2023. gada 17. martā Starptautiskā Krimināltiesa izdeva Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Krievijas prezidenta pilnvarotās pārstāves bērnu tiesību jautājumos Marijas Ļvovas-Belovas aresta orderus. Starptautiskajai Krimināltiesai ir pamats uzskatīt, ka abas amatpersonas ir atbildīgas par civiliedzīvotāju (bērnu) nelikumīgu deportāciju un pārvietošanu no Ukrainas okupētajām teritorijām uz Krieviju. Rakstā tiks izskatīti pamati aresta ordera izsniegšanai V. Putinam un īsi iezīmēta ordera plašāka nozīme ceļā uz Krievijas atbildību par noziegumiem Ukrainā.
Starptautiskās Krimināltiesas jurisdikcija par notikumiem Ukrainā
Starptautiskā Krimināltiesa (SKT) ir pastāvīga un neatkarīga tiesa, kas strādā ar vissmagākajiem noziegumiem, kas skar visu starptautisko sabiedrību – kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci, genocīdu un agresiju.[1] Tiesas jurisdikciju un darbību nosaka Romas statūti, kuriem kopš 1998. gada ir pievienojušās 123 valstis, tostarp arī Latvija. Tiesa ir komplementāra valstu kriminālajai jurisdikcijai un sauc pie atbildības tikai nelielu skaitu cilvēku – visatbildīgākos par vissmagākajiem noziegumiem.
SKT ir tiesības izmeklēt kara noziegumus, noziegumus pret cilvēci un genocīdu, ja tie ir notikuši SKT dalībvalsts teritorijā vai arī noziegumā tiek apsūdzēta persona ar dalībvalsts pilsonību. Valsts, kas nav pievienojusies Romas statūtiem, var atzīt SKT jurisdikciju par konkrētajiem notikumiem. Alternatīvi, Apvienoto Nāciju Drošības padomei (ANO DP) ir tiesības nodot situāciju izskatīšanai SKT, nepiemērojot iepriekš minētos teritoriālos un pilsonības nosacījumus.
Krievija nav SKT dalībvalsts, kaut arī tā parakstīja Romas statūtus 2000. gadā, bet neratificējot tos, un 2016. gadā tā atsauca savu parakstu.[2] Turklāt kā pastāvīgai ANO DP loceklei Krievijai ir veto tiesības, kas ļautu apturēt ANO DP mēģinājumus nodot situāciju izskatīšanā SKT. Arī Ukraina nav Romas statūtu dalībvalsts, bet 2013. un vēlāk arī 2014. gadā tā ir izmantojusi iespēju atzīt SKT jurisdikciju attiecībā uz iespējamiem kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un genocīdu Ukrainas teritorijā uz beztermiņa laiku.[3] Tomēr SKT nav jurisdikcijas izmeklēt agresijas noziegumu Krievijas 2022. gada pilna mēroga iebrukuma kontekstā, jo šo noziegumu pārvalda speciāls režīms, kas nosaka, ka abām karā iesaistītajām pusēm ir jāakceptē SKT jurisdikcija.[4]
Pateicoties Ukrainas iesniegumiem par jurisdikcijas atzīšanu, SKT prokurors Karims A. A. Hans (Karim A. A. Khan) 2022. gada 2. martā varēja sākt izmeklēšanu par situāciju Ukrainā, tai skaitā, izmeklējot Krievijas amatpersonu rīcības, kas varētu būt pielīdzinātas starptautiskajiem noziegumiem.
Aresta orderis V. Putinam
Pēc izmeklēšanas sākšanas, pamatojoties uz Prokurora iesniegumu, SKT Pirmstiesas palāta var izdot aresta orderi, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka persona ir izdarījusi Romas statūtos esošo noziegumu un tās apcietināšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu personas ierašanos tiesā, neapdraudētu tiesas procesu, vai arī atturētu personu no noziedzīgo darījumu turpināšanas.[5]
2023. gada 17. martā SKT Pirmstiesas palāta, pamatojoties uz SKT prokurora 2023. gada 22. februāra iesniegumu, nolēma, ka ir ticams pamats uzskatīt, ka V. Putins un M. Belova-Ļvova ir atbildīgi par nelikumīgu iedzīvotāju (bērnu) deportāciju un nelikumīgu iedzīvotāju (bērnu) pārvietošanu no Ukrainas okupētajām teritorijām uz Krieviju, kas saskaņā ar Romas statūtu 8. panta (2) punkta (a)(vii) apakšpunktiem un 8. panta (2) punkta (b)(vii) apakšpunktiem ir kara noziegumi.[6]
SKT lēmums izdot pirmos aresta orderus Ukrainas situācijas izmeklēšanā par bērnu deportāciju un pārvietošanu uz Krieviju bija paredzams solis, kas saskan ar SKT prokurora izvirzītajām prioritātēm pēc vizītēm Ukrainā.[7] Papildu apsvērums, kas varēja paātrināt orderiem nepieciešamo pierādījumu vākšanu, varētu būt tas, ka Ukrainas iestādes un starptautiskās organizācijas veica plašu izmeklēšanu un dokumentēšanu par bērnu izvešanu un deportāciju.[8] Bērnu pārvietošana uz Krieviju tiek plaši demonstrēta arī Krievijas avotos, kur tā tiek pasniegta kā nepieciešama rīcība bērnu evakuācijai no aktīvajām kara zonām un pagaidu aizgādības nodrošināšanai.[9] Svarīgi atzīmēt, ka izmeklēšanas laikā SKT prokuroram ir Romas statūtos noteiktais pienākums meklēt un izskatīt arī attaisnojošu informāciju, lai noskaidrotu patiesību par konkrēto situāciju.[10]
SKT var izvēlēties publicēt vai arī paturēt aresta orderi slepenībā. SKT nolēma publicēt informāciju par V. Putina un M. Belovas-Ļvovas aresta orderiem, atstājot to saturu slepenu. Tiesa pamatoja savu rīcību ar nepieciešamību pasargāt izmeklēšanas procesu, vienlaikus informējot sabiedrību un mēģinot atturēt aizdomās turētos no noziegumu turpināšanas. SKT turpina izmeklēt situāciju Ukrainā un nevar izslēgt, ka nākotnē tā nāks klajā ar papildu apsūdzībām pret V. Putinu un citām Krievijas amatpersonām.
Augstāko amatpersonu imunitāte
Jautājums par valstu vadītāju imunitāti, ieskaitot V. Putina imunitāti attiecībā uz SKT orderi, ir niansēts un izraisa domstarpības starptautisko tiesību ekspertu un valstu starpā. Tomēr starptautisko tiesu judikatūra, ieskaitot SKT Apelācijas palātas judikatūru, ir apstiprinājusi, ka amatpersonu personīgā imunitāte (ratione personae) neaizsargā valsts amatpersonas no atbildības par noziegumiem starptautisko tiesu priekšā.[11] Tāpat starptautiskajās paražu tiesībās nav izveidojusies norma, kas pasargātu amatpersonas no starptautisko tiesu jurisdikcijas.[12]
Valsts augstāko amatpersonu personīgās imunitātes mērķis ir nodrošināt neatkarīgu amatpersonas funkciju veikšanu un starptautisko attiecību realizāciju, tostarp pasargājot personu no citu valstu jurisdikcijas, uz laiku, kamēr šī persona pilda savas funkcijas. Tikmēr starptautiskās krimināltiesības veidojās, valstīm atzīstot nepieciešamību saukt pie atbildības personās ar vislielāko atbildību par noziedzīgo aktu plānošanu un īstenošanu, tai skaitā valsts vadītājus. Tāpēc piemērot personīgo imunitāti, kad amatpersona tiek turēta aizdomās par starptautiskajiem noziegumiem, būtu pretrunā ar tās mērķiem un veidotu situāciju, kurā starptautiskās tiesības (piešķirot imunitāti) ir bezspēcīgas zvērīgu noziegumu priekšā un pasargā no atbildības par darbībām, kuras tās aizliedz.[13]
Aresta orderis ir izsniegts - kas tālāk?
SKT nav sava izpildes mehānisma, tāpēc tā paļaujas uz valstu sadarbību aresta ordera īstenošanā.[14] Krievijai, neatzīstot SKT jurisdikciju, nav pienākuma izdot savas amatpersonas SKT. Tomēr visām 123 SKT dalībvalstīm ir saistošs pienākums apcietināt un nodot SKT aizdomās turētos, ja tie atrodas šīs valsts teritorijā.[15]
Saskaņā ar SKT nolēmumu lietā Jordan Referral re Al-Bashir Appeal pienākumu sadarboties ar SKT šajā situācijā neatceļ arī Romas statūtu 98. pantā noteiktais izņēmums par valstu tiesībām neapcietināt un nenodot aizdomās turēto SKT, ja tas liek tām rīkoties pretrunā ar citām starptautisko tiesību saistībām.[16] Kā tika minēts iepriekšējā sadaļā, SKT judikatūra norāda, ka augstāko amatpersonu imunitāte nepasargā tās no starptautiskās kriminālvajāšanas. SKT Apelācijas palāta argumentēja, ka nepastāv tāda starptautisko paražu tiesību saistība attiecībā uz amatpersonu imunitāti, kas liegtu valstīm nodot trešo valstu vadītāju SKT.[17] Papildus SKT ir tiesības vienoties ar valstīm, kas nav pievienojušās Romas statūtiem par divpusēju sadarbību, lai veicinātu aizdomās turēto apcietināšanu ārpus dalībvalstu teritorijām.[18]
SKT aresta orderis visai noteikti apgrūtinās V. Putina ceļošanas iespējas, ierobežojot galamērķu izvēli, un, iespējams, veicinās Krievijas interesi saņemt garantijas par amatpersonu neaizskaramību, ceļojot uz citām valstīm. Šī gada augustā bija paredzēta Krievijas prezidenta dalība BRICS[19] samitā Dienvidāfrikā, kas ir viena no SKT dalībvalstīm. Dienvidāfrikai jau bija precedents ar SKT aizdomās turētā Sudānas bijušā prezidenta Omāra Al Bašira neaizturēšanu, kam sekoja Dienvidāfrikas tiesiskā regulējuma attīstība par labu augstāko amatpersonu imunitātes atcelšanai starptautisko noziegumu gadījumos.[20] Tikmēr tās SKT dalībvalstis, kas atteiksies apcietināt V. Putinu viņa apmeklējuma gadījumā, SKT redzējumā rīkosies pretēji saviem pienākumiem, dodot SKT tiesības izskatīt gadījumu un nodot to Dalībvalstu Asamblejai.[21] SKT Dalībvalstu Asambleja var izmantot tikai politiskus un diplomātiskus rīkus, reaģējot uz sadarbības trūkumu un mēģinot veicināt valsts sadarbību ar SKT.[22]
Lai tiesas process varētu virzīties uz priekšu, V. Putinam ir jāierodas SKT klātienē – Hāgā. Pēc tam Pirmstiesas palāta informēs aizdomās turēto par kādu noziegumu viņš tiek turēts aizdomās un uzsāks apsūdzības apstiprināšanas procesu. Šie soļi var aizņemt vairākus gadus, bet ir absolūti nepieciešami, lai varētu vēlāk turpināt tiesas procesu SKT Tiesas palātas priekšā.
Kopsavilkums
SKT lēmums ir tikai pirmais solis ceļā uz Krievijas amatpersonu juridisko atbildību par kara noziegumiem Ukrainā, bet stiprs politisks signāls, Tiesai pirmo reizi izsludinot orderi pret ANO DP pastāvīgās locekles amatpersonām. Tas ir skaidrs vēstījums visai starptautiskajai kopienai, ka amats un vara nevar pasargāt no kriminālatbildības. Saskaņā ar SKT judikatūru Krievijas augstākajām amatpersonām nav imunitātes no tiesas jurisdikcijas un dalībvalstīm ir pienākums sadarboties ar tiesu, ja aizdomās turētais atrodas tās teritorijā.
Rakstā pausts autores personiskais viedoklis, un tas neatspoguļo nevienas institūcijas, ar ko saistīta autore, viedokli.
Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.
Atsauces
- ^ Rome Statute of the International Criminal Court, Adopted July 17, 1998, UN Doc. A/CONF.183/9, Art. 5, https://www.icc-cpi.int/sites/default/files/RS-Eng.pdf
- ^ 2016. gadā Krievija atsauca savu parakstu dienu pēc SKT ziņojuma, kurā Tiesa apstiprināja, ka situācija Krimas pussalā var tikt uzskatīta par starptautisko bruņoto konfliktu starp Krieviju un Ukrainu. ICC 2016. gada ziņojumu var apskatīt šeit https://www.icc-cpi.int/sites/default/files/iccdocs/otp/161114-otp-rep-PE_ENG.pdf
- ^ ICC, “Situation in Ukraine”, https://www.icc-cpi.int/situations/ukraine
- ^ Rome Statute, Art. 15bis
- ^ Rome Statute, Art. 58(1)(b)
- ^ ICC, “Situation in Ukraine: ICC judges issue arrest warrants against Vladimir Vladimirovich Putin and Maria Alekseyevna Lvova-Belova”, March 17, 2023, https://www.icc-cpi.int/news/situation-ukraine-icc-judges-issue-arrest-warrants-against-vladimir-vladimirovich-putin-and
- ^ ICC, “ICC Prosecutor Karim A. A. Khan KC concludes fourth visit to Ukraine”, March 7 2023, https://www.icc-cpi.int/news/icc-prosecutor-karim-khan-kc-concludes-fourth-visit-ukraine-amidst-darkness-light-justice; “President of Ukraine met with the Prosecutor of the International Criminal Court”, February 28, 2023, https://www.president.gov.ua/en/news/prezident-ukrayini-zustrivsya-z-prokurorom-mizhnarodnogo-kri-81349
- ^ 2023. gada 15. martā iznāca ANO Neatkarīgās starptautiskās komisijas ziņojums par situāciju Ukrainā, kurā secināts, ka Krievija ir pārkāpusi starptautiskās humanitārās tiesības, vecinot ukraiņu bērnu piespiedu pārvietošanu un deportāciju uz Ukrainas okupētajām teritorijām un Krieviju, kas varētu sastādīt kara noziegumu. Plašāk skatīt: https://www.ohchr.org/sites/default/files/documents/hrbodies/hrcouncil/coiukraine/A_HRC_52_62_AUV_EN.pdf
- ^ Piemēram, skatīt: Kevin Liffey, “Ukrainian war zone children are in temporary Russian care, not adopted or abducted - envoy”, Reuters, March 31, 2023, https://www.reuters.com/world/europe/ukrainian-war-zone-children-are-temporary-russian-care-not-adopted-or-abducted-2023-03-31/
- ^ Rome Statute, Art. 54; ICC, “About OTP”, https://www.icc-cpi.int/about/otp
- ^ Decision Pursuant to Article 87(7) of the Rome Statute on the Failure by the Republic of Malawi to Comply with the Cooperation Requests Issued by the Court with Respect to the Arrest and Surrender of Omar Hassan Ahmad Al Bashir (Prosecutor v. Omar Hassan Ahmad Al Bashir), International Criminal Court, December 12, 2011, paras. 36-42; Arrest warrant of 11 April 2000 (Democratic Republic of the Congo v. Belgium), International Court of Justice, February 14, 2002, paras. - 58, 61.
- ^ Judgment in the Jordan Referral re Al-Bashir Appeal (Prosecutor v. Omar Hassan Ahmad Al-Bashir), International Criminal Court, May 6, 2019, paras. 112, 113.
- ^ Judgement in the Jordan Referral re Al-Bashir Appeal (Prosecutor v. Omar Hassan Ahmad Al Bashir), Joint Concurring Opinion of Judges Eboe-Osuji, Morrison, Hofmanski and Bossa, May 6, 2019, para 175, 179-180.
- ^ International Criminal Court, “Arresting ICC suspects at large: why it matters, what the Court does, what States can do”, January 2019.
- ^ Rome Statute, Art. 27
- ^ Judgment in the Jordan Referral re Al-Bashir Appeal, paras. 130-131.
- ^ Judgment in the Jordan Referral re Al-Bashir Appeal, paras. 112-113.
- ^ Rome Statute, Art. 87(5)(a)
- ^ Brazīlijas, Ķīnas, Krievijas, Indijas un Dienvidāfrikas jeb BRICS ir 5 valstu sadarbības formāts (Brasil, China, Russia, India, South Africa – BRICS). Grupas dalībvalstu vadītāji reizi gadā pulcējas uz samitu.
- ^ Vairāk par Dienvidāfrikas pieredzi ar aizdomās turētā neizdošanu kontekstā ar V. Putina aresta orderi sk. Hannah Woolaver, “South Africa and the ICC Arrest Warrant for Vladimir Putin: Déjà Vu All Over Again?, EJIL: Talk!, April 5, 2023, https://www.ejiltalk.org/south-africa-and-the-icc-arrest-warrant-for-vladimir-putin-deja-vu-all-over-again/
- ^ Rome Statute, Art. 87.7
- ^ ICC Assembly of State Parties, “Strengthening the International Criminal Court and the Assembly of States Parties”, Resolution ICC-ASP/17/Res.5, December 12, 2018, pp. 55-59.
