Līdz 2022. gada februāra beigām daudziem cilvēkiem, īpaši Eiropā, šķita, ka dzīvojam relatīvi mierīgā pasaulē. Krievijas iebrukums Ukrainā sagrāva šo ilūziju par mieru. Ilūziju – jo patiesībā uz to brīdi pasaulē notika vairāk kā 100 bruņoti konflikti, skarot vismaz 55 valstis un iesaistot vairāk kā 70 nevalstiskus bruņotus grupējumus. Bet situācijas tālu prom no mājām reti rada akūtu interesi. Savukārt iespējami draudi mums pašiem un nežēlīgi notikumi, kas ik dienu nonāk ziņu virsrakstos, daudziem ir radījuši jautājumus – kas īsti ir karš, kā drīkst un kā nedrīkst rīkoties kara laikā un kā saukt pie atbildības līderus un dažādu nežēlību pastrādātājus. Šajā rakstā apkopoti noderīgi resursi, kas atbildēs uz šiem un citiem līdzīgiem jautājumiem.

Humanitārās tiesības jeb vienkārši izsakoties – kara likumi – regulē uzvedību bruņotu konfliktu laikā. Tās nosaka, kas ir leģitīmi mērķi, piemēram, armijas kaujinieki un militāri objekti, kādas metodes un ieročus aizliegts izmantot, kādas iedzīvotāju grupas aizsargājamas, kā pārvaldīt dzīvi okupācijas režīma laikā un citus. Turklāt šīs tiesības regulē gan starptautiskus bruņotus konfliktus, kas norisinās starp divām vai vairākām valstīm, gan arī ne-starptautiskus konfliktus, kuros iesaistītas valstis un nevalstiski bruņoti grupējumi vai tikai šādi bruņoti grupējumi. Jāuzsver, ka humanitārās tiesības ir cieši savītas ar cilvēktiesībām, jo ikviens dzīvības, veselības un drošības apdraudējums bruņota konflikta laikā var rezultēties arī tiesībās uz dzīvību, necilvēciskas izturēšanās aizlieguma vai citos cilvēktiesību pārkāpumos. Taču humanitāro tiesību noteikumu ir daudz un tie nav visiem viegli izprotami. Tāpēc īpaši uzteicami ir saturiski pieejamāki materiāli – interaktīvi tiešsaistes rīki, video pārraides, blogu ieraksti, kas skaidro šos sarežģītos noteikumus plašākam sabiedrības lokam. 

Humanitāro tiesību attīstības un veicināšanas epicentrs ir Eiropas pilsēta Ženēva, kas jau vēsturiski uzskatīta par vienu no humanitāro tiesību šūpuļiem un kas šobrīd savā paspārnē izmitina dažādas ANO organizācijas un nevalstiskās organizācijas, kuras darbojas humanitāro un cilvēktiesību jomā. Ženēva ir mājvieta arī Starptautiskajam Sarkanajam Krustam (SSK) un Ženēvas Humanitāro un cilvēktiesību akadēmijai (Ženēvas akadēmija), kas ļoti aktīvi iegulda humanitāro tiesību attīstībā un izpratnes veicināšanā. Tieši šīs divas institūcijas vairāku gadu garumā sarūpējušas virkni noderīgu resursu gan formālajai izglītības videi, gan arī plašākai sabiedrībai dažādu aktuālu noteikumu un notikumu izpratnei. 

Formālajai izglītībai un profesionāļiem 

Tiešsaistes grāmata un akadēmiska platforma “Kā likums pasargā kara laikā” (angliski – “How does law protect in war”), ko uztur SSK un kas izstrādāta četru autoru, pieredzējušu humanitāro tiesību profesoru un praktiķu, vadībā. Grāmata sastāv no trīs daļām: likums, prakse un pedagoģiskie resursi. Likumu daļa skaidro humanitāro tiesību pamatnoteikumus, tajā skaitā piedāvājot atsauces uz bagātīgiem avotiem un praksi. Prakses daļa dod iespēju ieskatīties 325 praktisku situāciju skaidrojumos par dažādām tēmām, kā arī uzdod praktiskus jautājumus situācijas izpratnes veicināšanai. Pedagoģisko resursu daļā atradīsiet padomu, kā mācīt humanitārās tiesībās un 29 dažādu – īsu un garāku – kursu aprakstus. 

Humanitāro tiesību datubāzes, ko saturiski pārvalda un tiešsaistē uztur SSK. Datubāzes ietver humanitāro tiesību starptautiskos normatīvos aktus – Ženēvas konvencijas un to komentārus –, kā arī vēsturiskos dokumentus. Tāpat datubāzes ietver paražu tiesību skaidrojumus un valstu praksi: nacionālos likumus, militārās rokasgrāmatas un humanitāro tiesību piemērošanas praksi.

Tiešsaistē pieejams žurnāls “Sarkanā Krusta Starptautiskais Pārskats” (angliski – “International Review of the Red Cross”), ko veido SSK un izdod Kembridžas Universitātes izdevniecība, ir akadēmisks izdevums, kurā atrodami skaidrojoši un analītiski raksti par starptautisko humanitāro tiesību, politikas un prakses aktualitātēm un problēmām.

Visi uzskaitītie resursi pieejami bez maksas un galvenokārt angļu valodā. 

Noderīgi un interesanti ikvienam

Interaktīva bruņoto konfliktu karte tiešsaistē (angliski – “Rule of Law in Armed Conflicts”, RULAC), ko saturiski veido un uztur Ženēvas akadēmija. Karte dokumentē vairāk kā 100 bruņotu konfliktu visā pasaulē, piedāvājot īsu pārskatu par konfliktu laika līniju un notikumiem, iesaistītajām pusēm, tām saistošajiem humanitāro tiesību noteikumiem, kā arī klasificē konfliktu veidu, kas ne vienmēr ir vienkārši nosakāms (piemēram, ir daudz iesaistīto pušu un ne visas iesaistītas vienlaikus). Platformā pieejami arī teorētiski skaidrojumi par humanitāro tiesību pamatjautājumiem un konfliktu klasifikāciju. 

Tiešsaistes video un audio diskusijas un blogi par aktuāliem humanitāro tiesību jautājumiem un konfliktiem, ko veido gan Ženēvas akadēmija, gan SSK, piemēram:

• “Par un ap karu” (angliski – “In and Around War(s)”) ir Ženēvas akadēmijas veidotas audio diskusijas, kur akadēmijas beidzēji – tagad aktīvi humanitāro tiesību praktiķi – skaidro dažādus aktuālus ar bruņotiem konfliktiem saistītus notikumus un tiesības. Šis projekts uzsākts tikai 2022. gadā un pašlaik pieejamas 6 epizodes.
• Tiešsaistes video diskusijas “Starptautisko humanitāro tiesību sarunas” (angliski – “IHL talks”) ir Ženēvas akadēmijas organizētas, uz akadēmiķiem, praktiķiem un politikas veidotājiem orientētas, diskusijas par humanitāro tiesību aktuālajiem jautājumiem, taču tās ir vērtīgas un izsekojamas arī plašākai sabiedrībai. Piemēram, jaunākajās diskusijās iespējams iepazīties arī ar aktualitātēm Krievijas-Ukrainas kara kontekstā, tajā skaitā – kā saukt pie atbildības tādus dalībniekus kā Vāgnera grupa. Diskusijās piedalās pieredzējuši praktiķi un akadēmiķi un tās tiek organizētas aptuveni sešas reizes gadā. Diskusijai var sekot tiešsaistē reģistrējoties, kā arī diskusijas video ieraksts pieejams tiešsaistē arī pēc tam. 
• Tiešsaistes audio diskusijas “Civilizācija karā” (angliski – “Humanity in War”) ir SSK organizētas sarunas, kuras laikā diskusijas saimniece Elizabete Rašinga (angliski – Elizabeth Rushing) izjautā augsta līmeņa humanitāro tiesību praktiķus, tajā skaitā SSK dažāda līmeņa vadītājus, par aktuālajiem humanitāro tiesību un politikas jautājumiem. 
• “Humanitārās tiesības un politika” ir SSK veidots blogs, kas īsā un dinamiskā veidā piedāvā iepazīties ar bruņoto konfliktu ļoti aktuāliem notikumiem un problēmām. Blogā lasāmi dažādu autoru raksti. 
• Ženēvas akadēmijas resursu apkopojums par karu Ukrainā piedāvā vienkopus apskatīt visus resursus – rakstus, video un audio diskusijas, akadēmijas un publisko mediju publicētus jaunumus – saistībā ar Eiropā pašreiz aktuālāko starptautisko bruņoto konfliktu. 

Visi uzskaitītie resursi pieejami bez maksas un galvenokārt angļu valodā. 

Šis ieraksts var tikt laika gaitā papildināts ar jauniem resursiem.

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.