Krievijas iebrukums Ukrainā nenoliedzami ir ieviesis izmaiņas praktiski katrā nozarē un licis par sevi manīt visai Eiropas kopienai. Tomēr atsevišķi sektori - tostarp pārtikas - karadarbības ietekmi jūt un turpinās just īpaši smagi. Satraucošajā situācijā lomu spēlē vairāku apstākļu mijiedarbība. Krīze izcēlusi arī globālās tirgus ekonomikas ēnas puses – preču aprites ķēdes, kas pēdējos gadu desmitos uzbūvētas ar paļāvību uz savstarpēju valstu sadarbību, šobrīd pakļautas sabrukuma riskam, jo īpaši skarot jau šobrīd sociāli vismazāk aizsargātās grupas. Pieaugošās energoresursu, degvielas un mēslojuma cenas ir vieni no būtiskākajiem apsvērumiem, kas jāņem vērā, cenšoties aptvert notiekošā iemeslus.

Šim jautājumam uzmanību viegli pievērsām jau maijā, tomēr šobrīd iespējams vēl skaidrāk izprast notiekošā kopsakarības un apmērus – tostarp jau tieši savos maciņos. 

Krīze pasaulē

Pasaules ekonomika joprojām atrodas rehabilitācijas posmā pēc divu gadu ilgušās Covid-19 pandēmijas. Vīrusa nerimstošā klātbūtne radījusi arī saspīlētu sociālo atmosfēru, kas arvien jūtamāk veicinājusi sabiedrības sašķelšanos un ilgtermiņa segregāciju un tādējādi arī spēju gan emocionāli, gan fiziski uzņemt jaunus pārdzīvojumus, ko atnesis 2022. gads un karš Ukrainā. Tā rezultātā pieaug arī dažādu cilvēktiesību pārkāpumu rašanās risks, mainoties migrācijas dinamikai, resursu pieejamībai un valstu iespējai nodrošināt pilsoņus ar to pamatnepieciešamībām. Ilgtspējīgas attīstības pamatā ir kopējā sabiedrības labklājība, taču esošā situācija rada pretējo efektu – finansiālas grūtības un neapmierināti iedzīvotāji ir ražīga augsne politiskai nestabilitātei, kā arī no tās izrietošajiem iekšējiem un ārējiem drošības draudiem. 

Neveicot aktīvas darbības, lai novērstu iespējamu katastrofu, šis apburtais loks šķiet praktiski neizbēgams. ANO aplēses liecina, ka šogad no 179 līdz 181 miljonam cilvēku cietīs no pārtikas krīzes. Lielākais trieciens šai trauslajai sistēmai ir fakts, ka Ukraina, Baltkrievija un Krievija līdz šim ir spēlējušas būtisku lomu globālajā apritē gan pārtikas un mēslojuma, gan energoresursu nodrošināšanā. Tāpat problemātiska ir valstu spēja reaģēt uz jau esošajām pārmaiņām: ANO Globālās reaģēšanas grupas krīzes situācijās kopā ar ANO reģionālajām ekonomikas komisijām veiktajā globālajā ievainojamības novērtējumā par valstu spēju tikt galā ar draudošajām ciklu izmaiņām konstatēts, ka 94 valstis, kurās dzīvo aptuveni 1,6 miljardi cilvēku, ir nopietni pakļautas vismaz vienam krīzes aspektam un nespēs ar to tikt galā. No tiem 1,2 miljardi cilvēku dzīvo "ideālās vētras" valstīs, proti, valstīs, kuras ir smagi pakļautas un neaizsargātas pret visām trim krīzes dimensijām vienlaikus – finanšu, pārtikas un enerģijas.^[1]  ANO ģenerālsekretāra vietniece Amina Muhameda (Amina Mohammed) Ekonomisko un sociālo lietu komitejas 20. jūnija sapulcē uzsvēra: "Pēdējā laikā mēs esam novērojuši, ka pasaulē pieaug bads, kas apgāž gadu desmitiem ilgušo progresu.  Klimata pārmaiņas, ekstremāli laikapstākļi, konflikti un ekonomikas lejupslīde ir daži no faktoriem, kas veicina pieaugošo pārtikas trūkumu." ^[2]

Likumsakarīgi Eiropas Savienības ieviestās sankcijas pret Krieviju un vienotais atbalsts Ukrainai nav guvis viennozīmīgu atbalstu plašākā starptautiskajā kopienā. Sankcijas un embargo ir šķērslis, kas traucē produktu apritei arī krietni tālāk par Eiropas Savienības robežām. Rietumu līderi pārtikas krīzi uzskata par vēl vienu iemeslu, lai nosodītu Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, turpretim vairāki Āfrikas līderi, piemēram, Senegālas prezidents Makijs Sals (Macky Sall) un Dienvidāfrikas Republikas līderis Sirils Ramafosa (Cyril Ramaphosa), cenšas komunicēt ar Krievijas prezidentu.^[3]  Proti, Āfrikas valstis pašlaik saskaras ar krīzi, ko izraisījis sausums, pandēmija un tagad arī karš Ukrainā, bet Rietumu sankcijas, šo līderu ieskatā, Āfrikas izredzes tikt galā ar krīzi tikai pasliktina.^[3]  

Šie notikumi mudina domāt par nepieciešamību izvērtēt pastāvošās aprites ķēdes, kā arī pavisam praktiski pievērsties neizbēgamajām klimata pārmaiņām. Valstu centieni cīnīties ar globālo krīzi, izmantojot iekšējos kontroles mehānismus, varētu būt iedarbīgi īstermiņā, tomēr nenodrošina stabilitāti ilgtermiņā. Vairākas pasaules ražotājas-lielvalstis jau iedarbinājušas eksporta aizlieguma mehānismus – kā piemērus var minēt Indijas kviešu un cukura eksporta aizliegumus^[4], Indonēzijas palmu eļļas eksporta īslaicīgo apturēšanu^[5]  vai mainīgos ierobežojumus mēslojuma eksportēšanā no Ķīnas.^[6] Pasaules Bankas 2022. gada 15. jūlija pārtikas drošības ziņojums plaši un detalizēti analizē šo iekšējo politiku tālejošo ietekmi. Ziņojumā apkopota pieejamā informācija par 18 valstīm, kas ziņojuma radīšanas brīdī bija ieviesušas 27 pārtikas eksporta aizliegumus, un vēl septiņām valstīm, kas ir ieviesušas 11 eksporta ierobežošanas pasākumus.^[7] 

Krīze Latvijā

Arī Latvijas varas iestādes un iesaistītās organizācijas ir paudušas uztraukumu par pārtikas krīzi. "Tik straujš pārtikas cenu pieaugums, kā tas novērots pašlaik, nav bijis pēdējos desmit gadus. Gada laikā pārtikas cenas ir pieaugušas par 7,9%, pieaugumam sākoties jau pērnā gada aprīlī, un 2022. gada sākumā tās pakāpušās par 9,4%. Eksperti prognozē, ka tuvākos mēnešos cenu sarukumu sagaidīt nevaram."^[8]  Visstraujākais cenu kāpums Latvijā vērojams tādiem produktiem kā dārzeņi, eļļas, taukvielas, piena produkti, olas un graudaugi. Īpaši izceļami griķi un kartupeļi – gada laikā cena pieaugusi par 60%. 

Tādējādi globālās krīzes sekas diezgan manāmi skars arī Latvijas patērētājus. Vidējais gala rēķins saimniecībās pieaugs par 10-15%, un šīs izmaiņas ir tieši saistītas ar iepriekš aprakstītajiem apstākļiem. Energoresursu cenu kāpums un izejvielu nepieejamība, darbaspēka trūkums, degvielas cenas un no tām izrietošās sekas loģistikas nozarē – visi šie elementi rada grūtības ne tikai gala patērētājam, bet arī pakalpojumu sniedzējiem un ražotājiem. Jau martā tika brīdināts, ka turpmākajos mēnešos inflācija varētu palielināties līdz 10%. Pārtikas cenu kāpums nenotiek tik strauji kā degvielai un gāzei, kopumā veidojot 11,8% pieaugumu gada izteiksmē, tomēr jāņem vērā, ka pārtikas preču īpatsvars mājsaimniecību patēriņa grozā aizņem ceturto daļu, līdz ar to atstājot būtisku ietekmi arī uz vidējo inflāciju.^[9]

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (turpmāk – LOSP) valdes loceklis Guntis Gūtmanis paudis: "Pārtikas apgāde, pārtikas nodrošināšana, ražošana, pārstrāde un apgāde mūsu ģeopolitiskajā situācijā ir jāskata kā nacionālās drošības jautājums. Bieži pārmet, ka lauksaimniecībā kaut ko subsidē un ka varbūt to nevajadzētu darīt. Bet brīdī, kad ir krīzes situācija, tad mums ir jāspēj valsti pabarot. [..] To nedrīkst izlaist no rokām.”^[10]  

Krīzes risinājumi

ANO 2022. gada 8. jūnija ziņojums par kara Ukrainā globālo ietekmi (Global impact of the war in Ukraine: Billions of people face the greatest cost-of-living crisis in a generation) vēsta, ka vēl ir laiks rīkoties, lai apturētu dzīves dārdzības krīzi un ar to saistītās cilvēku ciešanas. Vajadzīgas esot divas vienlaicīgas darbības:

1.    Pasaules tirgos esot jāpanāk stabilitāte, jāsamazina svārstīgums un jānovērš nenoteiktība, ko rada preču cenas un pieaugošās parāda izmaksas. Pārtikas krīzi nevarot efektīvi atrisināt, ja pasaules tirgos netiks atkal integrēta Ukrainas pārtikas ražošana, kā arī Krievijas Federācijas ražotā pārtika un mēslošanas līdzekļi, neraugoties uz karu.
2.    Jāpalielina cilvēku un valstu spēju tikt galā ar krīzi. Tas nozīmē atbalstīt vissmagāk apdraudētās valstis to palīdzībā nabadzīgajiem un neaizsargātajiem iedzīvotājiem, palielinot valstu fiskālo telpu un likviditātes pieejamību, lai tās attiecīgi varētu stiprināt sociālās aizsardzības sistēmas un drošības tīklus.

Kā norādīts ziņojumā, šā plāna panākumu atslēga ir stingra politiskā griba visā sabiedrībā, taču atsevišķas valstu pieejas līdzēs maz un būs salīdzinoši neefektīvas. Nevienu krīzes aspektu nevarēs atrisināt izolēti, jo krīze skars visus – tā ir visu problēma un kopīga atbildība.^[11]  

Arī ANO Ģenerālsekretāra vietniece aicina turpināt aktīvi strādāt pie Ukrainas pārtikas eksporta atjaunošanas un Krievijas mēslojuma eksporta nodrošināšanas - pat turpinoties karam. Viņa norādījusi, ka tiesības uz pārtiku ir cilvēka pamattiesības un tāpēc ir nepieciešama tūlītēja rīcība, lai palīdzētu tām personu grupām, kas jau šobrīd cieš no bada. Tāpat pausta nepieciešamība pēc iespējami pielāgotas pieejas katrai valstij ANO darba grupu un vietējo līderu pavadībā. 

Latvijas mērogā plaši izskan jautājums par nepieciešamību veicināt sadarbību starp tautsaimniecības nozarēm un Saeimu un ministrijām.^[12]  LOSP ģenerāldirektors Guntis Vilnītis intervijā Rīta Panorāmā maijā pauda, ka ar vien vairāk vietējie lauksaimnieki nespēj konkurēt un tikt līdzi tirgus prasībām. Tas varētu rezultēties ar ražotāju darbības pārtraukšanu, kas radītu bezdarba celšanos un produktu nepieejamību. Ģenerāldirektors aicināja apsvērt LOSP pieprasījumu izsludināt ārkārtas situāciju pārtikas nozarē Latvijā, kuras ietvaros varētu tikt sperti divi būtiski soļi: pirmkārt, PVN "no lauka līdz galdam" likmes pielīdzināšana Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem pārtikas produktiem un, otrkārt, valsts aktīvāka iesaiste tirgus procesos un produkcijas rezervēšanā savu iedzīvotāju patēriņam.^[13]  

Kas tiek darīts

Krīzes risināšanā iesaistījušās neskaitāmas starptautiskās organizācijas un valstu apvienības. Vadošie eksperti lēš, ka pasaules pārtikas krīzes novēršanai nepieciešamie resursi varētu sasniegt ap 28,5 miljardus ASV dolāru, taču G7 līderi šobrīd apsolījuši problēmai novirzīt vien papildus 4,5 miljardus.^[14]  Eiropas Parlaments jau šī gada 24. martā apstiprināja rezolūciju, kas paredzēja nekavējošu ES reakciju un ietvēra dažādas atbalsta pakas Ukrainai un Eiropas lauksaimniekiem, kā arī deva atļauju dalībvalstīm samazināt pievienotās vērtības nodokli un atkāpties no atsevišķām zaļināšanas iniciatīvām, lai izpildītu iekšējā pārtikas tirgus pieprasījuma prasības.^[15]  Arī Pasaules Banka aktīvi piešķir resursus valstīm konkrētu pārtikas ķēdes iztrūkumu finansēšanai – tendence, kas saasinājās, sākoties Covis-19 pandēmijai, bet pēc kara sākuma kļuvusi vēl aktuālāka.^[16]

Bez materiālā atbalsta no lielvalstīm, būtiski ir arī ilgtermiņa politiskie un regulatīvie pasākumi. Pasaules Tirdzniecības organizācijas ģenerāldirektora vietnieks Žans Marija Pogams (Jean-Marie Paugam) 24. maija sesijā ziņoja, ka organizācija īpaši pievēršas trīs darbības lokiem – tirdzniecības atvērtības saglabāšanai, valdību tirdzniecības pasākumu uzraudzībai un tirgus izkropļojumu mazināšanai. Viņš uzsvēra, ka PTO cieši sadarbojas ar citām starptautiskām organizācijām un privāto sektoru, lai risinātu pārtikas nodrošinājuma problēmas.^[17] 

Arī Latvijā notiek ilgi gaidīta notikumu virzība tautsaimniecības sektorā. "Lai mazinātu Krievijas kara Ukrainā izraisītās sekas, Latvijas lauksaimniecības produkcijas un pārtikas ražotājiem no valsts un Eiropas Savienības budžeta šovasar sniegts atbalsts par 19,2 miljoniem eiro. No šīs summas 9,2 ,miljoni eiro novirzīti cūkkopībai, mājputnu audzēšanai un dārzeņkopībai segtajās platībās, kas ir Krievijas kara Ukrainā ietekmes visvairāk skartā lauksaimniecības produkcijas ražošana Latvijā. Savukārt 10 miljoni eiro no valsts budžeta novirzīti lauksaimniecības produkcijas pārstrādei."^[18] Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards uzsvēra: "Situācijā, kad Eiropā plosās karš, plānotais atbalsts gandrīz 20 miljonu eiro apmērā mazinās ģeopolitisko apstākļu radīto seku ietekmi uz lauksaimniecības nozari un dos iespēju Latvijas lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem turpināt darbību. Šis atbalsts samazinās turpmāku straujo pārtikas cenu kāpumu un nodrošinās pārtikas produktu nepārtrauktu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, tajā skaitā ārkārtas situācijās."^[19] 

 Vai ar to pietiek?

Pēdējo gadu globālie notikumi ir norādījuši uz būtiskiem robiem šķietami simbiotiskajā starptautiskās demokrātiskās kopienas sadarbības tīklā. Ilūziju par vienotu pasaules sabiedrību, kas virzās pretim ilgtspējīgai un cilvēka cieņā balstītai nākotnei, sagrāva 21. gadsimtā sen aizmirstas bažas par reāliem kara draudiem. Vietējo sabiedrību sašķelšanās atspoguļojas arī to pārstāvju polarizācijā politiskajā arēnā. Līdz ar to šobrīd īpaši jāizgaismo jautājumi par turpmāko starpvalstu attiecību veidošanu un tām ķēdēm, uz kurām balstīsies ne tikai Eiropas, bet arī pasaules ekonomikas jaunā realitāte. Ilgtspējīgai visu nozaru attīstībai ir jākalpo par vadmotīvu ikkatrā solī sarežģītajā ceļā uz priekšu.

Plašākā kontekstā vissmagākais jautājums viennozīmīgi ir komunikācija ar Krieviju un tās karadarbības tiešajiem un netiešajiem atbalstītājiem. Rakstā jau iepriekš izceltas problēmas, kas izriet no šo attiecību saspīlējuma un sniedzas daudz tālāk par Eiropas Savienību. Ņemot vērā, ka ANO piedāvātais rīcības plāns cita starpā rekomendē Krievijas eksporta kontinuitāti arī kara laikā, rodas jautājums, kā šis plāna elements faktiski tiks īstenots un uzturēts. Piemēram, pēc ilgām sarunām 22. jūlijā Stambulā visbeidzot tika noslēgta tā dēvētā vienošanās par graudu eksportu, paredzot ostu darbības atjaunošanu Melnajā jūrā, atļaujot kuģiem izvest tādus produktus kā graudus, mēslojumu un saulespuķu eļļu.^[20]  Vienošanās gan netika noslēgtas starp Ukrainu un Krieviju – tā vietā noslēgtas divas sakrītošas vienošanās starp ANO, Turciju un Krieviju un starp ANO, Turciju un Ukrainu.^[21]  Lai gan šis ir ārkārtīgi būtisks solis, lai tūlītēji novērstu pārtikas trūkumu un badu visneaizsargātākajās grupās, vienošanās daba nerada nekādu pārliecību par kopējās ilgtermiņa situācijas stabilitāti. ANO ģenerālās asamblejas prezidents Abdulla Šahids 22. jūlija intervijā ar Latvijas Televīziju pauda: ‘’[…] karš ir ļoti saindējis ANO gaisotni un sašķēlis organizāciju. Ir aizvien grūtāk un grūtāk strādāt kā sadarbības organizācijai, kas tieši šajos apstākļos patiesībā ir ļoti svarīgi.’’^[22] Fundamentāls ir arī šadas rīcības morālais vērtējums.

Spēcīgu un noturīgu attiecību veidošana ir fundamentāli vitāla ne tikai starptautiskā, bet arī nacionālā līmenī. Latvijā sniega bumba, ko aizsāka Covid-19 pandēmijas ierobežojumi un dezinformācijas vilnis, turpina velties lejā pa kalnu un apaudzēties ar arvien jauniem saspringuma slāņiem. Latvijas sabiedrībā karš Ukrainā saasināja gadiem ilgi briedušas iekšējās nesaskaņas, kas, protams, ir auglīga augsne dažādām manipulācijām ar elektorātu, tuvojoties kārtējām Saeimas vēlēšanām šī gada oktobrī. Šo apstākļu kopums rosina diskusiju par turpmāko līdzdarbošanos ne tikai ārpolitikā, bet arī iekšpolitikā. Kopumā secināms, ka pārtikas krīzes novēršanas rīcības plāna svarīgākais un reizē sarežģītākais elements ir savstarpējo attiecību un ķēžu stiprināšana gan Latvijas, gan Eiropas Savienības, gan vispasaules līmenī. 

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.

Atsauces

1. ^{^} https://news.un.org/pages/wp-content/uploads/2022/06/GCRG_2nd-Brief_Jun8_2022_FINAL.pdf?utm_source=United+Nations&utm_medium=Brief&utm_campaign=Global+Crisis+Response
2. ^{^} https://press.un.org/en/2022/dsgsm1752.doc.htm
3. ^{a, b} https://www.axios.com/2022/06/06/russia-blockade-ukraine-food-security-africa
4. ^{^} https://www.bbc.com/news/world-asia-india-61590756
5. ^{^} https://www.reuters.com/markets/commodities/indonesia-mps-seek-palm-oil-export-ban-review-industry-warns-storage-2022-05-19/
6. ^{^} https://www.foodsecurityportal.org/tools/COVID-19-food-trade-policy-tracker
7. ^{^} https://thedocs.worldbank.org/en/doc/4cda3ceaa5a01b7590e7105fd5e6ca4f-0320012022/original/Food-Security-update-LXVI-July-15-2022.pdf
8. ^{^} https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/tik-straujs-partikas-cenu-pieaugums-nav-bijis-pedejos-desmit-gadus.a444550/
9. ^{^} https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/fm-energoresursu-un-partikas-cenu-pieaugums-var-paaugstinat-gada-inflaciju-lidz-10.a447074/
10. ^{^} http://www.losp.lv/node/6704
11. ^{^} https://news.un.org/pages/wp-content/uploads/2022/06/GCRG_2nd-Brief_Jun8_2022_FINAL.pdf?utm_source=United+Nations&utm_medium=Brief&utm_campaign=Global+Crisis+Response
12. ^{^} https://lvportals.lv/dienaskartiba/340962-par-arkartas-stavokla-noteiksanu-iedzivotaju-apgadei-ar-partiku-2022
13. ^{^} https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/12.05.2022-intervija-ar-losp-generaldirektoru-gunti-vilniti.id261145?fbclid=IwAR0OQH5qc0egGFGNMMXdYDcQf0hW8mg_KaaTwaSg34LsBNTaXol0RZ_BUwA
14. ^{^} https://www.theguardian.com/commentisfree/2022/jul/07/the-guardian-view-on-the-global-food-crisis-no-time-to-lose
15. ^{^} https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/ATAG/2022/729367/EPRS_ATA(2022)729367_EN.pdf
16. ^{^} https://www.worldbank.org/en/topic/agriculture/brief/food-security-update
17. ^{^} https://www.wto.org/english/news_e/news22_e/ddgjp_25may22_e.htm
18. ^{^} https://www.zm.gov.lv/zemkopibas-ministrija/presei/informacija-lauksaimniekiem-un-partikas-razotajiem-par-valsts-un-es-pi?id=13136
19. ^{^} https://www.zm.gov.lv/zemkopibas-ministrija/presei/latvijas-lauksaimniekiem-un-partikas-razotajiem-sniegs-atbalstu-20-mil?id=13097
20. ^{^}  https://www.reuters.com/world/europe/ukraines-ports-reopen-under-deal-be-signed-friday-turkey-says-2022-07-21/
21. ^{^} https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-un-krievija-vienojas-par-graudu-izvesanu-no-ielenktajam-ostam/
22. ^{^} https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-generalas-asamblejas-prezidents-krievijas-kars-ukraina-ir-saindejis-ano-gaisotni.a466530/