Starptautisks līgums

Jauns personas datu regulējums arī no Eiropas Padomes

2018. gada 10. oktobrī, Latvija kļuva par vienu no valstīm, kas parakstīja protokolu, ar ko groza Eiropas Padomes Konvenciju par personas aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi.

Ar protokolu ieviestās izmaiņas Konvencijā par personas aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi (Konvencija 108) iekļautas Modernizētajā Konvencijā par personas aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi (Konvencijā 108+). Modernizācijai bija divi mērķi — nodrošināt efektīvāku personas datu aizsardzību internetā un stiprināt konvencijas uzraudzības mehānismus.

Jaunais regulējums būtiskas izmaiņas datu aizsardzībā neievieš, tomēr vairāki jauninājumi saskatāmi datu subjekta tiesību, īpašu datu kategoriju apstrādes un citās jomās, piemēram:

  • personas datu apstrāde, kas veikta valsts drošības un aizsardzības nolūkiem, vairs nav izslēgta no Konvencijas darbības jomas
  • konvencija nav piemērojama personas datu apstrādei, ko veic fiziska persona privātām vajadzībām (3. pants)
  • viens no personas datu apstrādes tiesiskuma kritērijiem ir apzināta, informēta, skaidra un no brīvas gribas dota piekrišana (5. pants)
  • arī biometriskie dati un informācija par personas etnisko piederību uzskatāmi par sensitīviem personas datiem (6. pants)  
  • konvencijas komiteja var izvērtēt to pasākumu efektivitāti, kuri valsts tiesību aktos veikti, lai īstenotu konvencijas noteikumus (VI nodaļa)

Konvencija 108+ un Eiropas Savienība

Konvencija 108+ ir Eiropas Padomes, nevis Eiropas Savienības (ES) izstrādāts līgums. Tomēr tā kā tā būs saistoša arī ES dalībvalstīm, svarīgi saprast, kā šis jaunais dokuments iekļausies arī pavisam nesen pilnveidotajā ES datu aizsardzības regulējumā.

Konvencija par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi stājās spēkā 1981. gadā. Šī Eiropas Padomes Konvencija kļuva par pamatu ES Personas datu aizsardzības direktīvai. Tāpat tā bija viens no galvenajiem iedvesmas avotiem ES acquis izstrādei datu aizsardzības jomā.

Arī jaunā protokola ieviestās izmaiņas, kas radījušas Konvenciju 108+, saistītas ar ES Vispārīgo datu aizsardzības regulu (VDAR), tikai šoreiz mainītās lomās. Saskaņā ar Eiropas Padomes Ministru Komitejas Paskaidrojošo ziņojumu Konvencija 108+ izstrādāta, ņemot vērā VDAR prasības. Tādēļ ES dalībvalstīm, ieviešot šo konvenciju, būtiski pasākumi nebūs jāveic.

Atsauce uz Konvenciju 108 un arī jauno papildprotokolu atrodama arī pašā VDAR. Tās 105. apsvērumā norādīts, ka izvērtējot trešo valstu personas datu aizsardzības līmeni, ES Komisija ņem vērā, vai šī valsts pievienojusies Konvencijai 108+. Citiem vārdiem sakot, ja trešā valsts ir ratificējusi gan Konvenciju 108, gan tās papildprotokolu, Komisija var lemt, ka uz šo valsti ES pilsoņu datus drīkst pārsūtīt bez nepieciešamības saņemt jebkādu turpmāku atļauju. Eksperti norādījuši, ka šis noteikums varētu būt īpaši nozīmīgs Lielbritānijai pēc tās izstāšanās no ES.

Pievienošanās Konvencijai 108+

ES Padome jau lēmusi par atļauju ES dalībvalstīm pievienoties jaunajam papildprotokolam. Konvencija 108+, tāpat kā tās iepriekšējā versija, ir atvērta parakstīšanai arī valstīm ārpus Eiropas ģeogrāfiskajām robežām. Konvencijai 108 ir pievienojušās tādas valstis, ka, piemēram, Gruzija, Senegāla, Krievijas Federācija un Urugvaja, no kurām Konvenciju 108+ parakstījusi tikai Urugvaja. Kad Konvencija 108+ stāsies spēkā (saskaņā ar tās 26. pantu tas, visticamāk, notiks 2019. gada pavasarī), tā tiks atvērta parakstīšanai arī Eiropas Savienībai un citām starptautiskajām organizācijām.