2017.gada 1.oktobrī Vācijā stājās spēkā likums, kas nosaka sociālo tīklu un citu interneta starpnieku atbildību par tajos ievietoto saturu. Šis likums ticis plaši kritizēts, citstarp, par to, ka tas nav samērīgs un pārkāpj izteiksmes brīvību.

Kas ir Vācijas sociālo tīklu likums?

Netzwerkdurchsetzungsgesetz (turpmāk “NetzDG”) jeb sociālo tīklu likums paredz, ka sociālajiem tīkliem acīmredzami prettiesisks (angļu valodā “manifestly/obviously unlawful”) saturs ir jāizņem 24 stundu laikā pēc tam, kad tie ir saņēmuši sūdzību par šādu saturu. Savukārt cita veida prettiesisks saturs sociālajiem tīkliem ir jāizņem 7 dienu laikā pēc sūdzības saņemšanas.

Par prettiesisku saturu NetzDG atzīst tādu saturu, kas atbilst kādam no Vācijas Krimināllikumā (vācu valodā “Strafgesetzbuch”) paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, piemēram, naida kurināšana, apzināta neslavas celšana.

Visiem sociālajiem tīkliem, kas gada laikā saņem vairāk nekā 100 sūdzību, papildus katrus sešus mēnešus ir jāpublicē atskaites par to, kā tie ievēro NetzDG. Šajās atskaitēs sociālajiem tīkliem ir jānorāda sūdzību iesniegšanai izveidotie mehānismi, saņemto sūdzību skaits, to izskatīšanas laiks, par to izskatīšanu atbildīgais personāls, kā arī to sūdzību skaits, kuru rezultātā saturs ir ticis izdzēsts vai bloķēts.

Ja sociālie tīkli šos pienākumus neveic, tiem saskaņā ar NetzDG var tikt piemērots naudas sods līdz pat 50 miljoniem euro. Tomēr ne katram sociālajam tīklam patiešām draud tik liels sods: tā noteikšanā tiek ņemts vērā, piemēram, sociālā tīkla lielums, pārkāpuma smagums, pārkāpuma biežums un vai sociālais tīkls ir sadarbojies ar valsts institūcijām.

Pirms pieņemšanas NetzDG veltītā kritika 

Pirms NetzDG pieņemšanas trauksmi un dažādus iebildumus par šo likumu cēla ne tikai tādi sociālie tīkli kā Facebook un Google^[1], bet arī dažādas nevalstiskās organizācijas^[2] un pat Vācijas parlamenta deputāti^[3]. Piemēram, nevalstiskā organizācija Human Rights Watch^[4] norādīja, ka NetzDG uzliek nesamērīgu slogu privātajām kompānijām, kurām saskaņā ar likumu ir jāizvērtē, vai lietotāja saturs pārkāpj kādu likumu. Tāpat Human Rights Watch uzsvēra, ka NetzDG nenodrošina pietiekamu tiesas kontroli, ja sociālie tīkli, baidoties no savas atbildības, nepamatoti ierobežotu personu tiesības izplatīt un piekļūt informācijai. 

Arī nevalstisko organizāciju apvienība Global Network Initative norādīja uz ievērojamiem ar NetzDG ievērošanu saistītiem riskiem, jo šā likuma rezultātā lēmums par pamattiesību līdzsvarošanu tiek nodots privātām kompānijām, kurām ir bail saņemt ievērojamus naudas sodus, ja tās savlaicīgi neizņemtu prettiesisku saturu.^[5] Arī ANO īpašais ziņotājs vārda brīvības jautājumos Deivids Kejs (David Kaye), paužot savu viedokli par NetzDG, norādīja uz iepriekš minētajiem riskiem, kuru dēļ ar NetzDG var tikt būtiski apdraudēta vārda brīvība.^[6] 

Tātad visi NetzDG kritiķi galvenokārt bažījās par to, ka sociālie tīkli NetzDG paredzēto lielo sodu dēļ kļūs pārāk piesardzīgi un, lai izvairītos no iespējamā sodā, bloķēs vai izņems jebkuru saturu, kas ir kaut nedaudz aizdomīgs. Tādējādi tiks pārlieku ierobežotas sociālo tīklu  lietotāju tiesības izplatīt un piekļūt informācijai.

NetzDG darbības pirmie seši mēneši

Šobrīd ir pagājis vairāk nekā gads kopš NetzDG ir stājies spēkā. Tādēļ ir iespējams aplūkot, vai un kā sociālajiem tīkliem izdodas ievērot NetzDG, kā arī to, vai šis likums patiešām ir tik liels drauds vārda brīvībai, kā tas sākotnēji tika norādīts.

Šā gada augustā sociālie tīkli publicēja pirmās atskaites par NetzDG ievērošanu. Saskaņā ar publicētajām atskaitēm pirmajos sešos NetzDG darbības mēnešos:

• Twitter saņēma 264 000 sūdzības un bloķēja vai izņēma 11 procentus no satura, par kuru tās tika iesniegtas. Tikai 637 gadījumos Twitter bija nepieciešams vairāk par 24 stundām, lai izņemtu saturu.^[7]
• YouTube saņēma 215 000 sūdzības un bloķēja vai izņēma 27 procentus no satura, par kuru tika iesniegta sūdzība. Izņemtais saturs lielākoties bija naida runa vai arī politiskais ekstrēmisms. 93 procentos gadījumu YouTube bloķēja vai izņēma saturu 24 stundu laikā pēc sūdzības saņemšanas.^[8]
• Facebook saņēma 1704 sūdzības un bloķēja vai izņēma 21 procentu no satura, par kuru tika iesniegtas sūdzības. Lielāko daļu satura Facebook bloķēja vai izņēma 24 stundu laikā un tikai 24 gadījumos satura izņemšana un/vai bloķēšana Facebook prasīja vairāk par nedēļu.^[9] Facebook gadījumā gan jāpiebilst, ka šie dati visdrīzāk nav precīzi, jo atsevišķu sistēmu NetzDG ievērošanai Facebook ir izveidojis papildus savai jau iepriekš pastāvošajai ziņošanas sistēmai. atsevišķu sistēmu.^[10] Tādēļ kopējo sūdzību skaitu varētu noskaidrot tikai ņemot vērā abu sistēmu datus.

Lai gan šīs ir tikai pirmās sociālo tīklu iesniegtās atskaites pēc NetzDG spēkā stāšanās, tomēr pagaidām tās liecina, ka kritiķu celtā trauksme nav izrādījusies pamatota. Kā secināts nevalstiskās organizācijas Counter Extremism Project veiktajā pētījumā, vidējais sociālo tīklu kopumā izņemtā vai bloķētā satura procentuālais apmērs nav ievērojami palielinājies.^[11] Turklāt NetzDG spēkā stāšanās nav izprovocējusi arī masveida pieprasījumus pēc satura izņemšanas, kā arī tā rezultātā sociālie tīkli nav sākuši īstenot “vispirms izņem, tad jautā” (angļu valodā “take down, ask later”) pieeju.^[12]

Neskatoties uz to, pēc NetzDG stāšanās spēkā ir bijuši arī vairāki skaļi gadījumi, kad sociālie tīkli ir veikuši ļoti strīdīgu satura dzēšanu un kontu bloķēšanu. Piemēram, Twitter izdzēsa vairākas satīriskas ziņas, tostarp Vācijā labi zināmas autores un dzejnieces Sofijas Pasmanes (Sophie Passmann) publicēto ziņu.^[13] Turklāt Twitter uz 48 stundām bloķēja arī labi zināmu satīrisku žurnālu Titanic.^[14]

Šie un vēl citi līdzīgi gadījumi ilustrē aizvien neatrisinātu problēmu, proti, sociālajiem tīkliem publicētā satura tiesiskuma un tā, vai tas nav uzskatāms par kādu no Vācijas Krimināllikumā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, piemēram, naida runu, noteikšana ir liels izaicinājums.

Daudzas ziņas, raksti vai paziņojumi sociālajos tīklos var tikt uzskatīti par naida runu, ja tie tiek izņemti no konteksta. Tomēr saskaņā ar NetzDG sociālajiem tīkliem tik un tā tiek uzlikts pienākums šādu saturu izvērtēt un izņemt 24 stundu laikā. Tas neizbēgami rada un arī turpmāk radīs situācijas, kad satīrisks vai aizvainojošs, šokējošs un kādam nepatīkams, bet tiesisks saturs var tikt nepamatoti izņemts no sociālā tīkla platformas.

Secinājumi

Kopumā ir jāsecina, ka pirmajos sešos mēnešos pēc NetzDG spēkā stāšanās nekas radikāli nav mainījies. Personas nav sākušas vairāk sūdzēties par tajos publicēto saturu, un arī sociālie tīkli baiļu ietekmē nav sākuši izņemt procentuāli lielāku daļu no satura, par kuru ir iesniegtas sūdzības. 

Ar NetzDG nav novērstas un aizvien ir aktuālas arī tās problēmas, kuras pastāvēja pirms tā pieņemšanas, proti, aizvien nav atrisināts tas, ka sociālie tīkli īsā laika posmā nespēj nacionālo tiesu vietā veikt objektīvu un sarežģītu juridisku izvertējumu par publicētā satura tiesiskumu, tostarp, tāda satura tiesiskumu, kas atrodas kaut kur starp naida runu un satīru.

Vienlaikus kā pozitīvs aspekts jāatzīst, ka NetzDG iespaidā sociālo tīklu darbība ir kļuvusi caurskatāmāka un efektīvāka, un šobrīd ikvienam reizi sešos mēnešos ir iespējams uzzināt, ko un kā sociālie tīkli ir darījuši, lai ievērotu nacionālās tiesību normas. Turklāt fakts, ka sociālie tīkli vairāk nekā 90% gadījumu saturu, par kuru tiek iesniegtas sūdzības, izvērtē 24 stundu laikā, pats par sevi ir pozitīvs piemērs. Tas tikai apliecina, ka sociālie tīkli ir spējīgi rīkoties ātri un izlēmīgi. Tas mūsdienu informācijas telpā ir īpaši nozīmīgi, lai savlaicīgi samazinātu prettiesiskas rīcības rezultātā radītās kaitīgās sekas. 

Atsauces

1. ^{^} Simon Carswell, Derek Scally, Facebook lobbied Government against hate speech law. Pieejams: https://www.irishtimes.com/business/technology/facebook-lobbied-government-against-hate-speech-law-1.3371458; Shona Ghosh, Mark Zuckerberg really doesn’t want other governments to copy Germany’s super strict ‘Facebook law’. Pieejams: https://www.businessinsider.com/mark-zuckerberg-fine-regulation-germanys-2018-3
2. ^{^} Article 19, Germany: The Act to Improve Enforcement of the Law in Social Networks. Pieejams: https://www.article19.org/wp-content/uploads/2017/09/170901-Legal-Analysis-German-NetzDG-Act.pdf; Human Rights Watch, Germany: Flawed Social Media Law. Pieejams: https://www.hrw.org/news/2018/02/14/germany-flawed-social-media-law
3. ^{^} Philip Oltermann, Tough new German law puts tech firms and free speech in spotlight. Pieejams: https://www.theguardian.com/world/2018/jan/05/tough-new-german-law-puts-tech-firms-and-free-speech-in-spotlight; The Local Germany, Is a new German  law encouraging social media giants to censor opinions? Pieejams: https://www.thelocal.de/20180105/is-a-new-german-law-encouraging-social-media-giants-to-censor-opinions; Amar Toor, Germany passes controversial law to fine Facebook over hate speech. Pieejams: https://www.theverge.com/2017/6/30/15898386/germany-facebook-hate-speech-law-passed
4. ^{^} Human Rights Watch, Germany: Flawed Social Media Law. Pieejams: https://www.hrw.org/news/2018/02/14/germany-flawed-social-media-law
5. ^{^} Global Network Initiative, Proposed German Legislation Threatens Free Expression Around The World. Pieejams: https://globalnetworkinitiative.org/proposed-german-legislation-threatens-free-expression-around-the-world/
6. ^{^} David Kaye, Mandate of the Special Rapporteur on the promotion and protection of the right to freedom of opinion and expression. Pieejams: https://www.ohchr.org/Documents/Issues/Opinion/Legislation/OL-DEU-1-2017.pdf
7. ^{^} Linda Southern, ‘Before, it was a black box’: Platforms report how they delete illegal content in Germany. Pieejams: https://digiday.com/media/black-box-platforms-report-delete-illegal-content-germany/; Twitter, Twitter Netzwerkdurchsetzungsgesetzbericht: Januar - Juni 2018. Pieejams:  https://cdn.cms-twdigitalassets.com/content/dam/transparency-twitter/data/download-netzdg-report/netzdg-jan-jun-2018.pdf
8. ^{^} Youtube, Removals under the Network Enforcement Law. Pieejams: https://transparencyreport.google.com/netzdg/youtube
9. ^{^} Facebook, NetzDG Transparency Report. Pieejams: https://fbnewsroomus.files.wordpress.com/2018/07/facebook_netzdg_july_2018_english-1.pdf
10. ^{^} Alexander Fanta, Facebook löscht vor allem nach eigenen Regeln statt nach dem NetzDG. Pieejams: https://netzpolitik.org/2018/facebook-loescht-vor-allem-nach-eigenen-regeln-statt-nach-dem-netzdg/
11. ^{^} William Echikson un David Ibsen, Germany’s new anti-hate speech law needs teeth if it has any hope of stamping it out online. Pieejams: https://www.euronews.com/2018/11/23/germany-s-new-anti-hate-speech-law-needs-teeth-if-it-has-any-hope-of-stamping-it-out-onlin; William Echikson un Olivia Knodt, Germany’s NetzDG: A key test for combatting online hate. Pieejams: https://www.counterextremism.com/sites/default/files/CEP-CEPS%20NetzDG%20Report_112218.pdf
12. ^{^} William Echikson and Olivia Knodt, Germany’s NetzDG: A key test for combatting online hate. Pieejams: https://www.counterextremism.com/sites/default/files/CEP-CEPS%20NetzDG%20Report_112218.pdf
13. ^{^} Markus Böhm un Patrick Beuth, Auch Gagschreiber unter den Opfern. Pieejams:  http://www.spiegel.de/netzwelt/netzpolitik/netzdg-und-die-folgen-auch-gagschreiber-unter-den-opfern-a-1186013.html
14. ^{^} Meedia, NetzDG: Twitter sperrt Account des Satiremagazins Titanic wg. Beatrix von Storch – und löst Zensur-Debatte aus. Pieejams: https://meedia.de/2018/01/03/netzdg-twitter-sperrt-account-des-satiremagazins-titanic-wg-beatrix-von-storch-und-loest-zensur-debatte-aus/