2023. gada 4. jūlijā Eiropas Cilvēktiesību tiesa pieņēma spriedumu lietā Glukhin v. Russia, kurā tā, atbildot arī uz šī raksta virsrakstā uzdoto jautājumu, norādīja, ka policijai un citām iestādēm būtu jābūt ļoti uzmanīgām, izmantojot sejas atpazīšanas tehnoloģijas.

Lietas faktu izklāsts

Lietā Glukhin pret Krieviju^[1] pieteicējs bija Nikolajs Gluhins - Maskavā dzīvojošs Krievijas pilsonis. 2019. gada 23. augustā Gluhina kungs brauca Maskavas metro ar dabiska izmēra kartona figūru politiskā aktīvista Konstanina Kotova, protestētāja, kura lieta bija izraisījusi sabiedrisko rezonansi un piesaistījusi plašu plašsaziņas līdzekļu uzmanību, formā. Šī figūra “turēja” plakātu ar uzrakstu: "Man draud līdz pieciem gadiem ... par miermīlīgiem protestiem".

Veicot regulāru interneta uzraudzību, policija atklāja publiskā sociālo mediju vietnē Telegram augšupielādētas fotogrāfijas un videoierakstu ar šo Gluhina kunga demonstrāciju. Saskaņā ar Gluhina kunga teikto policija izmantoja sejas atpazīšanas tehnoloģiju, lai identificētu viņu pēc ekrānšāviņiem no Telegram ievietotās informācijas un ievāca informāciju no novērošanas kamerām (CCTV) Maskavas metro stacijās, caur kurām viņš bija pārvietojies 23. augustā. Savukārt dažas dienas vēlāk policija izmantoja sejas atpazīšanas tehnoloģiju, lai viņu atrastu un arestētu, kamēr viņš pārvietojās metro. Tālākajai analīzei svarīgi atzīmēt, ka tādējādi Krievijas policija izmantoja sejas atpazīšanas tehnoloģijas attiecībā uz divējādiem video formā pieejamiem datiem – gan tādiem, kas ierakstīti iepriekš, gan reāllaikā iegūtiem. 

Gluhina kungs, neskatoties uz viņa protesta miermīlīgo dabu, tika atzīts par vainīgu administratīvā pārkāpuma lietā par protesta nesaskaņošanu ar valsts iestādēm. Viņam tika piemērots naudas sods 20 000 Krievijas rubļu (aptuveni 283 eiro) apmērā. Kā pierādījumi lietā tika izmantoti iepriekšminētie ekrānšāviņi un video ieraksti. 

Gluhina kungs Eiropas Cilvēktiesību tiesai sūdzējās par vairāku Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pantu pārkāpumiem. Pirmkārt, viņš uzskatīja, ka viņa tiesvedība nav bijusi taisnīga, tādējādi pārkāpjot Konvencijas 6. pantu. Otrkārt, viņš norādīja, ka viņam piemērotais administratīvais sods un sejas atpazīšanas tehnoloģijas izmantošana ir pārkāpusi viņa tiesības uz privāto dzīvi un personas datu aizsardzību, kas ietvertas Konvencijas 8. pantā, un Konvencijas 10. pantā noteiktās tiesības uz izteiksmes brīvību.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas argumenti

Nebūtu pārsteigums, ja kāds vērīgs šī raksta lasītājs šobrīd būtu mazliet neizpratnē saraucis pieri – kā gan ECT var skatīt lietu pret Krieviju, ja tā kopš 2022. gada 16. marta vairs nav Eiropas Padomes dalībvalsts^[2] un tai attiecīgi vairs nav saistoša Konvencija? Kaut arī kopš šī datuma Krievijas valdības pārstāvji ar ECT tiešām vairs nesazinās, tiesa norādīja, ka lietas faktiskie apstākļi norisinājās laikā, kad Konvencija Krievijai vēl bija piemērojama. Tādēļ ECT nolēma, ka tai ir jurisdikcija tiesvedību turpināt. 

Pievēršoties lietai pēc būtības, Konvencijas 10. panta kontekstā ECT atgādināja, ka izteiksmes brīvība aizsargā jebkādu izteiksmi, tostarp tādu, kas izpaužas ar neverbāliem izteiksmes līdzekļiem vai ar personas uzvedību. Tādējādi tiesai neradās šaubas par to, ka Gluhina kungs ar savu rīcību centās paust savu viedokli par sabiedrībai svarīgu jautājumu, un attiecībā uz šādu izteiksmi pieļaujamie ierobežojumi saskaņā ar Konvencijas 10. panta 2. punktu ir ļoti nedaudzi. 

Tiesa norādīja, ka pat ja piemērotais likums atbilda Konvencijas kvalitātes kritērijiem (par ko tiesai arī bija šaubas), viņa izteiksmes brīvības ierobežojums noteikti nebija nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā. Krievijas tiesas nebija norādījušas uz pietiekamiem iemesliem, lai attaisnotu viņa konvojēšanu uz policijas iecirkni, arestu un notiesāšanu. Vēl jo vairāk, tās vispār nebija vērtējušas viņa miermīlīgo protesta akciju izteiksmes brīvības kontekstā. 

Attiecībā uz Konvencijas 8. pantā ietvertajām tiesībām ECT norādīja, ka, kaut arī Gluhina kungam pašam to ir grūti pierādīt, visi apstākļi liecina, ka, lai viņu atpazītu un aizturētu, valsts, izmantojot sejas atpazīšanas tehnoloģijas, apstrādājusi viņa personas datus. Tātad notikusi iejaukšanās viņa tiesībās uz privātās dzīves aizsardzību. 

Tiesa norādīja, ka valsts tiesību aktos trūkst detalizētu noteikumu, kas reglamentētu to pasākumu darbības jomu un piemērošanu, kuri saistīti ar sejas atpazīšanas tehnoloģiju izmantošanu. Tāpat tās ieskatā iztrūka arī aizsardzības pasākumi pret šo tehnoloģiju ļaunprātīgu izmantošanu un patvaļu. Kaut arī šo iemeslu dēļ, citējot pašu spriedumu, “[t]iesai bija lielas šaubas, ka nacionālais tiesiskais regulējums atbilst “likuma kvalitātes” prasībām”, tā tomēr nolēma izteikties arī par tiesību ierobežojuma samērīgumu pēc būtības. 

ECT konstatēja, ka pret personu vērstie pasākumi bijuši īpaši ierobežojoši, ņemot vērā viņa miermīlīgo protesta akciju, kas neradīja nekādus draudus sabiedrībai vai transporta drošībai. Šie pasākumi – sejas atpazīšanas tehnoloģiju izmantošana Telegram publicētam attēlam un video, kā arī tiešsaistes novērošanas kameru video reāllaikā - bija noveduši tikai pie viņa saukšanas pie atbildības par maznozīmīgu pārkāpumu. Tādēļ tiesa norādīja, ka “ļoti aizskarošas sejas atpazīšanas tehnoloģijas izmantošana saistībā ar pieteikuma iesniedzēja Konvencijā noteikto tiesību uz vārda brīvību īstenošanu nav saderīga ar demokrātiskas un tiesiskas sabiedrības ideāliem un vērtībām, kuru saglabāšanai un veicināšanai Konvencija ir izstrādāta.” Līdz ar to personas datu apstrāde nebija nepieciešama demokrātiskā sabiedrībā un pārkāpa Konvencijas 8. pantu.

Ko tas nozīmē?

Šī ir viena no pirmajām lietām, kurā ECT detalizēti aplūkojusi sejas atpazīšanas tehnoloģijas^[3], tādēļ tai pievēršama īpaša uzmanība. 

ECT norādīja, ka tā izprot nepieciešamību cīnīties ar organizēto noziedzību un terorismu, kura apkarošanai sejas atpazīšanas tehnoloģijas mēdz izmantot. No šī un citiem tiesas apgalvojumiem izdarāmi vairāki secinājumi. 

Pirmkārt, šķiet, ka ECT ieskatā sejas atpazīšanas tehnoloģijas vispārīgi var būt saderīgas ar cilvēktiesībām. Te gan atzīmējams, ka pati ECT izdarījusi atrunu, ka šajā spriedumā aplūkos tikai un vienīgi pieteikuma iesniedzēja biometrisko datu apstrādi sejas atpazīšanas tehnoloģijās, nevis šādas apstrādes saderību ar cilvēktiesībām vispārīgi. 

Otrkārt, pieminot organizēto noziedzību un terorismu, ECT, visticamāk vēlējusies ilustrēt, ka tik ierobežojošu līdzekļu kā sejas atpazīšanas tehnoloģijas izmantošana būs attaisnojama tikai tad, ja tā tiks veikta būtisku sabiedrības interešu aizsardzībai. No konkrētā sprieduma redzams, ka administratīvā pārkāpuma procesā šo tehnoloģiju izmantošana, visticamāk, nav pieļaujama. Tādējādi policijai un citām tiesībaizsardzības iestādēm būtu rūpīgi jāizvērtē katrs gadījums, kurā šādas tehnoloģijas, īpaši, ja tās saistītas ar sejas atpazīšanu reāllaikā, tiek izmantotas. Līdzīgas atziņas paustas arī ES līmenī.^[4]

Treškārt, no sprieduma izriet arī mājasdarbs Eiropas valstu likumdevējiem. ECT norādījusi, ka jebkurā gadījumā, lai sejas atpazīšanas tehnoloģiju izmantošana būtu tiesiska, jāpastāv detalizētam tiesiskajam regulējumam, kas ļautu personām saprast, kā šīs tehnoloģijas tiek izmantotas un kā šajā kontekstā iespējams aizsargāt savas tiesības.

Jāatzīmē gan, ka ECT nav sniegusi ļoti konkrētas vadlīnijas tehnoloģiju izmantošanai vai par to, kā tās būtu regulējamas. Viens no iespējamajiem iemesliem ir tas, ka spriedums taisīts lietā pret Krieviju, kas to vairs neuztver par sev saistošu.^[5]  

Vairākas nevalstiskās organizācijas jau kādu laiku aicina aizliegt biometrisko datu un sejas atpazīšanas tehnoloģiju izmantošanu sabiedrības novērošanas nolūkiem, jo tā nav saderīga ar cilvēktiesībām un Eiropas Savienības vērtībām.^[6] Attiecīgi nav pārsteigums, ka šīs organizācijas paudušas pozitīvu attieksmi pret ECT spriedumu lietā Gluhin v. Russia, kas pēc būtības ierobežo šādu tehnoloģiju izmantošanu.^[7] 

Raksta autore gan ir mazliet skeptiska par to, vai biometriskajos datos balstītas sejas atpazīšanas tehnoloģijas aizliegums publiskajā sektorā būtu patiešām iespējams, jo visā pasaulē tās tiek izmantotas arvien vairāk.^[8] Arī Latvijā vairākkārt bijušas diskusijas par nepieciešamību ieviest videokameras, kas spētu atpazīt personas, kuras pastrādājušas noziedzīgus nodarījumus.^[9] Vienlaikus nevar aizmirst, ka tādās valstīs kā Ķīna sejas atpazīšanas tehnoloģijas tiek izmantotas veidā, kas ir pretrunā demokrātijai.^[10]

Ņemot vērā tehnoloģiju straujo attīstību gan ES, gan nacionālā līmenī ir nepieciešams pilnveidot esošo, kā arī izstrādāt jaunu regulējumu, lai tas būtu atbilstošs cilvēktiesībām. Savukārt, lai to panāktu, likumdevējam būtu jāaplūko gan ECT prakse, gan šajā jomā veiktie pētījumi, kuros iesaistījušies dažādu Latvijas pētniecības institūciju pārstāvji.^[11]  

Šis raksts izstrādāts Ziemeļvalstu Ministru padomes organizācijas NordForsk finansēta starptautiska pētniecības projekta (Nr. 100786) "Kritiska izpratne par digitāliem un datu analītikas risinājumiem policijas darbā” (CUPP) ietvaros.

Atsauces

1. ^{^} Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2023. gada 4. jūlija spriedums lietā Nr. 11519/20 Glukhin pret Krieviju.
2. ^{^} Council of Europe Newsroom: The Russian Federation is excluded from the Council of Europe. Pieejams: https://www.coe.int/en/web/portal/-/the-russian-federation-is-excluded-from-the-council-of-europe
3. ^{^} Palmiotto F., Menéndez González N., Facial recognition technology, democracy and human rights. Computer Law & Society Review, September 2023, Vol. 50. Pieejams: https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0267364923000675
4. ^{^} European Data Protection Board, Open letter to the Members of the European Parliament, 10 June 202, Pieejams: https://edpb.europa.eu/sites/default/files/files/file1/edpb_letter_out_2020-0052_facialrecognition.pdf 
5. ^{^} Neroni Rezende I., Glukhin and the EU regulation of facial recognition: Lessons to be learned?, Pieejams: https://europeanlawblog.eu/2023/09/19/glukhin-and-the-eu-regulation-of-facial-recognition-lessons-to-be-learned/
6. ^{^} ReclaimYourFace: About the Movement. Pieejams: https://reclaimyourface.eu/the-movement/
7. ^{^} Article 19, European Court of Human Rights: Groundbreaking ruling on facial recognition. Pieejams: https://www.article19.org/resources/european-court-of-human-rights-groundbreaking-ruling-on-facial-recognition/ 
8. ^{^} The Facial Recognition World Map. Pieejams: https://surfshark.com/facial-recognition-map
9. ^{^} Spundiņa L., Datu valsts inspekcija neatbalsta sejas atpazīšanas videonovērošanas iekārtas, LSM.lv, 2020. gada 1. oktobris/ Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/datu-valsts-inspekcija-neatbalsta-sejas-atpazisanas-videonoverosanas-iekartas.a376399/ ,Bite J., Puriņa E., Ģirģens maldina par video kamerām – nav liecību, ka kaimiņvalstīs novēro citādi, 2021. gada 23. aprīlis. Pieejams: https://rebaltica.lv/2021/04/girgens-maldina-par-videonoverosanu-nav-liecibu-ka-kaiminvalstis-rikojas-citadi/
10. ^{^} Ng A., How China uses facial recognition to control human behavior, CNET, 11 August 2020. Pieejams: https://www.cnet.com/news/politics/in-china-facial-recognition-public-shaming-and-control-go-hand-in-hand/ 
11. ^{^} Piemēram, Critical Understanding of Predictive Policing (CUPP). Pieejams: https://cuppresearch.info/