Starptautiskā organizācija Human Rights Watch (HRW) 2024. gada janvārī publicēja ikgadējo ziņojumu par cilvēktiesību situāciju pasaulē un vairāk nekā 100 atsevišķās valstīs. HRW šo gadu raksturo ar kara nežēlību un cilvēktiesību apspiešanu un upurēšanu par labu politikai, diplomātijai un citām interesēm. Neskatoties uz to, HRW saskata arī progresu un uz nākotni raugās cerīgi.
Īsumā par 2023. gadu cilvēktiesību jomā
2023. gada oktobrī sākusies karadarbība starp Izraēlu un Hamās, joprojām notiekošais karš Ukrainā, kā arī konflikti Mjanmā, Etiopijā un Sāhelā radījuši milzīgas ciešanas visā pasaulē. Tāpat cilvēktiesības apdraudējušas klimata pārmaiņas. Tā kā 2023. gads bijis karstākais gads novērojumu vēsturē, daudzām valstīm nācās cīnīties ar no tā izrietošajām sekām – meža ugunsgrēku, sausuma un vētru radītajiem postījumiem. Pasaulē arī pieaugusi ekonomiskā nevienlīdzība. Daudzviet īpaši apdraudētas bijušas sieviešu un LGBTI kopienas tiesības, tostarp Afganistānā, kur Taliban grupējums radījis jaunus ierobežojumus afgāņu sievietēm iegūt izglītību.
Ziņojumā norādīts, ka 2023. gada notikumi skaidri iezīmē nepieciešamību valstīm cieši sadarboties krīzes situāciju risināšanā. Valstu izveidotais pamats starptautisko cilvēktiesību aizsardzībai un globālu cilvēktiesību krīžu risināšanai, tostarp Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, esot nepieciešams vairāk kā jebkad iepriekš. Tomēr pastāvošā sistēma šobrīd ir pakļauta riskiem valstu pašu rīcības dēļ. HRW uzskata, ka vairāku valstu valdības īsteno dubultus standartus, nosodot cilvēktiesību pārkāpumus vienā valstī un vienlaikus tos ignorējot citā.
Tomēr HRW saskata cilvēktiesību aizsardzības pozitīvu attīstību vairākās jomās. Tā, piemēram, 83 valstis ir pieņēmušas politisku deklarāciju, lai pilnvērtīgāk aizsargātu personas no sprādzienbīstamu ieroču izmantošanas apdzīvotas vietās. Tāpat vairākās valstīs novērojams progress attiecībā uz marginalizēto grupu cilvēktiesībām. Japāna, piemēram, pieņēmusi pirmo likumu, lai aizsargātu LGBTI personas no diskriminācijas.
Cilvēktiesību upurēšana par labu politikai, diplomātijai un citām interesēm
HRW šā gada ziņojumā īpaši nosoda tendenci, ka cilvēktiesību ievērošana kļūst par valstu izvēli. Šo izvēli nosaka politiski apsvērumi, diplomātiskas attiecības un citi apstākļi, kas saistīti ar ekonomisku vai citu labumu gūšanu un par to tiek maksāts ar kādu personu cilvēktiesībām. Valstu īstenotā politika rada situāciju, kurā ne visu cilvēku cieņa un cilvēktiesības ir vienlīdz būtiskas. Tādējādi tiek apdraudēta visa cilvēktiesību sistēma.
Īpaša uzmanība ziņojumā tiek pievērsta karadarbībai starp Izraēlu un Hamās. Uzmanība pievērsta ne vien karadarbības radītajām ciešanām, bet arī citu valstu reakcijā uz tām. HRW vērš uzmanību, ka abas iesaistītās puses pieļauj būtiskus cilvēktiesību pārkāpumus. Hamās uzbruka Izraēlas civiliedzīvotājiem – nogalināja, ievainoja, sagrāba ķīlniekus, tai skaitā bērnus, personas ar invaliditāti, seniorus. Daudzas valstis nekavējoties reaģēja un nosodīja Hamās rīcību. Savukārt Izraēla uz Hamās rīcību atbildēja, īstenojot pilnīgu blokādi Gazas joslā, atslēdzot teritorijai elektrības un ūdens padevi, ierobežojot humānās palīdzības piegādes civiliedzīvotājiem, pielietojot sprādzienbīstamus ieročus. Taču ar Izraēlas nosodīšanu daudzas valstis vilcinās un izvairās to darīt.
Cilvēktiesību upurēšanu par labu politiskiem apsvērumiem HRW saskata arī attiecībā uz Ķīnu. Daudzas valstis izvairās runāt par Ķīnas valdības īstenotajām represijām, patvaļīgajām cilvēktiesību aizstāvju aizturēšanām, kā arī pieaugošo kontroli pār pilsonisko sabiedrību, medijiem un internetu. Tāpat valstis ir izvairīgas par Ķīnas valdības īstenoto minoritāšu, tostarp uiguru etniskās minoritātes, vajāšanu.
HRW nosodījumu saņem arī citas ietekmīgas valstis, piemēram, ASV. Tās sabiedrotie Saūda Arābija, Indija un Ēģipte masveidā pārkāpj cilvēktiesības, bet tas neradot šķēršļus šo valstu sadarbībai ar ASV.
2023. gada veiksmes stāsti
Neskatoties uz piedzīvotajām ciešanām, HRW vērš uzmanību arī uz mazajām uzvarām cilvēktiesību aizsardzības jomā. Kā viena no šīm uzvarām minēta Starptautiskās Krimināltiesas izdotais aresta orderis Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam un viņa pilnvarotajai pārstāvei bērnu tiesību jautājumos Marijai Ļvovai-Belovai. Orderis radīja diplomātisku dilemmu Dienvidāfrikai, kura plānoja rīkot attīstības valstu grupas BRICS, kurā ietilpst arī Krievija, samitu. Dienvidāfrika raidīja pretrunīgus signālus par tās nostāju attiecībā uz Krievijas dalību samitā. Tomēr Vladimirs Putins nolēma neierasties uz samitu klātienē. Vēlāk Dienvidāfrikas nacionālā tiesa atzina, ka Dienvidāfrikai ir pienākums ievērot aresta orderi, proti, saistošs pienākums apcietināt un nodot Starptautiskajai Krimināltiesai aizdomās turētos, ja tie atrodas šīs valsts teritorijā.
Ziņojumā arī vērsta uzmanība uz centieniem saukt pie atbildības vainīgās personas par spīdzināšanu un citām zvērībām Sīrijā. Tāpat norādīts uz Lielbritānijas Augstākās tiesas atzīto, ka Ruanda nav droša trešā valsts, kurā var atgriezt patvēruma meklētājus.
Situācija Eiropas Savienībā
Lai gan Latvijai ziņojumā nav veltīta atsevišķa nodaļa, Eiropas Savienībai (ES) veltītajā nodaļā apskatītie jautājumi ir nozīmīgi Latvijai ne tikai dēļ dalības šajā organizācijā, bet pašu aplūkoto jautājumu dēļ. Latvijas vārds šajā nodaļā minēts vairākas reizes.
Arī šī gada ziņojumā īpaša uzmanība pievērsta imigrācijas jautājumiem. Ziņojumā norādīts, ka vairākas ES dalībvalstis, tai skaitā Latvija, izvērsušas pasākumus, lai atstumtu migrantus atpakaļ pāri robežām, neievērojot šo personu cilvēktiesības. HRW arī nesaskata progresu Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reformā.
Diskriminācijas novēršanas jomā HRW novērtē ES institūciju centienus situācijas uzlabošanā, taču tam ne vienmēr sekojot atbilstoša dalībvalstu rīcība. Tā, piemēram, vairākās ES valstīs problēmas sagādā rasisma apkarošanas rīcības plāna ieviešana. Tāpat joprojām ir izplatīta diskriminācija pret LGBTI kopienu un romu tautības pārstāvjiem.
Ziņojumā norādīts, ka 21.6% procenti no ES iedzīvotājiem ir pakļauti nabadzības vai sociālas atstumtības riskam, taču Latvijā – vairāk nekā 25%. Galvenais iemesls šim riskam ir bezdarbs. Lai arī varētu šķist, ka tikpat būtisks iemesls ir inflācija, ziņojumā norādīts, ka inflācija 2023. gadā ir samazinājusies, mīkstinot negatīvo ietekmi uz personu cilvēktiesībām, kas radusies straujā cenu kāpuma 2022. gadā ietekmē. HRW gan atzīmē, ka atsevišķās ES dalībvalstīs, piemēram Ungārijā, inflācija turpinājusi pieaugt.
Sadaļā par tiesiskumu lielākā uzmanība joprojām tiek vērsta uz Ungāriju un Poliju. Tomēr HRW atsevišķās situācijās tiesiskuma un demokrātijas apdraudējumus saskata arī citās valstīs, pārmetot ES institūcijām bezdarbību. HRW kritiski vērtē, piemēram, preses brīvību Grieķijā. Pasaules preses brīvības indeksā Grieķija šobrīd ir noslīdējusi uz 107. vietu.
Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.
