Saskaņā ar starptautiskās nevalstiskās organizācijas Freedom House datiem, 2019. gads ir trīspadsmitais gads pēc kārtas, kurā demokrātija pasaules mērogā turpina kristies. Līdz ar demokrātijas līmeni, krītas arī preses brīvības rādītāji. Pēc jūlija sākumā Londonā notikušās pirmās Globālās preses brīvības konferences, kurā piedalījās arī Latvijas Ārlietu ministrs E. Rinkēvičs, ir vērts īsi ielūkoties Latvijas pozīcijā aktuālākajos 2019. gada preses brīvības ziņojumos.

Nevalstiskās organizācijas Reporters sans frontières ziņojums

2019. gada aprīlī iznāca starptautiskās nevalstiskās organizācijas Reporters sans frontières (Žurnālisti bez robežām) ikgadējais preses brīvības indekss. Ziņojums aptver jaunāko informāciju par preses brīvību gan globālā mērogā, gan atsevišķos reģionos. Lai gan Eiropa vēl joprojām ir mediju darbībai labvēlīgākais reģions, tomēr arī Eiropā žurnālistu fiziskā drošība tiek apdraudēta un aizvien vairāk tiek traucēts pētniecisko žurnālistu darbs. Ziņojuma autori to skaidro ar pieaugošo autoritārismu Eiropas valstu valdībās. Īpaši apdraudēti ir žurnālisti, kas izgaismo naudas atmazgāšanu, krāpšanos ar Eiropas Savienības finansējumu, korupciju. Eiropas demokrātiskajām valstīm secen nav gājusi arī citās pasaules valstīts populistu pielietotā taktika — pret medijiem veltītā asā retorika. Ziņojuma autori norāda, ka sistēmiska kritika medijiem vājina mediju darbību kopumā. Par preses nozīmi un sekām, ko var radīt mediju autoritātes sistēmiska mazināšana, šajā portālā rakstījām jau pagājušajā gadā.

Latvija pasaules preses brīvības indeksā ar 19.63 punktiem (jo mazāk punktu, jo augstāks mediju brīvības līmenis), ieņem 24. vietu, un topā atrodas tieši aiz Namībijas un Samoa. Ziņojumā norādīts, ka žurnālisti Latvijā saskaras ar dažādiem ierobežojumiem un apgrūtinājumiem, bet attiecībā uz mediju īpašniekiem Latvijā salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm pastāv vislielākā dažādība. Kā negatīvs piemērs, kas nelabvēlīgi ietekmē sabiedrisko mediju neatkarību, minēts Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmums bez īpaša pamatojuma atlaist Latvijas Televīzijas valdes locekļus. Tāpat tiek minēta mediju īpašnieku iejaukšanās mediju saturā, minot laikrakstu Dienas Bizness kā vienu no piemēriem.

Kā atsevišķa izplatīta problēma tiek minēta politiķu tendence sūdzēt žurnālistus tiesā par goda un cieņas aizskaršanu. Lai gan tiesas pārsvarā ir lēmušas par labu žurnālistiem, pret tiem vērsto draudu sociālajos tīklos skaits Latvijā pieaug. Tāpat politiķi pret žurnālistiem vērš apsūdzības par neslavas celšanu, tērējot žurnālistu laiku un resursus sevis aizstāvībai kriminālprocesos. 

Ziņojumā norādīts arī tas, ka Latvija cenšas aizliegt Kremļa kontrolētos medijus. Daži Krievijas disidenti žurnālisti, bēgot no apsūdzībām un cenzūras, ir pārcēlušies uz Latviju un var šeit brīvi darboties. 

Eiropas Padomes Platformas žurnālistu aizsardzībai ziņojums 

Eiropas Padome ir izveidojusi Platformau žurnālistikas atbalsta un žurnālistu drošības veicināšanai (Platform to promote the protection of journalism and safety of journalists), kuras mērķis ir žurnālistu aizsardzība, izplatot informāciju par gadījumiem, kad preses brīvība un žurnālistu drošība varētu būt nopietni apdraudēta. Platformas ietvaros ir iespējams veicināt nonākšanu pie ātrāka situācijas risinājuma, uzlabojot kopējās Eiropas Padomes iespējas un kapacitāti panākt šādu gadījumu risināšanu.

Platformas ikgadējā ziņojumā norādīts, ka preses brīvība Eiropā šobrīd ir tās trauslākajā posmā kopš Aukstā kara beigām. 2018. gadā Platformai ziņots par 140 nopietniem pārkāpumiem 32 Eiropas Padomes dalībvalstīs. Ziņojumā atsevišķi analizētas dalībvalstis, kurās situācija ir īpaši satraucoša — Krievija, Turcija, Itālija un Ungārija. 

Nopietnākie pārkāpumi ietver uzbrukumus žurnālistiem, draudus viņu dzīvībai un drošībai, nepamatotus arestus, mediju slēgšanu un citus pārkāpumus. Tomēr kā atsevišķs problemātisks aspekts norādīts arī sabiedriskajiem medijiem atvēlētais nepietiekamais finansējums. Ziņojuma autori norāda, ka adekvāts finansējums ir absolūti nepieciešams, lai nodrošinātu sabiedrisko mediju neatkarību un ilgtspēju. Kopumā Platformai nosūtītie ziņojumi liecina par pieaugošu tendenci uz sabiedriskajiem medijiem izdarīt politisku spiedienu, kas apgrūtina žurnālistu un redaktoru spēju saglabāt redakcionālo neatkarību.

Attiecībā uz Latviju Platformā ir iesūtīti divi paziņojumi, kas attiecas uz Krievijas valsts kontrolētajos medijos strādājošo žurnālistu izraidīšanu no Latvijas. Latvija šajos jautājumos ir sniegusi skaidrojumu, kas ir publicēts un pieejams Platformas mājas lapā.

Eiropas Padomes ziņojums par vārda brīvību

2019. gada 2. maijā Eiropas Padomes Informācijas sabiedrības departaments publicēja ziņojumu par vārda brīvības stāvokli Eiropas Padomes dalībvalstīs. Ziņojums apkopo aktuālākos draudus preses brīvībai 2018. gadā un uzskaita pasākumus, kuri Eiropas Padomes dalībvalstīm būtu steidzami jāveic, lai tos novērstu. Ziņojums balstīts uz Eiropas Padomes mehānismu, tostarp, Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumos aplūkotajām situācijām. 2018. gadā Eiropas Cilvēktiesību tiesa izdeva 70 spriedumus saistībā ar tiesībām uz vārda brīvību, divās trešdaļās lietu atrodot Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas 10. panta pārkāpumus.

Ziņojumā secināts, ka draudi žurnālistu dzīvībai un drošībai Eiropas Padomes telpā vēl joprojām ir aktuāli. Tāpat aktuāla ir dažādu juridisko ietekmēšanas līdzekļu, piemēram, apsūdzību neslavas celšanā izmantošana pret žurnālistiem, īpaši saistībā ar pētniecisko žurnālistu darbu korupcijas un citu līdzīgu noziegumu atmaskošanā. Tāpat žurnālistu neatkarību būtiski turpina ietekmēt finansiālais spiediens: pieejamā finansējuma samazināšana un caurskatāmības trūkums finansējuma piešķiršanā. 

Attiecībā uz Latviju šajā ziņojumā nav izceltas īpašas sistēmiskas problēmas. Latvija pieminēta saistībā ar 2018. gada janvārī pieņemto lēmumu izraidīt no valsts divus Krievijas valdības kontrolētajos medijos strādājošos žurnālistus. Saistībā ar to Latvija jau ir sniegusi skaidrojumu Eiropas Padomes Platformai žurnālistikas atbalsta un žurnālistu drošības veicināšanai. 

Pirmā Globālā preses brīvības konference

Šī apskata ievadā jau minēts, ka 10. un 11. jūlijā Londonā norisinājās pirmā Globālā preses brīvības konference, kurā piedalījās globālie līderi, preses industrijas pārstāvji, nevalstiskās organizācijas un akadēmiķi. Šī konference vēlreiz iezīmē to, ka nepieciešamība īpaši stiprināt mediju neatkarību un aizsargāt žurnālistus nemazinās un tā nebūt nav tikai nedemokrātisku režīmu problēma. Uz to norāda arī Lielbritānijas valdības mājas lapā minētie fakti par mediju neatkarību, kas arī pamato šādas konferences nepieciešamību. Par konferencē pārrunāto tika ziņots arī portālā LSM.LV.

Konferences beigās valstu līderi, tai skaitā arī Latvijas Ārlietu ministrs E. Rinkēvičs, parakstīja Kopīgo apņemšanos attiecībā uz preses brīvību (Global Pledge on Media Freedom) — politikas dokumentu, kas paredz pastiprināt sadarbību un starptautiskās iniciatīvas mediju brīvības un žurnālistu drošības aizsardzībai.

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.