Starptautiskā organizācija Human Rights Watch (HRW) 2023. gada janvārī publicēja ikgadējo ziņojumu par cilvēktiesību stāvokli pasaulē, tajā aprakstot pašreizējo cilvēktiesību situāciju vairāk nekā 100 valstīs. Ziņojuma ievadā uzsvērts, ka 2022. gadā ir notikusi cilvēktiesību krīze, ko izraisījuši tādi notikumi kā Krievijas prezidenta Vladimira Putina apzināti uzbrukumi civiliedzīvotājiem Ukrainā, Ķīnas Tautas Republikas prezidenta Sji Dzjiņpina realizētais “brīvdabas cietums” (angļu val. “open-air prison”) pret uiguriem un miljoniem afgāņu pakļaušana badam Taliban politikas īstenošanas rezultātā. Neskatoties uz minēto, 2022. gadā tika novērota arī varas maiņa pasaulē, paverot valstīm plašākas iespējas cīnīties pret minētajiem pārkāpumiem.
Notikumi Ukrainā kā centrālā 2022. gada cilvēktiesību krīze
HRW ziņojumā norāda, ka 2022. gada februārī īstenotais V. Putina iebrukums Ukrainā un tam sekojošie noziegumi (Bučas slaktiņš, Mariupoles Drāmas teātra ēkas bombardēšana u.c.), nogalinot vairākus simtus civiliedzīvotāju, ir kļuvuši par vienu no galvenajiem uzdevumiem pasaules cilvēktiesību aizsardzības darba kārtībā.
Noziegumu īstenošana Ukrainā bija iespējama, galvenokārt ņemot vērā ilgstošo Krievijas spēju darboties bez jebkāda soda. Krievijas veiktie noziegumi, kas aptver arī Ukrainas iedzīvotāju slepkavības, nav pārsteigums sīriešiem, kas Sīrijas pilsoņu karā 2015. gadā pārcieta smagus postījumus no gaisa uzlidojumiem, kuru realizēšanā atbalstu Sīrijas prezidentam Bašaram al Asadam sniedza arī Krievija. Lai īstenotu kara noziegumus Ukrainā, V. Putins izmantoja ievērojamus militāros komandierus, kuri cita starpā piedalījušies arī Sīrijas bombardēšanā. Savas militārās darbības Ukrainā Krievija papildinājusi arī ar cilvēktiesību aktīvistu apspiešanu Krievijā, kuriem nav ļauts izteikt kritiku par V. Putina īstenoto režīmu.
Kā vienu no pozitīvajiem Krievijas rīcības rezultātiem var minēt globālās cilvēktiesību sistēmas, kas izveidota vispasaules krīžu risināšanai, aktivizēšanu. Tā, piemēram, ANO Cilvēktiesību padome nekavējoties sāka izmeklēšanu par pastrādātajiem noziegumiem, lai dokumentētu un saglabātu pierādījumus par cilvēktiesību pārkāpumiem, kā arī vēlāk iecēla īpašo ziņotāju, lai uzraudzītu cilvēktiesību situāciju Krievijā. Tāpat būtiska loma ir bijusi arī ANO Ģenerālajai asamblejai, kura gan 4 reizes nosodīja Krievijas iebrukumu un tās īstenotos cilvēktiesību pārkāpumus, gan izslēdza Krieviju no dalības ANO Cilvēktiesību padomē.
Tāpat būtisku atbalstu Krievijas kara Ukrainā risināšanai ir sniegušas Eiropas valstis, uzņemot miljoniem bēgļu, Hāgā bāzētā Starptautiskā krimināltiesa, uzsākot izmeklēšanu par notikumiem Ukrainā, kā arī citas valstis un starptautiskās organizācijas, ieviešot mērķtiecīgas sankcijas pret Krievijas privātpersonām, uzņēmumiem un citām struktūrām.
Neskatoties uz to, ka valstis un organizācijas ātri reaģēja gan uz Krievijas pastrādātajiem noziegumiem, gan cilvēktiesību aizsardzību, ziņojumā norādīts, ka valstu valdībām būtu nepieciešams pārdomāt, vai V. Putinu nebija nepieciešams saukt pie atbildības jau pirms vairākiem gadiem - 2014. gadā, kad sākās karš Austrumukrainā, 2015. gadā par pārkāpumiem Sīrijā vai par cilvēktiesību neievērošanu Krievijā pēdējo desmit gadu laikā.
Vainīgo personu saukšana pie atbildības Etiopijā
Neskatoties uz divu gadu laikā pastrādātajām zvērībām, tostarp karojošo pušu veikto slaktiņu skaitu, pasaules uzmanība bruņotajam konfliktam Etiopijas ziemeļos pievērsta maz.
Saspīlējums starp Etiopijas valdību un Tigrajas Tautas atbrīvošanas fronti 2020. gadā pārauga konfliktā Tigrajas reģionā, Amharas un Eritrejas militārajiem spēkiem atbalstot Etiopijas bruņotos spēkus. Etiopijas valdība kopš tā laika ir ierobežojusi piekļuvi konfliktu skartajām teritorijām izmeklētājiem un žurnālistiem, tādējādi apgrūtinot pārkāpumu pārbaudi.
Ziņojumā uzsvērts, ka etniskās tīrīšanas pret Tigrajas iedzīvotājiem rezultātā gājuši bojā daudzi cilvēki, notikusi seksuāla vardarbība, masveida aizturēšana un tūkstošiem cilvēku piespiedu pārvietošana. Etiopijas valdības īstenotā Tigrajas reģiona aplenkšana turpinājās arī 2022. gadā, pārkāpjot tādas starptautiskās cilvēktiesības kā piekļuvi pārtikai, medicīnai un humānajai palīdzībai. Tāpat ir liegta iedzīvotāju piekļuve elektrībai, banku pakalpojumiem un komunikācijai. Minētās zvērības ir nosodījušas gan valstis, gan starptautiskās organizācijas, piemēram, ANO.
Etiopijas konflikta risināšana līdz šim nav iekļauta ANO Drošības padomes darba kārtībā, jo šo jautājumu ir bloķējušas gan Āfrikas valstis, gan Krievija un Ķīna. Arī valdības ir vilcinājušās pieņemt sankcijas pret Etiopijas personām un struktūrām, kas ir atbildīgas par konfliktu. Konflikta kontrole ir uzticēta ANO Cilvēktiesību padomei, kas šauri ir atjaunojusi mehānismu, lai izmeklētu un saglabātu pierādījumus par smagiem pārkāpumiem un identificētu vainīgos.
2022. gada novembrī ar pamiera noslēgšanu starp Etiopijas valdību un Tigrajas varas iestādēm noslēdzās 10 dienu miera process, ko vadīja Āfrikas Savienība. Miera procesā tika piedāvāta iespēja ārējām valstīm uzņemties vadošo lomu risinājumu, kas pārtrauktu konfliktu un no tā izrietošās sekas, meklēšanā. Tāpat tika noteikts, ka ir nepieciešama turpmāka nolīguma starptautiskā uzraudzība un pie konflikta vainīgo personu saukšana pie atbildības.
Nolīguma galvenajiem novērotājiem (Āfrikas Savienībai, ANO, ASV) ir jānodrošina, ka neatkarīgas izmeklēšanas organizācijas var piekļūt konflikta zonām, kā arī dokumentēt un saglabāt pierādījumus, bet upuri un to ģimenes saņemtu taisnīgu atrisinājumu un kompensācijas.
Cilvēktiesību pārkāpumi Ķīnā
Ziņojumā ir vērsta uzmanība arī uz cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā, norādot, ka Ķīnā joprojām notiek uiguru aizturēšana, kā arī musulmaņu spīdzināšana, politiskā indoktrinācija un to piespiedu nodarbināšana. ANO ir konstatējusi, ka minētos pārkāpumus Sjiņdzjinā var pielīdzināt noziegumiem pret cilvēci.
2022. gadā ANO Cilvēktiesību padomē tika iesniegta rezolūcija sākt debates par ANO Augstās cilvēktiesību komisāres sagatavoto ziņojumu par pārkāpumiem Ķīnā, tomēr tā tika noraidīta ar divu balsu pārsvaru. Vairāku valstu izteiktais atbalsts debašu sākšanai liecina par to, ka potenciāli varētu veidoties jaunas alianses un koalīcijas, kuras rīkosies, lai Ķīnas valdība nepaliktu nesodīta.
Cilvēktiesību ievērošana citās valstīs
2022. gada septembrī Irānā mira 22 gadus jaunā kurdu sieviete Mahsas Amini, kad viņu aizturēja “tikumības policija” par nepiedienīga hidžāba nēsāšanu. Pēc M. Amini nāves Irānā notikuši protesti, kas pārauguši plašās demonstrācijās pret valdību par cilvēktiesību neievērošanu. Irāna ir sodījusi, tostarp ar nāvessodiem, personas, kuras vērsušās pret valdību. Ziņojumā norādīts, ka starptautiskajai sabiedrībai ir nepieciešams virzīties tālāk par solidaritātes paušanu protestētājiem un pārliecināties, ka valstis visā pasaulē Irānas amatpersonas par veiktajiem noziegumiem sauc pie atbildības.
Viena no lielākajām humanitārajām krīzēm turpinās arī Mjanmā, kur kopš 2021. gada, kad notika apvērsums un tika sagrābta valsts vara, militārā hunta 2 gadu laikā ir īstenojusi sistemātiskus kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci, tostarp slepkavības, spīdzināšanu un seksuālu vardarbību. Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas mēģinājumi panākt mieru ir cietuši neveiksmi, bet citas valstis (piemēram, Apvienotā Karaliste, ASV) nav sniegušas pietiekami lielu atbalstu Mjanmai.
Šrilankā 2022. gadā notika protesti tādu pirmās nepieciešamības preču kā pārtika, medicīna un degviela trūkuma dēļ. Protestu rezultātā no amata atkāpās gan premjerministrs Mahinda Radžapaksa, gan prezidents Gotabaja Radžapaksa. Pašreizējais Šrilankas prezidents Ranils Vikremesinghe ir apturējis protestus, aizturot aktīvistus-studentus, bet nav pievērsies ekonomiskās krīzes apturēšanai un sociālā taisnīguma nodrošināšanai.
Novembrī Ķīnā norisinājās plaša mēroga protesti, kuros iedzīvotāji pauda neapmierinātību par Pekinas ieviestajiem stingrajiem pasākumiem “nulles Covid-19” (angļu valodā “zero Covid”) stratēģiju. Galvenie protestētāji bija jaunieši, tostarp jaunas sievietes, kuri nosodīja ne tikai Komunistiskās partijas nežēlīgos pasākumus, bet arī Sji Dzjiņpina vadīšanas režīmu. Minētais liecina par to, ka Ķīnas pilsoņu vēlme pēc cilvēktiesību nodrošināšanas un ievērošanas ir tik liela, ka to nespēj apspiest pat milzīgo resursu daudzums, ko Ķīna ir izlietojusi, lai neievērotu cilvēktiesības.
Klimata pārmaiņas un to ietekme uz cilvēktiesībām
Ziņojumā uzsvērta arī klimata pārmaiņu ietekme, norādot, ka tās dažādu katastrofu veidā arvien vairāk ietekmē cilvēktiesības visā pasaulē. Lai novērstu nelabvēlīgās klimata pārmaiņu sekas, ANO Ģenerālā asambleja pagājušajā gadā ar rezolūciju apstiprināja cilvēktiesību uz tīru, veselīgu un ilgtspējīgu vidi universālumu. Rezolūcijā norādīts, ka valdībām ir juridisks un morāls pienākums reglamentēt industrijas, kuru darbība nav savienojama ar pamata cilvēktiesību aizsardzību.
Cilvēktiesību ievērošana Eiropas Savienībā
Vērtējot cilvēktiesību ievērošanu Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs, ziņojumā norādīts, ka 2022. gadā ir ievērota apņemšanās ievērot cilvēktiesības un demokrātiskas vērtības, piemēram, uzņemot bēgļus no Ukrainas. Tomēr pārāk bieži gan savienības, gan tās dalībvalstu rīcība un politika attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu samazinājās, pakļaujot riskam vismazāk aizsargātās personu grupas, piemēram, migrantus, bēgļus un patvēruma meklētājus no Tuvajiem Austrumiem, LGBT kopienas pārstāvjus un personas, kas pakļautas nabadzības riskam.
Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.
