Vides aizsardzības jautājumi ir viens no pēdējo gadu visplašāk apspriestajiem tematiem. Lai gan sabiedrībā ir radies stereotips sevi neasociēt ar šīm problēmām, vides aizsardzības ietekmējošie faktori ir iespaidīga mūsu ikdienas daļa, pat ja to nepamanām. Par zaļmaldināšanas upuri visdrīzāk kaut vienu reizi esam kļuvuši ikkatrs. Tāpēc šobrīd, kad Eiropas Savienībā (ES) aktīvi tiek diskutēts par Zaļo norāžu direktīvas (Green Claims Directive) pieņemšanu, ir nozīmīgi sekot līdzi un interesēties par to, kas vispār ir zaļmaldināšana, kādu ietekmi tā rada uz mūsu ikdienu, un pats galvenais - kā no tās izvairīties un atbrīvoties.

Kas ir zaļmaldināšana?

Definīcija vēsta, ka zaļmaldināšana nozīmē priekšrocību gūšanu, izmantojot negodīgas konkurences principus – pārdodot produktus vai pakalpojumus kā videi draudzīgus, taču patiesībā pilnībā ignorējot jebkādus ilgtspējības pamatstandartus. Citiem vārdiem sakot, zaļmaldināt nozīmē publicēt maldinošas ziņas, kas patērētājus nevis izglīto, bet mulsina. Varētu pat spriest, ka starp zaļmaldināšanu un propagandu ir iespējams vilkt konceptuālas paralēles. 

Lai radītu labāku priekšstatu, ar zaļmaldināšanu var nākties sastapties ik uz soļa. Piemēram, nereti apģērbu zīmoli apgalvo, ka izmanto videi draudzīgus audumus, nesniedzot pietiekamus pierādījumus vai pārredzamu informāciju par to ieguves un ražošanas praksi. Tie var izmantot tādus terminus kā “zaļš”, “bioloģisks” vai “ilgtspējīgs”, lai aprakstītu savus apģērbus, taču patiesībā šie apgalvojumi var attiekties tikai uz nelielu daļu no kopējā produktu klāsta. Zīmoli var sniegt plašus apgalvojumus par ilgtspēju, nenorādot konkrētu informāciju vai izmērāmus mērķus. Piemēram, tie var apgalvot, ka to produkti ir “videi draudzīgi” vai “apzinīgi”, nepiedāvājot nekādus konkrētus pierādījumus vai sertifikātus, kas pamatotu šos apgalvojumus.

Ir vairāki aspekti, pēc kuriem iespējams identificēt, vai tiek izmantoti zaļmaldināšanas paņēmieni mārketinga kampaņās. Ir definēti tā saucamie “septiņi zaļmaldināšanas grēki”. Šīs septiņas pazīmes visbiežāk tiešā veidā raksturo zaļmaldināšanas izpausmes veidus. Visizplatītākās pazīmes ir, piemēram, “slēpto kompromisu grēks”, kas sevī ietver apgalvojumus, pamatojoties uz šauru pazīmju kopumu, nepievēršot uzmanību citiem svarīgiem vides jautājumiem. Tāpat arī “neeksistējošo pierādījumu grēks”, kas burtiski norāda uz informācijas un faktu trūkumu veiktajos apgalvojumos.^[1]

Kopīgais ne vien diviem iepriekšminētajiem, bet visiem septiņiem zaļmaldināšanas grēkiem ir tas, ka tie apkopo un norāda uz zaļmaldināšanas negatīvajām sekām. Pats svarīgākais – patērētāji tiek maldināti par iegādāto produktu vai pakalpojumu izcelsmi, saturu un, galvenokārt, kvalitāti. Zaļmaldināšana negatīvi ietekmē dažādas ikdienas sfēras, kā piemēram, sociālo labbūšanu, ekonomiskos aspektus un protams vides jautājumus. Uzskatāms zaļmaldināšanas radīts kaitējums, ir milzīgie tekstila kalni, kas krājas un ikgadu kļūst arvien lielāki. Tekstilizstrādājumi pēc būtības paši bioloģiski nesadalās. Tos ir iespējams sadalīt un izmantot atkārtoti, bet diemžēl šāda veida procesi izmaksā ļoti dārgi, tādēļ tos, protams, ir vieglāk eksportēt, piemēram, uz Keniju, Āfrikā.^[2]

Zaļo norāžu direktīva

Šā gada martā Eiropas Komisija publicēja pieprasījumu pēc Zaļo norāžu direktīvas. Šī iniciatīva ir veidota Eiropas zaļā kursa ietvaros, kas ir ceļvedis ar mērķi palīdzēt ES sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam.^[3] ES tiesību akti Eiropas zaļā kursa ietvaros jau šobrīd nodrošina mehānismus, kas veicina zaļmaldināšanas novēršanu kā blakus mērķi. Patlaban visefektīvākais ES rīks klimatneitralitātes sasniegšanā ir plāns pārejā uz aprites ekonomiku, kas tiešā veidā arī ir saistīts ar Zaļo norāžu direktīvu, jo tās mērķis ir veicināt ilgtspējību.^[4] Tomēr šī mehānisma galvenais mērķis nav izskaust zaļmaldināšanu no ES tirgus. Konkrēts rīks, kura būtība ir tiešā veidā regulēt zaļuma norādes, līdz šim vēl nav ticis izstrādāts. Zaļmaldināšana ir būtiska problēma, kurai nepieciešams rast efektīvu risinājumu. Līdz ar to Zaļo norāžu direktīvas funkcija ir pasargāt patērētāju no kļūšanas par zaļmaldināšanas upuri un izglītošanas ceļā radīt patiesu priekšstatu par ilgtspējības nozīmi katra cilvēka ikdienā.

Zaļo norāžu direktīvas galvenie mērķi ir:

• padarīt dažāda veida ar vidi saistītus apgalvojumus, tai skaitā zaļās norādes, ticamus, salīdzināmus un pārbaudāmus visā ES;
• aizsargāt patērētājus no zaļmaldināšanas;
• veicināt aprites un zaļās ES ekonomikas izveidi, ļaujot patērētājiem pieņemt apzinātus lēmumus par pirkumu;
• palīdzēt izveidot vienlīdzīgus konkurences apstākļus attiecībā uz produktu ekoloģiskajiem raksturlielumiem.^[5]

Pētījumi, kas veikti ES pēdējo dažu gadu laikā, ir apliecinājuši, ka zaļuma norādes un apgalvojumi, kuri nonākuši patērētāju redzes lokā, satur maldinošu un neskaidru informāciju.^[6] Šāds secinājums radies tādēļ, ka uzņēmumiem, kas piedāvā patvaļīgas zaļuma marķējuma norādes, nav jāievēro vienoti standarti. Tādējādi ES tirgū ir radusies zaļmaldināšanas problēma, kā arī ir novērojami nesamērīgi konkurences apstākļi, kas nodara kaitējumu patiesi ilgtspējīgiem uzņēmumiem. Zaļo norāžu direktīva noteiktu konkrētas vadlīnijas un standartus, kuri uzņēmumiem būtu jāievēro, ja tā nolūks ir veidot un lietot zaļuma norādes. 

Šie jaunie standarti pēc būtības ir vērsti uz patiesības un pārredzamības principu ievērošanu. Ilgtspējība kā koncepts ir balstīta uz faktiem, caurredzamību un kvalitāti. Zaļmaldināšana šīs ilgtspējības vērtības aizēno ar maldināšanu un patiesības noklusēšanu. Šie cēloņi noved pie sekām, kuru ietekme ir veicinājusi Zaļo norāžu direktīva izstrādāšanas procesu. Proti, ņemot vērā, ka ES veiktie pētījumi atspoguļo, kā patērētājiem ir zudusi uzticība jebkāda veida zaļajiem apgalvojumiem,^[7] ir nepieciešams panākt, ka šādiem ziņojumiem tomēr ir iespējams uzticēties. Veroties uz šo situāciju no patērētāja skatupunkta, zaļmaldināšana liek šķēršus patērētāja tiesībām uz patiesas informācijas pieejamību. Tādēļ zaļmaldināšana ir patiesi būtisks elements, ko ir nepieciešams nevilcinoties izskaust no ES tirgus. Ja Zaļo norāžu direktīva izrādīsies veiksmīgs instruments, un no zaļmaldināšanas patiešām radīsies iespēja atbrīvoties, tas būs nopietns solis pretī klimatneitralitātes sasniegšanai, kā norādīts Eiropas zaļā kursa mērķos.

Direktīvas vieta ES tiesību aktu sistēmā

Eiropas Komisijas iniciatīva ieviest Zaļo norāžu direktīvu norāda uz būtisku secinājumu – neskatoties uz jau līdzšinējiem instrumentiem, kas ieviesti Eiropas zaļā kursa ietvaros ar virzību uz ilgtspējību un cīņu pret zaļmaldināšanu, pati savienība ir nonākusi pie secinājuma, ka ir nepieciešami uzlabojumi un papildinājumi. Tādēļ ir būtiski uzsvērt, ka Zaļo norāžu direktīva funkcionē kā papildinājums jau esošiem instrumentiem, kā, piemēram, Korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīvai, kas monitorē un regulē, kā uzņēmumi pakļaujas ES noteiktajiem ilgtspējības standartiem, vai Patērētāju tiesību direktīvai. Līdz ar to var secināt, ka ir būtiski izvērtēt esošo rīku efektivitāti, lai novērstu nepilnības un veiktu uzlabojumus, tādējādi sasniedzot klimatneitralitāti noteiktajā laika posmā – līdz 2025. gadam.

Kaut arī iepriekšminētie ES mehānismi cīņā par klimatneitralitātes sasniegšanu ir veiksmīgi, acīmredzot tajos bija novēroti trūkumi, kā rezultātā tiek gatavota Zaļo norāžu direktīva. Šāda notikumu gaita liek secināt, ka visā ES Zaļā kursa mehānismā ir nepieciešami uzlabojumi. Tomēr, lai labojumi būtu veiksmīgi, jau esošos instrumentus ir nepieciešams veiksmīgi integrēt. Kad šie esošie mehānismi tiks pietiekami iestrādāti un iekļauti sabiedrībā gan no patērētāju, gan piedāvātāju puses, tad izkristalizēsies aspekti, kuros ir nepieciešams veikt papildus uzlabojumus. Kamēr šie Zaļā kursa mehānismi ir tikai nesen izstrādāti vai pat aizvien atrodas izstrādes procesā, papildus izmaiņas nebūtu pietiekami efektīvas. Šobrīd sabiedrība vēl ir pārejas posmā un tikai sāk izprast, izzināt, kādu ikdienu piedāvā ES ilgtspējas rīki. Līdz ar to veikt papildus izmaiņas pirms pilnīgas integrācijas radītu nevajadzīgu apjukumu un neizpratni. 

Secinājumi

Zaļmaldināšana un tās ietekme uz patērētajiem ir sāpīgs vides aizsardzības jautājums. Zaļo norāžu direktīva būs svarīga arī Latvijas ietvaros. Pirmkārt, zaļmaldināšana ir aktuāla problēma, kas skar sabiedrību kopumā, un Latvija nav izņēmums. Arī šeit cilvēki ikdienā saskaras ar maldinošiem vides apgalvojumiem, tāpēc Zaļo norāžu direktīva būtu efektīvs risinājums, kā atbrīvoties no zaļmaldināšanas arī Latvijā. Otrkārt, Zaļo norāžu direktīva ir izstrādāta, lai novērstu zaļmaldināšanu un aizsargātu patērētājus. Direktīvas mērķis ir padarīt vides apgalvojumus ticamus, salīdzināmus un pārbaudāmus visā ES, veicināt zaļo ekonomiku, palīdzēt pieņemt apzinātus pirkumu lēmumus un radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Tādējādi direktīva veicinātu ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un patērētāju aizsardzību. Treškārt, direktīva nodrošinātu konkrētas vadlīnijas un standartus, kas uzņēmumiem būtu jāievēro, ja tie vēlas izmantot zaļuma norādes savos produktos vai pakalpojumos. Ceturtkārt, iniciatīva par Zaļo norāžu direktīvu iezīmē progresu Eiropas Komisijas centienos cīnīties pret zaļmaldināšanu un veidot ilgtspējīgu ekonomiku, tādējādi palīdzot sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam.

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.

Atsauces

1. ^{^} Sins of Greenwashing | UL Solutions
2. ^{^} Rosie Frost, "EU dumps 37 million items of plastic clothing in Kenya a year. Which country is the worst offender?", Euro News Green (2023), pieejams: https://www.euronews.com/green/2023/02/16/eu-dumps-37-million-items-of-plastic-clothing-in-kenya-a-year-which-country-is-the-worst-o
3. ^{^} Zaļais kurss: ES atslēga virzībā uz klimatneitralitāti un ilgtspēju | Aktuāli | Eiropas Parlaments (europa.eu)
4. ^{^} Aprites ekonomika: definīcija, nozīmīgums un ieguvumi | Aktuāli | Eiropas Parlaments (europa.eu)
5. ^{^} Green claims (europa.eu)
6. ^{^} Sniegt iespēju izvēlēties ilgtspējību un beigt zaļmaldināšanu (europa.eu)
7. ^{^} Commission Staff Working Document, Impact Assessment Report, pieejams: eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:52022SC0085