Viedoklis

Vārda brīvība Krievijā — cenzūras gūstā

24. februārī Krievijas Federācija iebruka Ukrainā, un aizsākās ukraiņu ceļš uz savas zemes atbrīvošanu. Vienlaikus lēni, bet neatgriezeniski tumši pāri Krievijai sāka laisties uz brīdi rietumu acīm nozudušais pagātnes rēgs – dzelzs priekškars. Šobrīd skaidrs ir viens, Krievijas informācijas telpa ir kļuvusi vienpusēja un par pašsaprotamu kļuvusī pamattiesība – vārda brīvība – ir vairs tikai skaists sauklis, kuru nomainījusi visaptveroša valsts īstenota cenzūra. Tā īstenota Krievijas tautas aizsardzības nolūkos – vai vismaz tā Kremlis to dēvē. Šajā rakstā situācija Krievijā tiks aplūkota caur Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (turpmāk – ECK) garantēto tiesību tvērumu.

"Dozhd" darbinieki tiešraidē dodas cauri studijai, saucot "karam nē", pēc tam, kad saņemts paziņojums par medija slēgšanu saistībā ar tā reportāžu par iebrukumu Ukrainā / The Guardian, 06.03.2022.

Vārda brīvība

2022. gada sākumā 47 valstis, tostarp arī Krievija, bija Eiropas Padomes dalībvalstis un ar šo dalību pievienojušās Eiropas Cilvēktiesību konvencijai.[1]

ECK 10. panta pirmā daļa paredz, ka ikvienam ir tiesības brīvi izteikties. Šīs tiesības ietver uzskatu brīvību un tiesības saņemt un izplatīt informāciju un idejas bez iejaukšanās no publisko institūciju puses un neatkarīgi no valstu robežām. Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT), kas ir ECK kontroles un uzraudzības galvenais mehānisms, vairākkārtīgi ir uzsvērusi vārda brīvības nozīmi demokrātiskā sabiedrībā, žurnālistu kā sabiedrības modro vērotāju un izzinātāju lomu un sabiedrības tiesības būt informētiem.[2]

Kas ir cenzūra?

Cenzūra tiek uzskatīta par vissmagāko vārda brīvības ierobežojumu.[3] Lords Bridžs trāpīgi ir formulējis cenzūras būtību: „Cenzūra ir ierocis, kas nosaka, ko sabiedrība drīkst zināt, un ko tai nevajag zināt.”[4] Zīmīgi, ka šajā pašā kontekstā Lords norādījis arī uz to, ka, veidojoties totalitāram režīmam, pats pirmais upuris ir vārda brīvība.[5]

Ierobežojumi, kas sasniedz cenzūras līmeni, parasti ir pārmērīgi un izpaužas kā administratīvā atbildība un nesamērīgi naudas sodi vai pat kā kriminālatbildība. Cenzūrai ir nelabvēlīga ietekme uz vārda brīvību (angļu valodā “chilling effect“), bailēm no sodiem atturot žurnālistus no izmeklējošās žurnālistikas veikšanas un kritikas paušanas[6], un attiecīgi atturot sabiedrību no viedokļu un ideju saņemšanas un paušanas.[7]

Vērtējot pēc cenzūras īstenotāja, tiek nošķirti divi tās veidi – valsts cenzūra un pašcenzūra jeb pašu potenciālo autoru cenzūra.[8] Krievijas kontekstā mēs varam runāt par abiem veidiem.

Tāpat cenzūra nošķirama pēc tās īstenošanas brīža. Visbīstamākā ir preventīvā cenzūra (angļu valodā “prior censorship”), jo tā jau saknē aptur informācijas izplatību tiem, kas to vēlas saņemt. Šādi ierobežojumi parasti ir pakļauti ļoti stingrai un rūpīgai ECT kontrolei.[9]

Lai arī Krievija paziņoja, ka izstājas no Eiropas Padomes, “jo tai “nedraudzīgās” NATO un Eiropas Savienības valstis izmantojot Eiropas Padomi, lai paštīksminātos un slavētu Rietumu pārākumu"[10], tomēr Krievija tādējādi atbrīvojas arī no minētās ECT kontroles. Proti, Krievija atņem iespēju ECT veikt turpmāku kontroli un uzraudzību, kuras rezultātā, autores ieskatā, acīmredzami tiktu konstatēti tiesību uz vārda brīvību pārkāpumi.

Kā Krievija ieviesa visaptverošu preventīvo cenzūru?

Sākoties Krievijas īstenotajam karam Ukrainā, pusotras nedēļas laikā Krievijas Valsts dome vienbalsīgi pieņēma bezprecedenta likumu grozījumus.[11]

Pirmkārt, tika radīti divi jauni administratīvie pārkāpumi. Faktiski šo normu mērķauditorija ir protestētāji:

  • Sodāmas ir publiskas darbības, kuru mērķis ir diskreditēt Krievijas bruņoto spēku izmantošanu. Mērķis – aizsargāt Krievijas un tās pilsoņu intereses, uzturēt starptautisko mieru un drošību. Tajā skaitā sodāmi ir arī aicinājumi pārtraukt Krievijas bruņoto spēku izmantošanu šiem mērķiem. Par pārkāpuma izdarīšanu var uzlikt naudas sodu līdz 50 000 RUB (rakstīšanas brīdī, 2022. gada 14. aprīlī – 570,21 EUR). Šis naudas sods var tikt dubultots, ja papildus persona aicina rīkot neatļautus publiskus pasākumus.[12]
  • Sodāms ir Krievijas pilsoņa pausts aicinājums ārvalstīm noteikt sankcijas pret Krieviju, pilsoņiem vai juridiskām personām (piemēram, uzņēmumiem).[13] Īpaši absurdi ir tas, ka šim nodarījumam nav nekāda izņēmuma – neatkarīgi no tā, ko Krievijas valsts, juridiskā vai fiziskā persona būtu izdarījusi, vienmēr ir aizliegts aicināt noteikt tai ierobežojošus pasākumus Paredzētie naudas sodi ir tādi paši kā iepriekšējam pārkāpumam.

Otrkārt, Krievija ir grozījusi arī Kriminālkodeksu:

  • Divas no jaunajām normām paredz kriminālatbildību par gada laikā atkārtoti izdarītu kādu no iepriekš minētajiem administratīvajiem pārkāpumiem. Šeit sodi jau ir krietni lielāki – līdz 500 000 RUB ( 5702 EUR) naudas sods, cietumsods ar brīvības atņemšanu līdz 3 gadiem. Ja šādas darbības izvēršas masu protestā – sods ir jau līdz miljons RUB (11 404,16 EUR), un ieslodzījuma vietā var nākties pavadīt līdz 5 gadiem.[14]
  • Kriminālkodekss papildināts arī ar normu, kas ir tā dēvētais galvenais ierocis cīņā ar “viltus ziņām”. Personu var saukt pie atbildības par “apzināti nepatiesas informācijas publisku izplatīšanu patiesas ziņas aizsegā, tostarp faktu par Krievijas bruņoto spēku izmantošanu, kuri aizsargā Krievijas un tās pilsoņu intereses, starptautisko mieru un drošību.” Par noziedzīgu nodarījumu var sodīt ar naudas sodu 500 000 RUB (7 702,08 EUR)  apmērā un brīvības atņemšanu uz laiku līdz 3 gadiem. Ja nodarījums izdarīts dažādos kvalificējošos apstākļos, piemēram personu grupā vai peļņas gūšanas nolūkā, par to var sodīt ar naudas sodu līdz 5 miljoniem rubļu (57 020,80 EUR) un no 5 līdz 10 gadiem ieslodzījumā. Tādējādi tieši žurnālisti, kam būtu jāpilda sabiedrības sargsuņa loma, faktiski ir pakļauti smagākajām sekām.[15] Trešais, stingrākais nodarījuma veids ir piemērojams, ja nepatiesas informācijas izplatīšana izraisa "smagas sekas" (krievu valodā “тяжкие последствия”), un vienīgais sods ir cietumsods no 10 līdz 15 gadiem. Tiesību norma neparedz skaidrojumus, kas ir šīs smagās sekas.[16]

Kāds ir Krievijas īstenotās cenzūras pamatojums?

Ņemot vērā, ka cenzūra lielākoties ir politiski motivēta, tās oficiālais pamatojums nesakrīt ar patiesajiem iemesliem, kādēļ valsts izvēlas cenzūru veikt. Krievijas īstenotās cenzūras gadījumā pārsvarā tiek piesaukti tādi attaisnojumi kā “mēs bloķējām šo mediju, jo tas izplatīja tādu nepatiesu informāciju, ka tas var radīt draudus sabiedrības dzīvībai un veselībai, vai arī apdraudēt sabiedrisko kārtību un drošību”[17]. Šāda apgalvojuma pamatotība ir visai apšaubāma, pēc novērotā patiesais iemesls drīzāk ir sabiedrības kopējās domas virzība Kremlim izdevīgā gaismā.

Vai Krievijas īstenotā cenzūra varētu būt tiesiska?

Īsā atbilde – noteikti nē.

Lai cilvēktiesību ierobežojums būtu tiesisks un attaisnojams, tam ir jāatbilst trim ECT praksē nostiprinātajiem kritērijiem. Proti, ierobežojumam ir jābūt noteiktam ar likumu, ierobežojumam ir jāsasniedz leģitīmo mērķi un ierobežojumam ir jābūt nepieciešamam demokrātiskā sabiedrībā.[18]

Autore pievienojas viedokļiem, ka Krievijas ieviestais tiesiskais regulējums nav attaisnojams pēc neviena no trim cilvēktiesību ierobežošanas kritērijiem.[19]

Pirmkārt, likumam ir jābūt gana precīzam, lai persona varētu apzināties un saprast, kas normā ir domāts un kāda tieši rīcība var radīt normā noteiktās sekas.[20] Krievijas jaunās normas nerada skaidrību. Piemēram, nav saprotams, kas ir „smagu seku izraisīšana”, izplatot informāciju.[19] Tāpat nav skaidrs, kāda veida darbības ir uzskatāmas par Krievijas armijas diskreditēšanu. Faktiski normas ļauj tās piemērotājam brīvu vaļu iztēlei, pielāgojot tām jebkuru darbību un viedokļa izpausmi.

Otrkārt, ierobežojumam ir jākalpo leģitīmam mērķim.[21] No Krievijas normām un to pieņemšanas konteksta ir saprotams, ka šo normu kopējais mērķis ir ierobežot jebkāda veida politisko plurālismu un viedokļu, kas ir pretēji kopējai valsts vadības ideoloģijai, paušanu. Lai gan nacionālās drošības aizsardzība var būt leģitīmais mērķis, lai ierobežotu vārda brīvību, faktiski šo normu vienīgais mērķis ir bijis aizliegt publiskus protestus, opozīcijas žurnālistu darbību un viedokļu brīvu paušanu.[19] Leģitīmais mērķis ir izmantots kā aizsegs konkrētas ideoloģijas īstenošanai.

Visbeidzot, ierobežojumam jābūt nepieciešamam demokrātiskā sabiedrībā, tostarp samērīgam.[22] Pat ja pieņemtu, ka Krievija īsteno kādu no leģitīmajiem mērķiem, ierobežojumi acīmredzami nav samērīgi.[19]

Šīs normas ir tik striktas, ka rada nelabvēlīgu ietekmi uz vārda brīvību (angļu valodā “chilling effect”). Jebkura darbība, kas neatbilst oficiālajam naratīvam, var tikt ierobežota. Piemēram, cilvēki ir tikuši aizturēti pat par tukšas papīra lapas turēšanu.[23]

Acīmredzami Krievija ir apzināti noteikusi preventīvu cenzūru (angļu valodā “prior censorship”) – lai atturētu sabiedrību un žurnālistus no jebkāda veida režīmam nelabvēlīgas informācijas aprites. Šādas normas nav demokrātijas izpausme, un ir skaidrs, ka demokrātiskā sabiedrībā tās nav un nebūs attaisnojamas.

ECT centieni - neveiksmīgi

2022. gada 8. martā ECT, pamatojoties uz Krievijas neatkarīgo mediju Novaja Gazeta un Telekanal Dozhd un to īpašnieku lūgumu uzlikt par pienākumu Krievijai netraucēt objektīvi ziņot par bruņoto konfliktu Ukrainā, it sevišķi par informāciju, kas atšķiras no oficiālās Krievijas valsts nostājas, piemēroja pagaidu aizsardzības līdzekli. Proti, ECT uzlika pienākumu Krievijai atturēties no jebkāda veida darbībām vai lēmumiem, kas vērsti uz pieteicēju darbības traucēšanu, apturēšanu un bloķēšanu, kā arī uz jebkāda cita veida darbībām, kas varētu liegt pieteicējiem īstenot tiesības uz vārda brīvību.[24]

Kā redzams, Krievija ECT lēmumu līdz šim nav pildījusi un ir apšaubāmi, ka to jebkad darīs, jo 2022. gada 10. martā Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Krievija vairs nepiedalīsies Eiropas Padomē.[25]

Cenzūra plešas plašumā

Skaidrs ir viens - šobrīd drīkst ziņot tikai par valsts saskaņotu un apstiprinātu informāciju.[26]

Šis ir rezultējies straujā mediju darbības pārtraukšanā – ziņu portāli, žurnālisti, sociālie mediji, straumēšanas pakalpojumi – valsts spiediena rezultātā vai pēc pašu iniciatīvas, vairoties no drakoniskajām sankcijām, pēdējo mēnešu laikā ir izbeiguši savu darbību Krievijā.[27]  Mediju uzskaitījumu, cenšoties apkopot Krievijas izvērstās politikas sekas, varētu izvērst bēdīgi garu. Turpmāk tiks ieskicēti vien daži no daudziem piemēriem.

Telekanal Dozhd savu darbību pārtrauca paši, lai pasargātu savus žurnālistus no kriminālatbildības.[28] Novaja Gazeta ilgu laiku turpināja strādāt, par spīti jaunajiem likuma grozījumiem piemēram, izvairoties no, vārda “karš”, to saucot par “to, kam valsts mums neļauj dot nosaukumu”. Tāpat tika apturēta ofisa darbība, lai mazāk apdraudētu klātienē strādājošos žurnālistus. Par spīti šiem centieniem, pēc divu brīdinājumu saņemšanas arī Novaja Gazeta ir pārtraukusi darbību līdz “specoperācijas Ukrainas teritorijā beigām”.[29] Šis iezīmē tumšu posmu – pastāv viedokļi, ka Krievijā vairs nedarbojas neviens neatkarīgs medijs.[30]

Mediji IStories un Organized Crime and Corruption Reporting Project pat ir atzīti par “nevēlamām personām”, kas nozīme – pie kriminālatbildības var tikt saukti visi, kas ar šīm personām sadarbojas.[31]

Darbību Krievijā ir pārtraukuši arī ārzemju mediji[32], Krievijas teritorijā ir bloķēta piekļuve Twitter, YouTube un citiem sociālajiem tīkliem.[33]

Arī attiecībā uz civiliedzīvotājiem jaunās normas nav tikai butaforija, ir uzsākti jau pirmie kriminālprocesi. Piemēram, sociālos tīklus pirms kāda brīža pāršalca audioieraksts, kur kāda skolotāja bija bērniem skaidrojusi, ka valsts sabiedrībai melo. Skolēni bija sarunu ierakstījuši un nodevuši varasiestādēm, skolotājai draud kriminālatbildība.[34]

Kopumā Krievijas cenzūra sasniedz tās mērķi, sabiedrība ir apātiska un iebiedēta, protestu skaits strauji samazinās.[35]

Kas sekos tālāk?

Ir skaidrs, ka Krievija apzinās sevis veidoto cenzūru un, saglabājoties esošajam režīmam, drīzas pārmaiņas ir neticamas.

Cerības vieš fakti, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Krievijas iedzīvotāji arvien aktīvāk izmanto virtuālos privātos tīklus (VPN), kā arī kriptētās ziņapmaiņas lietotnes un rīkus, kas ļauj izmantot bloķētās mājaslapas, kā Facebook, vai vienkārši dalīties ar ziņām par karu Ukrainā.[36] Arī Krievijas neatkarīgajai presei ir plāni turpināt savu darbību ārzemēs ar cerību informēt mazu saujiņu cilvēku, kas būs spējīgi šai informācijai piekļūt.[31]

Tomēr Krievijas sabiedrības nomācošais vairākums esošo kārtību atbalsta, Putina popularitāte aug.[37] Sabiedrība nesaprot vai negrib saprast notiekošo. Ja saprot, bailes runāt gūst pārsvaru. Vienīgā cerība ir sabiedrības atmošanās, pasliktinoties ekonomiskajam stāvoklim. Taču jāpiezīmē, ka atmodas galvenais ierocis ir informācija, proti, kamēr sabiedrība neuzzinās, kas patiesībā notiek, nevar rasties neapmierinātība ar pastāvošo. Savukārt šo mērķi vismaz pagaidām cenzūra pilda lieliski – vārda brīvība un opozīcija Krievijā vairs nedrīkst eksistēt.

 

 


Atsauces

  1. ^ Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija. Parakstīta Romā 04.11.1950.
  2. ^ ECT 06.11.1980. spriedums lietā Sunday Times pret Lielbritāniju (pieteikuma Nr. 6538/74), 25.punkts.
  3. ^ Polymenopoulou E., Censorship, Max Planck Encyclopedia of Comparative Constitutional Law, 2019.
  4. ^ Lodra Bridža atsevišķās domas Lielbritānijas Dienvidvelsas Apelācijas tiesas lietā Spycatcher (1987) (UK)
  5. ^ Turpat.
  6. ^ ECT 24.03.2014. spriedums lietā Stoll pret Šveici (pieteikuma Nr. 69698/01), 153.punkts; ECT 23.04.1992. spriedums lietā Castells pret Spāniju (pieteikuma Nr. 11798/85), 48.punkts
  7. ^ Skat., piemēram., Inter-Amerikas Cilvēķtiesību tiesas 13.11.1985 spriedums lietā Compulsory Membership (OC-5/85)
  8. ^ Polymenopoulou E., Censorship, Max Planck Encyclopedia of Comparative Constitutional Law, 2019. para 14.; ECT 08.07.2008. spriedums lietā Vajnaj pret Ungāriju (pieteikuma Nr. 33629/06), 54.punkts; ECT 25.10.2011. spriedums lietā Altuğ Taner Akçam pret Turciju (pieteikuma Nr. 27520/07), 68-83.punkts.
  9. ^ ECT 29.03.2011. spriedums lietā RTBF pret Beļģiju (pieteikuma Nr. 50084/06), 114.punkts.
  10. ^ Lsm.lv. Krievija nolēmusi izstāties no Eiropas Padomes. 10.03.2022.
  11. ^ Lsm.lv. Krievijā draudēs cietumsods par viltus ziņām saistībā ar armiju. 04.03.2022.
  12. ^ Krievijas Federācijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (КоАП) 20.3.3.pants
  13. ^ Krievijas Federācijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (КоАП) 20.3.4.pants
  14. ^ Krievijas Federācijas Kriminālkodeksa (УК РФ) 280.3.pants, 284.2.pants
  15. ^ M. Milanovic. The Legal Death of Free Speech in Russia. EJIL:Talk! 08.03.2022.
  16. ^ Krievijas Federācijas Kriminālkodeksa (УК РФ) 207.3.pants
  17. ^ Current Time. Russian Media Regulator Blocks More Online News Sources Over Coverage Of Ukraine War. 16.03.2022.
  18. ^ Skat, piemēram, ECT 24.03.2014. spriedums lietā Stoll pret Šveici (pieteikuma Nr. 69698/01), 101.punkts; ECT 20.10.2015. spriedums lietā Pentikäinen pret Somiju (pieteikuma Nr. 11882/10), 87.punkts.
  19. a, b, c, d M. Milanovic. The Legal Death of Free Speech in Russia. EJIL:Talk! 08.03.2022.
  20. ^ ECT 29.01.2019. spriedums lietā Cangi pret Turciju (pieteikuma Nr. 24973/15), 42.punkts.
  21. ^ ECT 20.06.2017. spriedums lietā Bayev un citi pret Krieviju (pieteikuma Nr. 67667/09), 64. un 83.punkts; ECT 23.04.2015. spriedums lietā Morice pret Franciju (pieteikuma Nr. 29369/10), 170.punkts; ECT 15.10.2015. spriedums lietā Perinçek pret Šveici (pieteikuma Nr. 29369/10), 54.punkts.
  22. ^ ECT 27.05.2004. spriedums lietā Vides Aizsardzības Klubs pret Latviju (pieteikuma Nr. 57829/00), 40.punkts.
  23. ^ I. Brugen. Russia Arrests Multiple People for Holding Up Blank Signs. Newsweek. 14.03.2022.
  24. ^ ECT 08.03.2022. lēmums lietā ANO RID Novaya Gazeta un citi pret Krieviju (pieteikuma Nr. 11884/22).
  25. ^ Šņepste I., Kā ECT aizsargā Ukrainas civiliedzīvotājus? Cilvektiesibas.info, 10.03.2022.
  26. ^ AFP & Euronews. Russia restricts access to foreign and independent media including local BBC. 04.03.2022.
  27. ^ Leta. Cenzūra Krievijā: radiostacija “Eho Moskvi” atslēgta no ētera. 01.03.2022. 
  28. ^ Телеканал Дождь. Телеканал Дождь временно приостанавливает свою работу. 04.03.2022.
  29. ^ Новая газета. Мы приостанавливаем работу. 28.03.2022. 
  30. ^ France 24. Russian independent newspaper Novaya Gazeta suspends publication. 28.03.2022; Sullivan R., Leading independent Russian newspaper stops operations amid Ukraine war censorship. Independent. 28.03.2022. 
  31. a, b Muratova F., The Tightening Grip of Censorship in Russia. The Nation. 11.03.2022. 
  32. ^ AFP & Euronews. Russia restricts access to foreign and independent media including local BBC. 04.03.2022.
  33. ^ Milmo D., Russia blocks access to Facebook and Twitter. The Guardian. 04.03.2022.; Muratova F., The Tightening Grip of Censorship in Russia. The Nation. 11.03.2022.; Cooke C., Spotify to shut down service in Russia due to censorship laws. CMU. 28.03.2022. 
  34. ^ Sauer P., Russian teacher ‘shocked’ as she faces jail over anti-war speech pupils taped. The Guardian. 06.04.2022.
  35. ^ Sargs.lv. Pretkara akcijas Krievijā iet mazumā. 14.03.2022.
  36. ^ Tvnet. Kad patiesību nav tik viegli noslēpt jeb kā cenzūra ļauj Krievijas iedzīvotājiem uzlabot digitālās prasmes. 15.03.2022.
  37. ^ Hobson P., Putin's approval rating soars since he sent troops into Ukraine, state pollster reports. Reuters. 08.04.2022.