ANO Bads Bērnu tiesības Cilvēka cieņa Cilvēka orgānu tirdzniecība Cilvēktiesības Cilvēktiesību gids Cilvēktiesību izglītība Cilvēktirdzniecība Dati Demokrātija Dezinformācija Diskriminācija Droša vide Dzimumu līdztiesība ECK ECSR ECT Eiropas Komisija Eiropas Padome Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Eiropas Savienības Pamattiesību harta Eiropas Sociālā harta Enerģētika ES EST GDPR Ģimene Humanitārās tiesības ICC ICJ Ieslodzījuma vietas Ilgtspējīga attīstība Imigrācija Integrācija Interneta starpnieki Internets Invaliditāte Īpašuma tiesības Izglītība Jaunatne Jaunrades brīvība Karš Kibernoziedzība Kibervardarbība Klimata krīze Konkurss Korupcija Kriminālprocess Laba pārvaldība Labvēlīga vide LGBT LU Mājokļa un korespondences neaizskaramība Mākslīgais intelekts Mediji Medijpratība Migrācija Minoritātes Nabadzība Naida runa Necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums Nodarbošanās brīvība Patvērums Personas dati Pilsoniskā sabiedrība Preses brīvība Rase Reliģijas brīvība Sabiedrības līdzdalība Satversmes tiesa SCOTUS Seksuālā ekspluatācija Seniori Sievietes Sociālās un ekonomiskās tiesības Sociālie tīkli Spīdzināšanas aizliegums Taisnīga tiesa Tehnoloģijas Tiesības uz brīvību un drošību Tiesības uz dzīvību Tiesības uz īpašumu Tiesības uz privāto dzīvi Tiesībsargs Tiesiskā vienlīdzība Tiesu varas neatkarība Trauksmes celšana Ukraina UNESCO Uzņēmējdarbība Valsts dienests Vārda brīvība Vardarbība Vēlēšanas Veselība Vides piekļūstamība Vides tiesības Viendzimuma laulība Viendzimuma pāru aizsardzība Vienlīdzīgas iespējas Žurnālisms Rādīt visas tēmas

Ziņojums

Eiropas Cilvēktiesību tiesas darbs 2023. gadā

Šā gada janvārī Eiropas Cilvēktiesību tiesa publicēja ziņojumu par tās darbu 2023. gadā. Aicinām atskatīties uz tiesas statistiku, izmaiņām tiesas procesa regulējumā, kā arī dažiem tiesas atzinumiem.

Ik gadu Eiropas Cilvēktiesību tiesa publicē ziņojumu par tās darbu, kurā atspoguļota judikatūras attīstība, statistika, informācija par tiesas sastāvu un struktūru, tiesas īstenotie dialogi un citas aktivitātes.

2023. gada septembrī apritēja 70 gadi kopš Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (Konvencija) spēkā stāšanās. Šajā laikā Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir izskatījusi vairāk nekā vienu miljonu pieteikumu, pieņēmusi vairāk nekā 26 000 spriedumu un daudzus tūkstošus lēmumu.

2023. gads īpaši izcēlies ar daudzajiem pieteikumiem starpvalstu lietās (strīds starp divām vai vairākām dalībvalstīm). Lielās palātas līmenī izdevies samazināt lietu izskatīšanas laiku. Visiem Lielās palātas nolēmumiem pievienots satura rādītājs, lai tie būtu pārskatāmāki. 

Statistika

2023. gadā izskatīšanai nodoti 34 650 pieteikumu (angļu valodā “allocated applications”). Šis skaitlis neietver tos tiesai iesniegtos dokumentus, kas netika atzīti par pieteikumiem, jo nesaturēja pieteikumā obligāti norādāmu informāciju. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, izskatīšanai nodoti par 24% mazāk pieteikumu.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa izskatījusi 38 260 pieteikumu, no kuriem par 31 329 pieņemts lēmums, ar kuru pieteikums atzīts par izskatīšanai nepieņemamu vai izsvītrots no lietu saraksta (angļu valodā “struck out of the list of cases”). Attiecībā uz 6932 pieteikumiem pieņemts tiesas spriedums (salīdzinot ar 2022. gadu – par 66% vairāk). Tas gan nenozīmē, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa būtu pieņēmusi 6932 spriedumus, jo viens spriedums var tikt pieņemts attiecībā uz vairākiem pieteikumiem. 2023. gadā Eiropas Cilvēktiesību tiesa pieņēmusi 1014 spriedumu. Kopumā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, izlemti par 3% mazāk pieteikumu.

16 623 pieteikumi 2023. gadā komunicēti dalībvalstu valdībām. Proti, dalībvalstis informētas par iesniegtajiem pieteikumiem pret tām un aicinātas sniegt paskaidrojumus. Izskatīšanā šobrīd atrodas 68 450 pieteikumi (dati uz 2023. gada 31. decembri), visvairāk pret Turciju – 20 300 pieteikumi. Šis skaitlis ietver arī tos pieteikumus, pēc kuriem pieņemtie spriedumi vēl nav stājušies spēkā. 

Salīdzinot ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, pret Latviju izskatīšanā atrodas lielākais lietu skaits –380 lietas. Salīdzinājumam pret Lietuvu izskatīšanā atrodas 150 lietu, bet pret Igauniju tikai 37. Taču 2023. gadā izskatīšanai visvairāk nodoti pieteikumi pret Lietuvu – 351 pieteikums, pret Latviju 166, bet Igauniju – 103 pieteikumi.

Pret Latviju 2023. gadā pieņemti 3 spriedumi, no kuriem vienā konstatēts Konvencijā garantēto tiesību pārkāpums, taču divos pārkāpumi netika konstatēti. Pret Lietuvu pieņemti 13 spriedumi, no kuriem pārkāpumi konstatēti 5 spriedumos, taču pret Igauniju pieņemti 4 spriedumi un visos konstatēti pārkāpumi. 

Latvijas pieļautais Konvencijas pārkāpums konstatēts lietā E.K. pret Latviju. Tiesa konstatēja, ka valsts iestādes nav savlaicīgi veikušas visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu sprieduma, ar kuru noteiktas iesniedzēja saskarsmes tiesības ar viņa bērnu, izpildi. Tādējādi Latvija bija pieļāvusi tiesību uz ģimenes dzīves neaizskaramību pārkāpumu.

Savukārt lietās Valliulina un citi pret Latviju un Džibuti un citi pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesa neatzina Konvencijas pārkāpumus. Abu lietu fakti aptver 2018. gadā Latvijā īstenoto izglītības reformu, kas paredzēja latviešu valodas kā mācību valodas proporcijas palielināšanu izglītības iestādēs. Eiropas Cilvēktiesību tiesa secināja, ka jautājumi, kas attiecas uz nepieciešamību aizsargāt un stiprināt valsts valodu, skar valsts konstitucionālās identitātes būtību, un nekonstatēja diskrimināciju.

Procesuālas reformas

2023. gadā Eiropas Cilvēktiesību tiesa risinājusi vairākus procesuālus jautājumus, kas vērsti uz tiesas procesa efektivitātes veicināšanu.

Piemēram, 2023. gada martā publicēti praktiskie norādījumi (angļu valodā “Practice Direction”) par trešo pušu iesaistīšanos Eiropas Cilvēktiesību tiesas procesā. Tajos precizēts, trešo pušu apsvērumu iesniegšanas termiņš, to saturs un tvērums, kā arī tas, kā tiesa tos izmanto lietu izskatīšanā.

2023. gada oktobrī apritēja 5 gadi kopš spēkā stājas Konvencijas 16. protokols, kas dod iespēju dalībvalstīm lūgt Eiropas Cilvēktiesību tiesas konsultatīvo viedokli. 2023. gadā tiesa precizēja vadlīnijas šī mehānisma īstenošanai. Latvija šo protokolu šobrīd nav ratificējusi, tāpēc tā nevar lūgt Eiropas Cilvēktiesību tiesas konsultatīvo viedokli.

2023. gads iezīmē pārmaiņu laiku arī pagaidu aizsardzības jomā. Šobrīd tiek virzīti vairāki grozījumi pagaidu aizsardzības līdzekļu procesā. Taču jau no 2023. gada 1. decembra Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir sākusi atklāt tā tiesneša identitāti, kas pieņem lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļiem.

Tāpat grozīti noteikumi, kas regulē tiesneša noraidīšanu, kodificējot jau šobrīd pastāvošo praksi par kārtību, kādā piesakāms noraidījums. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir izdevusi arī praktiskos norādījumus par tiesneša noraidīšanu.

Pieņemtie spriedumi

Viens no 2023. gada skaļākajiem spriedumiem noteikti ir Fedotova un citi pret Krieviju. Lai gan ECT jau iepriekš bija atzinusi, ka dalībvalstīm ir jānodrošina atbilstošs tiesiskais regulējums un aizsardzība viendzimuma pāru attiecībām, ar šo spriedumu ECT pirmo reizi atzina, ka ir izveidojusies dalībvalstu vienprātība (angļu valodā - "european consensus"), ka viendzimuma pāriem ir jānodrošina aizsardzība tieši reģistrācijas vai laulības formā. Viendzimuma pāru attiecību reģistrācijas regulējuma izveide ir valsts pozitīvais pienākums, kas izriet no Konvencijas 8. pantā ietvertajām tiesībām uz privātās dzīves un ģimenes dzīves neaizskaramību.

Ne mazāk būtiski ir arī citi Eiropas Cilvēktiesību tiesas pieņemtie spriedumi 2023. gadā.  Piemēram, lietā Sanchez pret Franciju tiesa vērtēja politiķa atbildību par lietotāju publicētu naida runu tā sociālo tīklu kontos. Pieteicējs, kas kandidēja parlamenta vēlēšanās, tika saukts pie kriminālatbildības par naida kurināšanu tāpēc, ka viņš no savas Facebook lapas nebija izdzēsis pret musulmaņiem vērstus naidīgus komentārus. Viņš uzskatīja, ka tas pārkāpj viņa tiesības uz vārda brīvību. Šis spriedums ir īpašs ar to, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa pirmo reizi vērtēja jautājumu par sociālo tīklu lietotāju atbildību par komentāriem to kontos. Tiesa nekonstatēja Konvencijas 10. panta pārkāpumu, tostarp ņemot vērā to, ka komentāri bija acīmredzami prettiesiski un pieteicējs sociālo tīklu kontu izmantoja politiskiem mērķiem.

Lieta L.B. pret Ungāriju bija saistīta ar nodokļu maksātāju personas datu, tostarp dzīvesvietas adreses, publicēšanu, ja personai bija nodokļu parāds, kas pārsniedza noteiktu apmēru. Eiropas Cilvēktiesību tiesa definēja dalībvalstu plašās rīcības brīvības robežas šajā jomā, kā arī kritērijus, kas jāņem vērā, līdzsvarojot konkurējošās intereses. Lai arī lielākā daļa Konvencijas dalībvalstu arī nodrošināja pieeju nodokļu maksātāju informācijai, tikai dažas atklāja informāciju par nodokļu maksātāja dzīvesvietas adresi. Tiesa atzina, ka šis ierobežojums nebija nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā.

Lietā Krachunova pret Bulgāriju Eiropas Cilvēktiesību tiesa pirmo reizi atzina valsts pozitīvo pienākumu nodrošināt cilvēku tirdzniecības upurim iespēju pieprasīt kompensāciju arī par zaudētajiem ienākumiem no piespiedu prostitūcijas. Tiesa atzina, ka šī pienākuma neizpildi nevar attaisnot tikai ar tikumības apsvērumiem.

Savukārt lietā G.T.B. pret Spāniju Eiropas Cilvēktiesību tiesa pirmo reizi konstatēja valsts pozitīvo pienākumu rīkoties ar pienācīgu rūpību, lai palīdzētu pieteicējam - neaizsargātam nepilngadīgajam, kurš nevarēja iegūt dzimšanas apliecību un personu apliecinošus dokumentus viņa vecāku nolaidības dēļ. Tiesa sevišķi ņēma vērā to, ka pieteicējs bija neaizsargātā pozīcijā veselības stāvokļa un dažādu sociālo apstākļu dēļ, kā arī to, ka dokumentu neesamība ietekmēja viņa iespējas studēt un strādāt.

Ar pārējām būtiskākajām Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām 2023. gadā var iepazīties pārskatā.

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.