatīt lietas par Krievijas Federācijas pārkāpumiem?

ELSA / Ivan Chopyk / CC BY-SA 2.0

Krievijas Federācijas izslēgšana no Eiropas Padomes

Eiropas Padome (turpmāk – Padome) ir Eiropas kontinentā lielākā starpvalstu cilvēktiesību organizācija. Visas Padomes dalībvalstis ir arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (turpmāk – Konvencija) dalībvalstis, un to pieļautie cilvēktiesību pārkāpumi var tikt vērtēti Eiropas Cilvēktiesību tiesā (turpmāk – Tiesa).

2022. gada 25. februārī Padomes Ministru vietnieku sapulcē[1] pieņemts lēmums par liegumu Krievijas Federācijai tikt pārstāvētai Padomē.[2] Lēmuma pieņemšanas pamatā bija Padomes statūtu 8. pants, kas paredz, ka jebkuram Padomes loceklim, kurš pieļāvis nopietnu Padomes statūtu 3. panta pārkāpumu, var liegt pārstāvības tiesības.[3] Padomes statūtu 3. pantā noteikts, ka Padomes locekļiem ir jāakceptē principi, kuri nodrošina tiesiskumu un visu cilvēku iespējas pilnvērtīgi baudīt cilvēka tiesības un pamatbrīvības Padomes jurisdikcijas ietvaros. Padomes ieskatā Krievijas Federācija, iebrūkot Ukrainas teritorijā, šo principu neapšaubāmi pārkāpa.

2022. gada 25. februāra lēmumā citstarp ietverts lūgums Padomes Ģenerālsekretāram paziņot Krievijas Federācijai par pieņemto lēmumu, kā arī tā juridiskajām un finansiālajām sekām. Tādēļ pēc piecām dienām, tas ir, 2022. gada 2. martā, Ministru komiteja pieņēma rezolūciju Par Krievijas Federācijas amatpersonu pārstāvības Padomē apturēšanas juridiskajām un finansiālajām sekām.[4] Šajā rezolūcijā precizēts, ka liegums Krievijas Federācijai būt pārstāvētai Padomes institūcijās neietekmē Krievijas kā dalībvalsts lomu starptautisku līgumu izpildē, it sevišķi uzsverot Krievijas Federācijas pienākumu ievērot Konvenciju. Ministru komiteja norādīja, ka Krievijas Federācijas nozīmētais Tiesas tiesnesis turpina savu funkciju izpildi, tāpat arī Tiesa turpina izskatīt lietas, kas ierosinātas pret Krievijas Federāciju kā Konvencijas dalībvalsti. Krievijas Federācijai arī tika atļauts piedalīties tajās Ministru komitejas sapulcēs, kurās tika izskatīti jautājumi par spriedumu izpildi, ja spriedums taisīts lietā, kurā Krievijas Federācija ir bijusi dalībniece. Zīmīgi, ka Krievijas Federācijai tika saglabāts pienākums veikt maksājumus Eiropas Padomes kopējā budžetā.

Pieņemot šo lēmumu, Ministru komiteja bija izpildījusi visus nepieciešamos soļus Padomes statūtu 8. panta mehānisma iedarbināšanai. Padomes statūtu 8. pants paredz ne vien dalībvalstu pārstāvības apturēšanu uz noteiktu laiku, bet arī Ministru komitejas tiesības šādā gadījumā pieprasīt pārkāpējvalsts izstāšanos no Padomes. Savukārt, ja pārkāpējvalsts Ministru komitejas prasību labprātīgi izstāties no Padomes nepilda, tad Ministru komiteja var pieņemt lēmumu par dalībvalsts izslēgšanu, nosakot konkrētu izslēgšanas datumu.

2022. gada 10. martā Ministru vietnieku sapulce pieņēma lēmumu par Krievijas Federācijas agresijas pret Ukrainu sekām.[5] Minētajā lēmumā Ministru vietnieku sapulce konstatēja, ka Krievijas Federācijas agresija Ukrainas teritorijā kopš Padomes pieņemtajiem lēmumiem ir tikai pieaugusi, tā ir augstākajā mērā nosodāma un ir izraisījusi neizmērojamas Ukrainas civiliedzīvotāju ciešanas. Lēmumā norādīts, ka tas kopš Padomes dibināšanas ir pirmais tik liela mēroga starptautisko tiesību pārkāpums Eiropas kontinentā. Lēmuma noslēgumā uzsvērts, ka Ministru komiteja ir gatava turpmāku mēru pieņemšanai pret Krievijas Federāciju saistībā ar tās īstenotajiem pārkāpumiem, tajā skaitā veikt visus nepieciešamos procesuālos soļus Krievijas Federācijas izslēgšanai no Padomes.[6]

Secīgi Ministru komiteja lūdza Padomes Parlamentārajai asamblejai izteikt viedokli par nepieciešamību izslēgt Krievijas Federāciju no Padomes dalībvalstu vidus. 2022. gada 15. martā Padomes Parlamentārā Asambleja vienbalsīgi, trim locekļiem atturoties, pieņēma lēmumu, saskaņā ar kuru rekomendēja Ministru komitejai izmantot Padomes statūtu 8. pantā minētās tiesības un balsot par Krievijas Federācijas izslēgšanu.[7]

Nākamajā dienā pēc Padomes Parlamentārās asamblejas balsojuma, 2022. gada 16. martā, Ministru komiteja pieņēma rezolūciju Par Krievijas Federācijas dalības Eiropas Padomē pārtraukšanu.[8] Rezolūcija pamatā tika balstīta uz diviem apstākļiem. Pirmkārt, Ministru komiteja uzsvēra, ka Krievijas Federācija par spīti Padomes līdz šim pieņemtajiem lēmumiem joprojām turpina agresiju Ukrainas teritorijā. Otrkārt, Ministru komiteja izdarīja atsauci uz Padomes Parlamentārās Asamblejas lēmumu atbalstīt Krievijas Federācijas izslēgšanu. Tā rezultātā Ministru komiteja, kā jau tas bija nojaušams pēc rezolūcijas nosaukuma, nolēma izmantot Padomes statūtu 8. pantā tai piešķirto kompetenci un izslēgt Krievijas Federāciju no Padomes dalībvalstu vidus nekavējoties, sākot ar 2022. gada 16. martu.

Jāatzīmē, ka 2022. gada 16. marta Ministru komitejas rezolūcijā ietverta norāde par ziņu, kas iepriekšējā dienā saņemta no Krievijas Federācijas. Atbilstoši rezolūcijā norādītajam Krievijas Federācijas valdība 2022. gada 15. martā informēja Padomes Ģenerālsekretāru par tās izstāšanos no Eiropas Padomes un tās nodomu atteikties no dalības Eiropas Cilvēktiesību konvencijā.

Šajā sakarā ir vērts atkārtoti aplūkot Padomes statūtu 8. pantu. Atbilstoši Padomes statūtu 8. pantam Ministru komitejai ir tiesības vispirms aicināt Padomes locekli izstāties brīvprātīgi. Tikai tad, ja Padomes loceklis nepilda aicinājumu izstāties brīvprātīgi, Ministru komiteja var izmantot Padomes statūtu 8. pantā paredzētās tiesības izslēgt Padomes locekli. Tas nozīmē, ka Padomes statūtu 8. pants (vismaz to aplūkojot gramatiski) neļauj Ministru komitejai izslēgt no Padomes tādu dalībvalsti, kura jau izmantojusi brīvprātīgas izstāšanās tiesības. Tādēļ, lai arī nav šaubu, ka Krievijas Federācija, kas pieļauj mūsdienu Eiropā rupjākos starptautisko tiesību pārkāpumus, bija jāizslēdz no Padomes, Ministru komitejai vismaz formāli juridiski nebija tiesību izmantot dalībvalsts izslēgšanas pilnvaras, nosakot, ka Krievijas Federācija tiek izslēgta nekavējoties.

Tomēr Padomes lēmumam ir rodams vismaz politisks pamatojums. Atbilstoši Padomes statūtu 7. pantam dalībvalsts izteiktā griba izstāties stājas spēkā tā finanšu gada beigās, kurā ir iesniegts paziņojums. Tas nozīmētu, ka Krievijas Federācijai pēc minētā paziņojuma nosūtīšanas būtu pienākums turpināt dalību Padomē līdz finanšu gada beigām. Šis apstāklis, kopsakarā ar Krievijas Federācijas pārkāpumu smagumu, visticamāk Ministru komitejai tomēr lika pieņemt rezolūciju par Krievijas Federācijas tūlītēju izslēgšanu, negaidot finanšu gada beigas.

Krievijas Federācijas izslēgšana no Konvencijas dalībvalstu loka

2022. gada 16. martā, kad tika pieņemta rezolūcija par Krievijas Federācijas izslēgšanu no Padomes, Tiesas prezidents pieņēma lēmumu apturēt visu pieteikumu pret Krievijas Federāciju izskatīšanu. Saskaņā ar Tiesas prezidenta lēmumu pieteikumu izskatīšana tika iesaldēta līdz brīdim, kad Tiesa lems par Krievijas Federācijas izslēgšanas no Padomes ietekmi uz tās kā Konvencijas dalībvalsts statusu.

2022. gada 22. martā Tiesa pieņēma rezolūciju par Krievijas Federācijas izslēgšanas no Padomes sekām.[9] Atbilstoši Konvencijas 58. panta pirmajai daļai Konvencijas dalībvalsts var atteikties būt par Konvencijas dalībvalsti, paziņojot par to Padomes ģenerālsekretāram sešus mēnešus iepriekš. Tāpat atbilstoši Konvencijas 58. panta trešajai daļai valsts nevar būt Konvencijas dalībniece, ja tā izslēgta no Padomes. Saskaņā ar Konvencijas 58. panta otro daļu dalībvalsti var saukt pie atbildības par pārkāpumiem, kuri radušies starplaikā starp brīdi, kad tā nosūtījusi paziņojumu par atteikšanos no dalības Konvencijā (arī izslēgšanas no Padomes), un brīdi, kad šāds lēmums stājas spēkā.

Tiesa, ievērojot Konvencijas 58. pantu, 2022. gada 22. marta rezolūcijā nolēma, ka Krievijas Federācija pārtrauc būt par Konvencijas dalībvalsti 2022. gada 16. septembrī, tas ir, sešus mēnešus pēc Ministru komitejas rezolūcijas par Krievijas Federācijas izslēgšanu no Padomes.

Visbeidzot 2022. gada 5. septembrī Tiesa pieņēma samērā formālu lēmumu, saskaņā ar kuru Krievijas Federācijas nozīmētā tiesneša pozīcija beigs eksistēt līdz ar Krievijas Federācijas izstāšanos no Konvencijas, tādēļ tiesnesim līdz 2022. gada 16. septembrim jāpamet sava vieta Strasbūrā.

Kas notiks tālāk?

Tiesa 2022. gada 22. marta rezolūcijā uzsvēra, ka tās kompetencē ietilps visi tie pieteikumi, kas Tiesā iesniegti, pamatojoties uz Konvencijas pārkāpumiem, kurus Krievijas Federācija būs pieļāvusi līdz 2022. gada 16. septembrim. Uz šo brīdi Tiesā joprojām atradās 17 450 pieteikumi pret Krievijas Federāciju.[10]

Tāpat ar diezgan lielu ticamības pakāpi iespējams apgalvot, ka Krievijas Federācijā pieļauto cilvēktiesību pārkāpumu skaits, kas ietilptu arī Konvencijas tvērumā, nemazināsies. Tomēr līdz ar Krievijas Federācijas izslēgšanu no Padomes un Konvencijas 2022. gada 16. septembrī Krievijas pilsoņi un tās rezidenti vairs nebauda Konvencijas un Tiesas nodrošināto aizsardzību, vismaz tiktāl, cik Krievijas Federācijas pārkāpumi būs notikuši pēc 2022. gada 16. septembra.

Kā uzsvēris Padomes Ģenerālsekretārs, Krievijas Federācijai joprojām saglabājas Konvencijas 46. pantā ietvertais pienākums izpildīt tos Tiesas spriedumus, kas aptver Krievijas Federācijas rīcību līdz 2022. gada 16. septembrim.[11] Tas, vai Krievijas Federācija šo pienākumu uzlūko tikpat viennozīmīgi kā Padome, ir apšaubāms. Šādu secinājumu apstiprina fakts, ka šobrīd Krievijas Federācija joprojām nav izpildījusi 2 129 Tiesas nolēmumus.[12] Šis apstāklis liek aizdomāties – ja jau Krievijas Federācija nepildīja Tiesas spriedumus laikā, kad tā bija Konvencijas un Padomes dalībvalsts, vai ir pamats sagaidīt, ka esošie un potenciālie Tiesas spriedumi tiks izpildīti pēc Krievijas Federācijas izstāšanās? Atbilde uz šo jautājumu ir drīzāk noliedzoša, jo bargākā no sankcijām par Padomes pamatnostādņu pārkāpšanu – Krievijas Federācijas izslēgšana no Padomes – jau tikusi piemērota.

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.

Atsauces

  1. ^ Atbilstoši Ministru komitejas procesuālo noteikumu 14. pantam Ministru vietnieki rīkojas Ministru komitejas locekļu vārdā ārpus sesijas, Ministru komitejas vārdā un uzdevumā pieņemot lēmumus. Skat. Rules of Procedure of the Committee of Ministers. 6th revised edition: 2020, Article 14. Pieejams: https://search.coe.int/cm/Pages/result_details.aspx?ObjectId=09000016804e393a
  2. ^ Committee of Ministers Decision No. CM/Del/Dec(2022)1426ter/2.3. Situation in Ukraine – Measures to be taken, including under Article 8 of the Statute of the Council of Europe, 25 February 2022. Pieejams: https://search.coe.int/cm/Pages/result_details.aspx?ObjectID=0900001680a5a360
  3. ^ LR likums: Par Eiropas padomes statūtiem. Pieņemts: 02.02.1995. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/33889-par-eiropas-padomes-statutiem
  4. ^ Resolution No. CM/Res(2022)1 on legal and financial consequences of the suspension of the Russian Federation from its rights of representation in the Council of Europe, 2. March 2022. Pieejams: https://search.coe.int/cm/Pages/result_details.aspx?ObjectID=0900001680a5b15f
  5. ^ Minister’s deputies decision No. CM/Del/Dec(2022)1428bis/2.3. Consequences of the aggression of the Russian Federation against Ukraine. 10 march 2022. Pieejams: https://search.coe.int/cm/Pages/result_details.aspx?ObjectID=0900001680a5c619
  6. ^ Minister’s deputies decision No. CM/Del/Dec(2022)1428bis/2.3. Consequences of the aggression of the Russian Federation against Ukraine. 10 march 2022. Pieejams: https://search.coe.int/cm/Pages/result_details.aspx?ObjectID=0900001680a5c619
  7. ^ Parliamentary Assembly, Opinion No. 300 (2022). Consequences of the Russian Federation's aggression against Ukraine. 15. March 2022. Pieejams: https://pace.coe.int/en/files/29885/html
  8. ^ Committee of Ministers Resolution CM/Res(2022)2. on the cessation of the membership of the Russian Federation to the Council of Europe. 16 March 2022. Pieejams: https://search.coe.int/cm/Pages/result_details.aspx?ObjectId=0900001680a5da51
  9. ^ Resolution of the European Court of Human Rights on the consequences of the cessation of membership of the Russian Federation to the Council of Europe in light of Article 58 of the European Convention on Human Rights. 22 March 2022. Pieejams: https://echr.coe.int/Documents/Resolution_ECHR_cessation_membership_Russia_CoE_ENG.pdf
  10. ^ European Court of Human rights press release No. ECHR 286(2022). The Russian Federation ceases to be a Party to the European Convention on Human Rights. 16 September 2022. Pieejams:https://hudoc.echr.coe.int/eng-press#{%22itemid%22:[%22003-7435446-10180882%22]}
  11. ^ Council of Europe. Media release No. DC 167(2022). Secretary General: Millions of Russians no longer protected by the European Convention on Human Rights. Pieejams: https://search.coe.int/directorate_of_communications/Pages/result_details.aspx?ObjectId=0900001680a807f8. Skat. arī Committee of Ministers Resolution No.  CM/Res(2022)3, On legal and financial consequences of the cessation of membership of the Russian Federation in the Council of Europe, 23 March 2022, para. 7. Pieejams: https://search.coe.int/cm/Pages/result_details.aspx?ObjectId=0900001680a5ee2f
  12. ^ Tiesas Spriedumu izpildes departamenta apkopojums par Krievijas Federācijas spriedumu izpildes statistiku. Pieejams: https://www.coe.int/en/web/execution/russian-federation