Šī gada 23. janvārī Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) Lielā Palāta pasludināja spriedumu lietā Macatė pret Lietuvu. ECT konstatēja Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (Konvencija) 10. panta pārkāpumu, atzīstot, ka, apturot pasaku grāmatas izplatīšanu un vēlāk uzliekot tai brīdinājuma zīmi tā iemesla dēļ, ka pasakās attēlotas viendzimuma partneru attiecības, Lietuva pārkāpa Konvencijā garantētās tiesības uz vārda brīvību.

Lietas fakti

Lietā Macatė pret Lietuvu  2013. gadā lietuviešu rakstniece un bērnu grāmatu autore Neringa Dangvydė Macatė publicēja bērnu pasaku grāmatu “Dzintara sirds” (lietuviešu valodā “Gintarinė širdis”). Pasaku mērķis bija mācīt bērniem pieņemt citādo. Pasaku tēli ir no dažādām etniskajām grupām, un tajās aplūkotas dažādas dzīves situācijas, piemēram, stigmatizācija, mobings, vecāku šķiršanās un emigrācija. Pasakās tika atainotas arī viendzimuma partneru attiecības - divās no sešām pasakām varoņi bija viendzimuma attiecībās.

Apmēram gadu pēc grāmatas publicēšanas un saņemtām sūdzībām astoņi Seima deputāti nosūtīja vēstuli grāmatas izdevējam, Vītauta Dižā universitātes Izglītības akadēmijai, norādot uz bažām par tādu grāmatu izplatīšanu, kas “iedveš bērnos ideju, ka laulības starp viena dzimuma personām ir apsveicams fenomens”. Drīz pēc tam grāmatas izplatīšana tika pārtraukta. Vēlāk tā tika atsākta, taču grāmatai tika pievienota brīdinājuma zīme par to, ka tā var būt kaitīga bērniem, kas ir jaunāki par 14 gadiem. Grāmatas autore vērsās ECT, pamatojoties uz Konvencijas 10. pantu, kas paredz tiesības uz vārda brīvību un Konvencijas 14. pantu, kas paredz diskriminācijas aizliegumu. 

Iepriekšējā ECT judikatūra

Lietā Bayev un citi pret Krieviju ECT vērtēja to, vai Krievija bija pārkāpusi Konvencijas 10. un 14. pantu, aizliedzot publiskus izteikumus par seksuālo minoritāšu identitāti, tiesībām un sociālo statusu. ECT jau toreiz atzina, ka likums, kas aizliedz izplatīt informāciju par homoseksualitāti bērniem, veicina stigmatizāciju, aizspriedumu veidošanos un homofobiju, ir pretrunā ar vienlīdzību, plurālismu un toleranci un pārkāpj Konvencijas 10. pantā garantētas tiesības. Tāpat ECT atzina, ka Krievijas valdība nespēja pamatot atšķirīgo attieksmi, un tādēļ konstatēja arī Konvencijas 14. panta pārkāpumu. Macatė pret Lietuvu spriedumā tiesa vairākkārt atsaucās uz Bayev spriedumā paustajām atziņām.

ECT secinājumi

Vārda brīvības ierobežojums

ECT atzina, ka gadu ilga grāmatas izplatīšanas pārtraukšana un lēmums atjaunot grāmatas izplatīšanu ar brīdinājuma zīmēm ir vārda brīvības ierobežojums. Grāmatas izplatīšanas pārtraukšana samazināja tās pieejamību lasītājiem, kā arī pēc tam pievienotā brīdinājuma zīme visticamāk atturēja vecākus no grāmatas iegādes, īpaši ņemot vērā, ka grāmata paredzēta deviņus līdz desmit gadus veciem bērniem. Papildus tiesa arī ņēma vērā, ka attiecīgie ierobežojumi ietekmēja autores reputāciju un varēja atturēt arī citus autorus no līdzīgu grāmatu publicēšanas.

Ierobežojuma leģitīmais mērķis

Lietuvas valdība argumentēja, ka ierobežojumam ir divi mērķi. Pirmkārt, aizsargāt bērnus no satura, kas ir pārlieku seksuāla rakstura un, otrkārt, aizsargāt bērnus no satura, kas popularizē viendzimuma partneru attiecības, parādot tās pārākas pār pretēja dzimuma partneru attiecībām un aizvainojot tās. Attiecībā uz pirmo mērķi ECT nepiekrita, ka pasaku saturs būtu bijis seksuāla rakstura. Attiecībā uz otro mērķi ECT atzina, ka valdība nav sniegusi pamatojumu, tam, kādā veidā šīs pasakas parādītu viendzimuma partneru attiecības pārākas pār pretēja dzimuma partneru attiecībām, kā arī nebija pamata uzskatīt, ka pasakas aizvainotu vai degradētu pretēja dzimuma partneru attiecības. ECT, aplūkojot Lietuvas tiesisko regulējumu, noradīja, ka, lai gan tiešā veidā seksuālā orientācija netiek minēta, regulējuma mērķis bija ierobežot informāciju par viendzimuma partneru attiecībām. ECT arī ņēma vērā, ka iepriekš likums vienmēr ticis piemērots tieši ar LGBT saistītos gadījumos. Līdz ar to ECT par ierobežojuma mērķi atzina aizliegumu bērniem saņemt informāciju, kas viendzimuma partneru attiecības attēlo kā līdzvērtīgas pretēja dzimuma partneru attiecībām.

Analizējot šī mērķa leģitimitāti, ECT vispirms atzīmēja, ka tās rīcībā nav zinātnisku pierādījumu tam, ka homoseksualitātes pieminēšana vai atklātas publiskas diskusijas par seksuālo minoritāšu sociālo statusu varētu negatīvi ietekmēt bērnus. Gluži pretēji - ECT atkārtoja spriedumā lietā Bayev un citi pret Krieviju pausto, proti, ka informācija par LGBT tiesībām nepilngadīgajiem parāda dažādību, vienlīdzību un toleranci.

Spriedumā ECT atsaucās citstarp uz Eiropas Savienības kritiku par tiesiskajiem regulējumiem, kas liedz bērniem piekļuvi informācijai par dažādām seksuālajām orientācijām. Arī dažādas starptautiskās organizācijas ir paudušas nostāju, ka izglītošana par LGBT tiesībām nav kaitīga, bet gluži pretēji - tieši šādas informācijas trūkums un LGBT personu stigmatizācija sabiedrībā ir kaitīga bērniem. Savukārt tiesiskais regulējums, kas tiešā veidā ierobežo nepilngadīgo piekļuvi informācijai par homoseksualitāti vai viendzimuma partneru attiecībām, ir spēkā tikai vienā Eiropas Padomes dalībvalstī, Ungārijā, pret kuru šī regulējuma dēļ Eiropas Komisija ir uzsākusi pārkāpuma procedūru.

ECT uzsvēra, ka ierobežojumiem bērnu piekļuvei informācijai par viendzimuma partneru attiecībām, pamatojoties tikai uz seksuālo orientāciju, ir plašākas sociālās sekas. Šādi ierobežojumi demonstrē, ka dažiem ģimenes un attiecību modeļiem tiek dota priekšroka pār citiem –  ka  pretēja dzimuma partneru attiecības ir sociāli pieņemamākas un vērtīgākas par viendzimuma partneru attiecībām. ECT secināja, ka šādi ierobežojumi nav saderīgi ar vienlīdzību, plurālismu un iecietību, un tie veicina stigmatizāciju, aizspriedumu veidošanos un homofobiju. Ierobežojumi bērnu piekļuvei informācijai par viendzimuma attiecībām tikai apsvērumu par seksuālo orientāciju dēļ nevar tikt atzīti par leģitīmiem Konvencijas 10. panta izpratnē. Tādejādi ECT vienbalsīgi atzina, ka noticis Konvencijas 10. panta pārkāpums.

Konvencijas 14. pants - diskriminācijas aizliegums

Pieteicēja lietā argumentēja arī Konvencijas 14. panta pārkāpumu, jo ierobežojumi bijuši motivēti aizspriedumos pret seksuālām minoritātēm. Ņemot vērā, ka ierobežojumi bija mērķēti nevis pret viņu kā autori, bet gan pret pašu grāmatas saturu, ECT uzskatīja, ka konstatējot 10. panta pārkāpumu, tā jau pietiekami izskatīja šo problēmu un nolēma neizskatīt Konvencijas 14. panta pārkāpumu.

Tomēr pieci ECT tiesneši atsevišķajās domās nepiekrita vairākumam. Viņuprāt, ierobežojumi tiešām bija mērķēti nevis uz grāmatas autori, bet gan uz grāmatas saturu, taču šī bija iespēja ECT pievērsties tam, kā mūsdienās bieži vien izpaužas homofobiski aizspriedumi un precizēt savu pieeju lietās, kad tiek diskriminēts saturs nevis tā autors. Atsevišķajās domās tiesneši pauda viedokli, ka Konvencijas 14. panta tvērumā vajadzētu iekļaut ne tikai seksuālo orientāciju, bet arī LGBT atbalstošus uzskatus kā tādus. Līdz ar to gadījumos, kad ierobežojumi tiek piemēroti saturam, kas saistīts ar seksuālo minoritāšu tiesībām, fokuss būtu nevis uz personu piederību kādai seksuālajai minoritātei, bet gan tam, vai iemesls šādiem ierobežojumiem bija pats saturs un tajā paustie uzskati. Tātad arī neatkarīgi no tā, kā pati persona identificējas, varētu tikt konstatēts diskriminācijas aizlieguma pārkāpums. 

Ierobežojumi - arī citur Eiropā

Nesenajā Eiropas Padomes ziņojumā par mākslas brīvību citstarp uzsvērts, ka pastāv plaši centieni ierobežot mākslu, kurā atainota LGBT tematika. Tāpat atsevišķās valstīs Eiropā joprojām ir spēkā tiesiskie regulējumi, kas ierobežo informācijas pieejamību par LGBT. 2021. gadā Eiropas komisija uzsāka pārkāpuma procedūru pret Ungāriju un 2022. gadā vērsās Eiropas Savienības Tiesā par likumu, kas ierobežo nepilngadīgo piekļuvi saturam, kas saistīts ar homoseksualitāti un dzimumu identitāti. Eiropas Parlaments iepriekš vērsa uzmanību arī uz tā sauktajiem “tikumības grozījumiem”, kas Latvijas Izglītības likumu papildināja ar 10.1 pantu, paredzot “tikumisko audzināšanu”. Eiropas Parlaments norādīja, ka šāds regulējums var tikt izmantots, lai ierobežotu bērnu piekļuvi informācijai par LGBT.

Centieni ierobežot LGBT saturu un tā pieejamību joprojām ir aktuāli, tādēļ ECT spriedums lietā Macatė pret Lietuvu  ir nozīmīgs solis šādu ierobežojumu mazināšanai un vārda brīvības aizsargāšanai.

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.