ANO Bads Bērnu tiesības Cilvēka cieņa Cilvēka orgānu tirdzniecība Cilvēktiesības Cilvēktiesību gids Cilvēktiesību izglītība Cilvēktirdzniecība Dati Demokrātija Dezinformācija Diskriminācija Droša vide Dzimumu līdztiesība ECK ECSR ECT Eiropas Komisija Eiropas Padome Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Eiropas Savienības Pamattiesību harta Eiropas Sociālā harta Enerģētika ES EST GDPR Humanitārās tiesības ICC ICJ Ieslodzījuma vietas Ilgtspējīga attīstība Imigrācija Integrācija Interneta starpnieki Internets Invaliditāte Īpašuma tiesības Izglītība Jaunatne Jaunrades brīvība Karš Kibernoziedzība Kibervardarbība Klimata krīze Konkurss Korupcija Kriminālprocess Laba pārvaldība Labvēlīga vide LGBT LU Mājokļa un korespondences neaizskaramība Mākslīgais intelekts Mediji Medijpratība Migrācija Minoritātes Nabadzība Naida runa Necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums Nodarbošanās brīvība Patvērums Personas dati Pilsoniskā sabiedrība Preses brīvība Rase Reliģijas brīvība Sabiedrības līdzdalība Satversmes tiesa SCOTUS Seksuālā ekspluatācija Seniori Sievietes Sociālās un ekonomiskās tiesības Sociālie tīkli Spīdzināšanas aizliegums Taisnīga tiesa Tehnoloģijas Tiesības uz brīvību un drošību Tiesības uz dzīvību Tiesības uz īpašumu Tiesības uz privāto dzīvi Tiesībsargs Tiesiskā vienlīdzība Tiesu varas neatkarība Trauksmes celšana Ukraina UNESCO Uzņēmējdarbība Valsts dienests Vārda brīvība Vardarbība Vēlēšanas Veselība Vides piekļūstamība Vides tiesības Viendzimuma laulība Viendzimuma pāru aizsardzība Vienlīdzīgas iespējas Žurnālisms Rādīt visas tēmas

Ukraina

Iznācis Neatkarīgās starptautiskās izmeklēšanas komisijas ziņojums par Ukrainu

Neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija Ukrainas jautājumā ir veikusi izmeklēšanu par notikumiem Kijivas, Čerņihivas, Harkivas un Sumu apgabalos 2022. gada februāra beigās un martā un savā pirmajā ziņojumā konstatējusi pamatotus iemeslus secināt, ka Ukrainā ir pastrādāti vairāki kara noziegumi un cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi. Ņemot vērā konstatēto pārkāpumu smagumu, Neatkarīgā starptautiskās izmeklēšanas komisija Ukrainas jautājumā uzskata, ka ir nenoliedzami nepieciešams saukt pie atbildības Krievijas bruņotos karaspēkus par paveiktajiem noziegumiem.

Julia Rekamie / Unsplash

Kas ir Neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija Ukrainas jautājumā un kāds ir ziņojuma mērķis

2022. gada 24. februārī Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja par “īpašas militāras operācijas” uzsākšanu, lai “censtos panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju”.[1] Tajā pašā dienā Krievijas bruņotie spēki šķērsoja dažādus robežpunktus Ukrainā, tostarp no Baltkrievijas, un sāka uzbrukumus pa sauszemi, gaisu un jūru.[2] Iepriekšējās dienās prezidents Vladimirs Putins bija atzinis Doņeckas un Luhanskas reģionus Ukrainas austrumos par neatkarīgām republikām. Pēc tam Krievijas Federācijas Padome apstiprināja militāro operāciju Ukrainā.[3]

Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Cilvēktiesību padome izveidoja Neatkarīgu starptautisko izmeklēšanas komisiju Ukrainā (turpmāk – Komisija), lai izmeklētu cilvēktiesību, starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus un ar tiem saistītus noziegumus, kas varētu būt izdarīti Krievijas Federācijas plaša mēroga militārās agresijas pret Ukrainu ietvaros.[4] Komisijai 2023. gada martā ir jāiesniedz ANO Cilvēktiesību padomei savi secinājumi un ieteikumi, tostarp par atbildīgo personu saukšanu pie atbildības par šiem pārkāpumiem.[3]

Komisijas pirmajā ziņojumā, kas sagatavots 2022. gada 18. oktobrī (turpmāk – Ziņojums)[3], izklāstīti notikumi 2022. gada februāra beigās un martā četros reģionos: Kijivā, Čerņihivā, Harkivā un Sumos. Šajā izmeklēšanas pirmajā posmā komisija ir konstatējusi, ka kopš 2022. gada 24. februāra Ukrainā ir notikuši kara noziegumi[5] un cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi.[6] Par lielāko daļu konstatēto pārkāpumu ir atbildīgi Krievijas bruņotie spēki. Dažos gadījumos arī Ukrainas bruņotie spēki ir pieļāvuši starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, tostarp divus incidentus, kas kvalificējami kā kara noziegumi.[7]

Komisijas kompetence un metodoloģija

Komisija ņem vērā visus cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, kas izdarīti Ukrainā tās starptautiski atzītajās robežās, kā arī ārpus Ukrainas teritorijas, ja vien šie notikumi notikuši saistībā ar Krievijas Federācijas agresiju pret Ukrainu. Taču, ņemot vērā ierobežotos resursus un grūtības piekļūt noteiktiem cietušajiem, lieciniekiem un karadarbības skartajām teritorijām, Komisija nevar pārbaudīt visus ziņotos incidentus. Tā koncentrējas uz incidentiem, kas atlasīti, pamatojoties uz apsūdzību nopietnību un to nozīmīgumu. Īpaša uzmanība tiek pievērsta pārkāpumiem, kas saistīti ar dzimumā balstītu diskrimināciju.[3]

Ziņojumā iekļautās atziņas galvenokārt balstās uz informāciju no pirmavotiem, tostarp intervijām ar pārkāpumu lieciniekiem un upuriem. Komisija cenšas iegūt papildu informāciju no ANO aģentūrām, fondiem un programmām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, plašsaziņas līdzekļiem. Līdz Ziņojuma iesniegšanas brīdim Komisija piecas reizes devās uz Ukrainu un apmeklēja 27 pilsētas un apdzīvotās vietas, lai veiktu izmeklēšanu. Komisijas komanda ieguva pierādījumus par pārkāpumiem un ar tiem saistītiem noziegumiem. Sagatavojot ziņojumu, Komisija balstījās uz 191 intervijām ar 110 sievietēm un 81 vīriešiem, kā arī dažādiem dokumentiem un ziņojumiem, kas saistīti ar cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību parāpumiem un ar tiem saistītiem noziegumiem.

Ziņojuma galvenās atziņas

Ziņojumā ir trīs apakšnodaļas, kurās tiek detalizēti aprakstīti Krievijas bruņoto karaspēku veiktie noziegumi. No šīm apakšnodaļām izriet šādi Komisijas secinājumi:

  1. Krievijas bruņotie spēki nelikumīgi ieslodzīja lielu skaitu civiliedzīvotāju to kontrolētajās teritorijās, kas ir tiesību uz brīvību pārkāpums un kara noziegums. Starp cietušajiem bija vietējo iestāžu darbinieki, Ukrainas bruņoto spēku veterāni, brīvprātīgie, kas evakuēja civiliedzīvotājus, un civiliedzīvotāji, kuri, šķiet, tika arestēti nejauši. Lai gan lielākā daļa bija jauni vai pusmūža vīrieši, tika ieslodzītas arī sievietes, bērni un vecāka gadagājuma cilvēki. Vairākos gadījumos noziedznieki pārmeklēja upuru mājas un tālruņus;
  2. Uzbrukumi ar sprāgstvielu ieročiem postoši ietekmēja ēkas un infrastruktūru. Tūkstošiem dzīvojamo ēku, skolu, slimnīcu un svarīgu infrastruktūras objektu četros reģionos tika bojāti vai iznīcināti. Komisija klātienē novēroja postījumu apmērus visās 27 apdzīvotajās vietās, kuras tā apmeklēja. Čerņihivā Komisija redzēja desmitiem māju un citu ēku, kas bija iznīcinātas vai sabojātas laikā, kad Krievijas bruņotie spēki mēģināja ieņemt pilsētu. Harkivā sprādzienbīstami ieroči izpostīja veselus pilsētas rajonus;
  3. Komisija konstatēja daudzus gadījumus, kad Krievijas bruņotie spēki šāva uz civiliedzīvotājiem, kuri mēģināja aizbēgt drošībā un iegūt pārtiku vai citas pirmās nepieciešamības preces, kā rezultātā upuri tika nogalināti vai ievainoti. Dokumentētajos gadījumos upuri bija ģērbušies civilās drēbēs, braukuši ar civilām automašīnām un nebija bruņoti. Lielākā daļa incidentu notika dienas gaišajā laikā, kas nozīmē, ka uzbrucējam bija skaidri redzams civiliedzīvotāja izskats;
  4. Izmeklēšana Kijivas, Čerņihivas, Harkivas un Sumu apgabalos atklāj, ka 2022. gada februārī un martā Krievijas bruņoto spēku uz laiku okupētajās teritorijās tika veikti nāves sodi bez tiesas sprieduma, kas ir tiesību uz dzīvību pārkāpums un kara noziegums. Saskaņā ar liecinieku un izdzīvojušo teikto daži no vainīgajiem apsūdzēja upurus par informācijas nodošanu Ukrainas bruņotajiem spēkiem, par sadarbību ar Ukrainas bruņotajiem spēkiem vai par jebkādu citu ieguldījumu cīņā pret Krievijas bruņotajiem spēkiem. Gadījumā, kas dokumentēts Čerņihivas apgabala Višņeves ciematā, kuru no 2022. gada 28. februāra līdz 4. aprīlim bija okupējuši Krievijas bruņotie spēki, liecinieki ziņoja, ka 2022. gada 18. martā, kad Krievijas bruņotie spēki meklēja personas, kas bija atbildības par uzbrukumu vienam no viņu konvojiem, viņi arestēja trīs pieaugušus brāļus. Viņi sasēja upuriem rokas aiz muguras, aizsēja acis un trīs dienas nežēlīgi sita, pēc tam viņus nošāva un apglabāja seklā kapā. Divi no brāļiem mira, bet trešais, lai gan tika ievainots, izdzīvoja;
  5. Komisija ir dokumentējusi daudzus Krievijas bruņoto spēku īstenotas spīdzināšanas un necilvēcīgas izturēšanās gadījumus. Noziegumi bija vērsti pret vietējām iestādēm vai vietējās administrācijas darbiniekiem, Ukrainas bruņoto spēku veterāniem un brīvprātīgajiem, kas palīdz Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Viņi vērsās arī pret personām, kas evakuēja civiliedzīvotājus. Cietušie galvenokārt bija vīrieši, bet starp cietušajiem bija arī sievietes;
  6. Gadījumus, kas saistīti ar seksuālo un dzimumā balstīto vardarbību, ir grūti izmeklēt. Cietušie saskaras ar šķēršļiem, lai ziņotu par šāda veida pārkāpumiem. Pašreizējās drošības situācijas un piespiedu pārvietošanas dēļ cietušajiem ir grūti savlaicīgi piekļūt atbilstošai veselības aprūpei, psiholoģiskās palīdzības dienestiem, kā arī tiesībaizsardzības iestādēm. Turklāt ne vienmēr ir iespējams dokumentāri pierādīt izvarošanas faktu un cietušo traumas pilnu apmēru. Slepkavības ekspertīzes ziņojumos bieži vien galvenā uzmanība tiek pievērsta tūlītējam nāves cēlonim, nevis cietušo traumu kopumam, jo trūkst resursu, ģimenes lūdz neveikt pēcnāves ekspertīzi vai arī mirstīgo atlieku stāvoklis ir neatbilstošs šādas ekspertīzes veikšanai;
  7. Notikumi 2022. gada februāra beigās un martā četros reģionos postoši un ilgstoši ietekmēja bērnu dzīvi. Dažāda vecumu bērni tika nogalināti vai ievainoti savās mājās, patversmēs, uz ielām un rotaļu laukumos. Augstā cilvēktiesību komisāra birojs (vadošā ANO organizācija cilvēktiesību jomā)[8] pārbaudīja 36 meiteņu, 62 zēnu un 14 bērnu, kuru dzimumu nevarēja noteikt, nāvi četros reģionos.

Turpmākie soļi

Komisija turpinās strādāt, koncentrējoties uz cietušajiem, lai sauktu pie kriminālatbildības vainīgās personas par izdarītajiem noziegumiem. Komisija arī sniegs palīdzību un rehabilitāciju cietušajiem un cietušo ģimenēm. Tā turpinās izmeklēt iespējamos pārkāpumus filtrācijas nometnēs (ko dēvē arī par koncentrācijas nometnēm), iespējamiem cilvēku piespiedu pārvietošanas gadījumiem, kā arī par izmaiņām Ukrainas vietējā pārvaldē.[3] 

Raksts ir sagatavots ar EEZ granta finansiālu atbalstu. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.

Atsauces

  1. ^ Putins paziņo par “militāru operāciju” Ukrainā, kamēr ANO Drošības padome viņu lūdz atkāpties. Pieejams: https://www.nytimes.com/2022/02/23/world/europe/putin-announces-a-military-operation-in-ukraine-as-the-un-security-council-pleads-with-him-to-pull-back.html
  2. ^ “Krievijas Federācijas pastāvīgā pārstāvja Apvienoto Nāciju Organizācijā 2022. gada 24. februāra vēstule ģenerālsekretāram”, S/2022/154, 2022. gada 24. februāris.
  3. a, b, c, d, e Neatkarīgās starptautiskās izmeklēšanas komisijas Ukrainas jautājumā ziņojums. Pieejams: https://www.ohchr.org/sites/default/files/2022-10/A-77-533-AUV-EN.pdf
  4. ^ Cilvēktiesību padome izveidos izmeklēšanas komisiju Ukrainas jautājumā. Pieejams: https://news.un.org/en/story/2022/03/1113292
  5. ^ Karš Ukrainā: kādas ir starptautiskās iespējas saukt vainīgos pie atbildības?Pieejams: https://www.cilvektiesibas.info/raksti/kars-ukraina-kadas-ir-starptautiskas-iespejas-saukt-vainigos-pie-atbildibas
  6. ^ A/77/533: Neatkarīgās starptautiskās izmeklēšanas komisijas Ukrainas jautājumā - ģenerālsekretāra piezīme. Pieejams: https://www.ohchr.org/en/documents/reports/a77533-independent-international-commission-inquiry-ukraine-note-secretary
  7. ^ ANO komisija ir atklājusi virkni kara noziegumu, cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumu Ukrainā. Pieejams: https://www.ohchr.org/en/press-releases/2022/10/un-commission-has-found-array-war-crimes-violations-human-rights-and
  8. ^ Cilvēktiesības. Pieejams: https://www2.mfa.gov.lv/newyork/informacija-par-ano/ano-darbibas-virzieni/cilvektiesibas