Ziņojums

Pandēmijas laika atziņas tiesu sistēmai

Šā gada pavasarī strauji izplatoties koronavīrusam COVID-19 Eiropas valstu tiesu sistēmas bija spiestas reaģēt, slēdzot pieeju cietumiem un tiesu namiem, pārejot uz lietu izskatīšanu videokonferences vai telekonferences režīmā, atceļot tiesas sēdes un ieviešot virkni citu ierobežojumu. Vīrusam turpinoties daudzviet izskan aicinājumi dažus no ieviestajiem krīzes jauninājumiem paturēt un pat paplašināt to pielietojumu. Tas visuzskatāmāk attiecas uz kriminālprocesa digitalizēšanu. Tomēr kā izsvērt, vai visi jauninājumi patiešām palīdz tiesas procesam būt taisnīgam?

Šā gada jūlijā nevalstiskā organizācija Fair Trials apkopoja tās veiktā monitoringa secinājumus ziņojumā Pēc COVID-19 ārkārtas stāvokļa: atziņas aizstāvības tiesību realizēšanai Eiropā (angļu valodā Beyond the Emergency of the COVID-19 Pandemic: Lessons for defence rights in Europe). Fair Trials ziņojums koncentrējas uz četrām jomām, ko COVID-19 pandēmija ietekmēja visvairāk. Šīs jomas ir (1) tiesu darbība; (2) aizstāvības tiesību realizēšana; (3) jauno, vīrusa ierobežošanai pieņemto noziedzīgo nodarījumu piemērošana un (4) ietekme uz ieslodzītajām personām. Latvijā nozīmīgākie secinājumi attiecas uz trim no šīm jomām. Ziņojumā ir apkopoti Eiropas valstīm saistošie pamattiesību standarti katrā no šīm jomām un analizēts, vai ārkārtas situācijā piemērojamie līdzekļi atbilst šiem standartiem. Katras ziņojuma sadaļas beigās ir iekļautas rekomendācijas.

Ietekme uz tiesu darbību

Pandēmijas laikā valstis slēdza tiesu namus vai nu pilnībā vai tiesas sēdēs atļāva piedalīties tikai lietas dalībniekiem. Tiesas arī atlika mazāk steidzamu lietu izskatīšanu, lai samazinātu iespēju inficēties ar vīrusu tiesas sēžu laikā klātienē. Lai nodrošinātu pašu nepieciešamāko tiesas funkciju izpildi, daudzas valstis strauji pārgāja uz attālinātu tiesas sēžu rīkošanu, izmantojot videokonferenču vai telekonferenču tehnoloģijas kā alternatīvu dalībai klātienē. Lai gan tiesas šobrīd pakāpeniski atsāk darboties, atliktās tiesas sēdes ir tikai palielinājušas kopējo lietu uzkrājumu un daudzviet šī uzkrājuma mazināšanai kā ātrāks un lētāks risinājums tiek apsvērta iespēja turpināt tiesas sēdes rīkot attālināti.

Ietekme uz aizstāvības tiesību realizēšanu

Kopumā pandēmijas laikā pieņemtie ierobežojumi atstāja negatīvu ietekmi uz aizstāvības tiesību izmantošanu. Eiropā aizstāvības advokātu iespējas konsultēties ar klientiem bija būtiski ierobežotas. Attālināta pieeja policijas iecirkņiem, cietumiem un tiesām radīja grūtības konfidenciāli un efektīvi apspriesties ar klientiem. Šādas problēmas pirms tiesas sēdēm un tiesas sēžu laikā tika novērotas daudzviet, arī Latvijā. Advokāti norādīja, ka video zvanu laikā mēdz būt klāt trešās personas, piemēram, tiesas sēžu sekretāri vai ieslodzījuma vietas darbinieki. Ierobežotā pieeja tiesām un policijas iecirkņiem daudzās valstīs radīja praktiskas grūtības piekļūt lietas materiāliem, kas vēl joprojām tiek glabāti papīra formātā. Tāpat daudzviet krīzes laikā tiesas nepieņēma pieteikumus un citus dokumentus elektroniski.

Ietekme uz ieslodzījuma vietās esošajām personām

Atrašanās ieslodzījuma vietā rada ievērojamu apdraudējumu gan ieslodzītajiem, gan ieslodzījuma vietu darbiniekiem. Ieslodzītie ir vairāk pakļauti riskam tādēļ, ka daudzās ieslodzījuma vietās nav pandēmijas laikam piemērotas iespējas ievērot higiēnas prasības un pieeja medicīniskajai aprūpei, ieslodzījuma vietas bieži ir pārapdzīvotas, padarot sociālo distancēšanos praktiski neiespējamu. Eiropas Savienība šajā laikā vēl krasāk izjuta jau ilgstoši apzināto cietumu pārapdzīvotības krīzi, kuru lielā mērā sekmē pārmērīga pirmstiesas apcietinājuma piemērošana. Pandēmijas laikā daudzas valstis mēģināja samazināt ieslodzīto skaitu, lai gan bieži šādiem līdzekļiem bija īslaicīga ietekme (piemēram, atliekot cietumsodu izpildi līdz pandēmijas beigām).

Tomēr tika novērotas arī pozitīvas tendences. Fair Trials novērojumi liecina, ka policija veica mazāk arestu, palielinājās brīvības atņemšanai alternatīvu līdzekļu izmantošana un izmeklēšanas iestādēm un tiesām tika izdotas vadlīnijas piemērot apcietinājumu tikai absolūtas nepieciešamības gadījumā. Tā rezultātā daudzviet Eiropā samazinājās ieslodzījuma vietās esošo personu skaits. Tomēr, neskatoties uz neatliekamu vajadzību samazināt ieslodzījuma vietās esošo personu skaitu, valstis nesteidzās pieņemt lēmumus attiecībā uz pirmstiesas apcietinājumā esošu, juridiski nevainīgu personu atbrīvošanu, tā vietā priekšroku dodot jau notiesātu personu priekšlaicīgai atbrīvošanai.

Rekomendācijas

Vadoties no valstu pieredzes un aizstāvības advokātu un nevalstisko organizāciju novērojumiem, Fair Trials izstrādāja vairākas rekomendācijas iepriekš minētajās jomās. Domājot par krīzes laikā ieviesto ierobežojumu normalizēšanu, vispirms būtu nepieciešams veikt padziļinātu šo līdzekļu ietekmes izvērtējumu uz personas pamattiesībām, īpaši tiesībām uz taisnīgu tiesu. Ziņojumā ietvertās rekomendācijas norāda uz dažiem apstākļiem, kam būtu jāpievērš īpaša uzmanība.

Rekomendācijas attiecībā uz attālinātajām tiesu sēdēm

  • Attālinātajām tiesu sēdēm jāpaliek izņēmumam: attālinātu dalība kriminālprocesā nevar pielīdzināt fiziskai klātbūtnei. Attālinātās tiesas sēdes nedrīkstētu rīkot bez apsūdzētās personas skaidri un viennozīmīgi izteiktas piekrišanas.
  • Atbilstoši tehnoloģiskie risinājumi: lai nodrošinātu atbilstošas tehnoloģijas pieejamību un funkcionēšanu ir jāparedz virkne detalizētu garantiju. Tām jānodrošina, ka dalība attālinātās tiesas sēdēs ir pilnvērtīga un efektīva.
  • Attālinātās tiesas sēdēs jānodrošina atbilstošas iespējas izskatīt pierādījumus: ja tiesas sēdē ir nepieciešams izskatīt pierādījumus, ir jānodrošina, ka aizstāvībai ir pieejamas iekārtas un tehnoloģijas, kas ļauj iesniegt un aplūkot pierādījumus pirms tiesas sēdes un tās laikā.
  • Pārrobežu sadarbība: kad vien iespējams, personas aizturēšanu un izdošanu pārrobežu sadarbības (piemēram, Eiropas apcietināšanas ordera) ietvaros būtu jāaizstāj ar mazāk ierobežojošiem alternatīviem līdzekļiem, piemēram, Eiropas izmeklēšanas orderi, kas ļauj personas nopratināt attālināti bez nepieciešamības atņemt personai brīvību.

Rekomendācijas attiecībā uz aizstāvības tiesībām

  • Pieeja aizstāvim: valstīm jāgarantē savlaicīga un fiziska (klātienes) pieeja advokātam. Tas attiecas arī uz aizturētajām vai apcietinātajām personām. Ir jānodrošina arī iespēja efektīvi un konfidenciāli apspriesties ar advokātu. Juridiskās palīdzības sniegšana attālināti būtu jāizmanto tikai izņēmuma gadījumos un tikai tad, ja ir nodrošināta iespēja apspriesties konfidenciāli.
  • Pieeja lietas materiāliem: aizstāvībai būtu jānodrošina pilna un neierobežota pieeja lietas materiāliem elektroniskā formātā. Šāda pieeja jānodrošina savlaicīgi, lai aizstāvībai būtu iespējams sagatavoties tiesas sēdei. Būtu jāveicina pieeja tiesai, likumā paredzot iespēju iesniegt tiesām dokumentus elektroniski.
  • Pieeja tulkam: lemjot par to, vai ir nepieciešams sniegt tulkošanas pakalpojumus attālināti, tiesām rūpīgi jāapsver personas individuālie apstākļi un ietekme, kādu tulka pakalpojumu sniegšana attālināti varētu atstāt uz personas tiesībām uz taisnīgu tiesu.

Rekomendācijas attiecībā uz aizturēšanu un apcietinājumu 

  • Aizturēšanai alternatīvi līdzekļi: izmeklēšanas iestādēm nevajadzētu aizturēt personas par maznozīmīgiem pārkāpumiem.
  • Pirmstiesas apcietinājuma pieprasīšana: procesa virzītājiem vajadzētu ierobežot pirmstiesas apcietinājuma pieprasījumus ar gadījumiem, kad tas ir absolūti nepieciešams. Lemjot par to, vai pieprasīt personas apcietināšanu, būtu jāņem vērā arī personas veselības stāvoklis un citi riska faktori, kuru dēļ persona varētu būt īpaši aizsargājama.
  • Apcietinājumam alternatīvu līdzekļu izmantošana: būtu jāsekmē apcietinājumam alternatīvu līdzekļu izmantošana, padarot šos līdzekļus par pirmo un galveno izvēli.
  • Pirmstiesas apcietinājuma pārskatīšana: tiesām būtu jāatsaka apcietinājuma pagarināšana, ja šāda nepieciešamība nav pienācīgi pamatota un nav pamatots, kāpēc ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi nebūtu piemēroti katras personas individuālajā situācijā. Tiesām būtu jāpārskata pirmstiesas apcietinājumā esošo personu apstākļi un, kur iespējams, jāatbrīvo pēc iespējas vairāk personu.
  • Pieeja aizstāvībai ieslodzījuma vietās: lai nodrošinātu adekvātu iespēju sagatavoties tiesas sēdēm, kurās lemj par apcietinājuma piemērošanu, jānodrošina savlaicīga pieeja aizstāvim visās ieslodzījuma vietās un policijas iecirkņos.