Spriedumi

Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumi septembrī

Šajā pārskatā īsumā aplūkoti nozīmīgākie Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2018. gada septembrī pieņemtie nolēmumi.

Tiesības uz taisnīgu tiesu

Dadayan v. Armenia. Iesniedzējam nebija iespējas iztaujāt lieciniekus, uz kuru liecībām balstījās viņa notiesāšana. Liecinieki tai laikā tika tiesāti Gruzijā, tāpēc Gruzija atteicās tos izdot, bet Armēnijas tiesas neizmēģināja nekādus citus līdzekļus, kā tomēr nodrošināt iesniedzēja tiesības uzdot jautājumus. Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (ECK) 6. panta pārkāpums.

Denisov v. Ukraine. Iesniedzējs bija tiesnesis, kurš tika atbrīvots no apelācijas tiesas priekšsēdētāja amata (tiesneša pienākumus gan turpināja pildīt). Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) secināja, ka Tieslietu padome, izskatot iesniedzēja sūdzību, nebija objektīva un neatkarīga. Iesniedzēja lietu izskatīja 18 padomes locekļi, no kuriem tikai 8 bija tiesneši. Problēmas bija arī saistībā ar locekļu deleģēšanas veidu un to, ka vairums nebija nodarbināti uz pilnu laiku, tāpat arī to, ka ģenerālprokurors bija padomes loceklis. Turklāt viens no padomes locekļiem bija piedalījies Administratīvo tiesnešu padomē, kura virzīja jautājumu par iesniedzēja atbrīvošanu. Trūkumus iesniedzēja lietas izskatīšanā vēlāk nenovērsa arī Augstākā administratīvā tiesa, jo tai nebija pilnīgas jurisdikcijas, izskatot iesniedzēja sūdzību. Tāpat arī tiesnešiem tajā trūka neatkarības, jo tie atradās zem Tieslietu padomes disciplinārās kontroles, kurā bija jau minētās strukturālas problēmas un plašas funkcijas tiesnešu karjeras virzībā. ECK 6. panta pārkāpums.

Kontalexis v. Greece (No. 2). Valsts tiesas atteica atsākt kriminālprocesu pēc ECT sprieduma. ECT norādīja uz plašo valsts rīcības brīvību tās spriedumu interpretācijā, kā arī secināja, ka konkrētajā gadījumā nacionālā tiesa nav būtiski kļūdījusies, analizējot ECT spriedumu. Nav ECK 6. panta pārkāpuma.

Spīdzināšanas un necilvēcīgas apiešanās aizliegums

Aliyev v. Azerbaijan. Konstatēts pārkāpums saistībā ar apstākļiem ieslodzījumā — uz dažām dienām būtiska pārapdzīvotība (vien 1,1 m² uz personu), tāpēc par šo periodu ECK 3. panta pārkāpums. Savukārt atlikušajā periodā, kad platība pārsniedza 3 m² uz ieslodzīto, apstākļi nebija tik slikti, lai veidotu ECK 3. panta pārkāpumu. Tāpat arī medicīnas aprūpi ECT atzina par adekvātu, pat pieņemot, ka iesniedzējam laicīgi netika darīti zināmi medicīnisko pārbaužu rezultāti, tāpēc nav 3. panta pārkāpuma.

Gaspari v. Armenia. Iesniedzējs sūdzējās par apstākļiem ieslodzījumā. ECT konstatēja ECK 3. panta pārkāpumu attiecībā uz to periodu, kad iesniedzējs atradās pārapdzīvotos apstākļos. Tāpat arī pārkāpums konstatēts attiecībā uz 7 dienu periodu, kad iesniedzējs atradās kamerā, kurā nebija nodrošināts dabiskais apgaismojums un kamera smakoja pēc kanalizācijas, bet pieteicējam nebija itin nekādu ārpuskameras aktivitāšu.

Saidani v. Germany (lēmums). Tika nolemts iesniedzēju deportēt uz Tunisiju, jo viņš rada risku Vācijas drošībai. Vienlaikus Tunisijā notika izmeklēšana saistībā ar iespējamu iesniedzēja dalību teroristiskās aktivitātēs, par ko draudēja arī nāves sods. Tomēr Tunisijā pastāv nāvessoda moratorijs, kas ievērots jau kopš 1991. gada. Tāpat arī Tunisija sniegusi diplomātiskās garantijas, ka arī iesniedzēja gadījumā nāvessods netiks izpildīts. Šāds nāvessods tiktu aizstāts ar de facto mūža ieslodzījumu, kas būtu pārskatāms. Nav ECK 3. panta pārkāpuma.

Tiesības uz privāto dzīvi

Cristian Cătălin Ungureanu v. Romania. Šķiršanās procesa laikā tiesa atteica tēvam piešķirt saskarsmes tiesības ar dēlu, jo šādu opciju neparedzēja likums, kā arī tobrīd saskarsme viņam neesot bijusi liegta. Tēvs vairākus gadus nesatika savu dēlu. ECK 8. panta pārkāpums.

Jansen v. Norway. Mātei tika liegta saskarsme ar meitu, kura ievietota audžu ģimenes aprūpē, jo bija risks, ka bērns varētu tikt nolaupīts (vislielākos draudus radīja iesniedzējas tēvs). ECT atzina, ka nacionālās tiesas ir ņēmušas vērā daudzus būtiskus apstākļus, tomēr nav līdz galam izvērtējušas potenciālās negatīvās sekas, ja meita zaudētu kontaktu ar māti, kā arī veidus, kā tomēr saprātīgi nodrošināt viņu saskarsmi tuvākajā iespējamajā laikā. ECK 8. panta pārkāpums.

Kasat v. Turkey. Armijas dienesta laikā iesniedzējam tika diagnosticēta muguras slimība. Pēc vairākām hospitalizācijām un operācijas viņš no dienesta tika atbrīvots un viņam tika noteikta invaliditāte. ECT atzina, ka valsts, uzņemot viņu dienestā, veikusi adekvātas pārbaudes un iesniedzējs pats nebija neko vairāk bildis. Valsts rīkojās adekvāti arī vēlāk, kad iesniedzēja muguras problēmas tika identificētas. Turklāt nav arī konstatēta cēloņsakarība starp dienestu un viņa saslimšanu vai tās progresēšanu. Nav ECK 8. panta pārkāpuma.

Big Brother Watch and Others v. the United Kingdom. Trūkumi elektroniskas komunikācijas slepenas novērošanas kontekstā. Citstarp ECT kritizēja veidu, kādā informācija iegūta no telekomunikāciju uzņe’mumiem, kā arī to, kā pārtvertā komunikācija analizēta. ECK 8. panta pārkāpums.

Tuheiava v. France (lēmums). Advokātu padomes priekšsēdētājs bija ieradies iesniedzēja (advokāta) birojā un bez viņa ziņas apskatījis nodokļu, grāmatvedības u.tml. dokumentus, kas bija svarīgi disciplinārlietā pret iesniedzēju. ECT uzsvēra nepieciešamību nodrošināt sabiedrības uzticību jurista profesijas pārstāvjiem. Lai to nodrošinātu, tiesas ieskatā padomes priekšsēdētājam bija tiesības izmeklēt sūdzības, kas saņemtas par iesniedzēju, arī ierodoties viņa birojā. Turklāt priekšsēdētājs pats bija konkrētās profesijas pārstāvis, tādēļ arī viņu saistīja konfidencialitātes pienākums. Nav ECK 8. panta pārkāpuma.

Jishkariani v. Georgia. Tieslietu ministrs apvainoja iesniedzēju, ka viņa kā psihiatre pret samaksu izsniedzot ieslodzītajiem medicīniskus atzinumus. Nacionālās tiesas secināja, ka ministrs tikai izteicis savu viedokli, kas aizsargāts ar ECK garantēto izteiksmes brīvību, un noraidīja iesniedzējas prasību saistībā ar reputācijas aizskārumu. ECT norādīja, ka ECK nedrīkst tikt interpretēta tādējādi, ka personai jāpacieš publiski apvainojumi nopietnu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, ja tie nav balstīti uz faktiem. ECK 8. panta pārkāpums.

Solska and Rybicka v. Poland. Iesniedzējas bija sievas diviem vīriešiem, kas kopā ar Polija prezidentu gāja bojā lidmašīnas avārijā 2010. gadā. Vēlāk 2016. gadā krminālizmeklēšanas ietvaros pretēji iesniedzēju gribai tika nolemts ekshumēt viņu līķus. Kamēr tika izskatīta iesniedzēju sūdzība Konstitucionālajā tiesā, ekshumācija tika īstenota. ECT konstatēja, ka netika nodrošināts mehānisms, kurā izvērtēt iesniedzēju tiesību aizskāruma samērīgumu. ECK 8. panta pārkāpums.

Aliyev v. Azerbaijan. Valsts centās iebiedēt cilvēktiesību aktīvistu, citastarp, pārmeklējot viņa mājokli un darba vietu. ECK 8. panta pārkāpums.

Brazzi v. Italy. Iesniedzēja mājoklis tika pārmeklēts saistībā ar nodokļu auditu, taču nekas netika izņemts un process vēlāk tika izbeigts. Valsts lūdza ECT atteikt pieņemt iesniedzēja sūdzību, jo viņš neesot cietis būtisku kaitējumu, bet ECT konstatēja, ka, lai arī iesniedzējs nav cietis zaudējumus, jautājums ir būtisks, tāpēc valsts iebildums ir nepamatots. Skatot jautājumu pēc būtības ECT konstatēja, ka netika nodrošināta tiesas kontrole nedz pirms, nedz pēc pārmeklēšanas, tādēļ ECK 8. panta pārkāpums.

Denisov v. Ukraine. Iesniedzējs bija tiesnesis, kurš tika atbrīvots no apelācijas tiesas priekšsēdētāja amata (tiesneša pienākumus gan turpināja pildīt). ECT, analizējot atbrīvošanas no amata ietekmi, secināja, ka tā nav bijusi tik būtiska, lai konstatētu, ka ir notikusi iejaukšanās iesniedzēja privātajā dzīvē. Sūdzība par ECK 8. panta pārkāpumu uzskatāma par nepieņemamu.

Vārda brīvība

Annen v. Germany (2, 3, 4, 5). Vairākās lietās tika ierobežoti iesniedzēja izteikumi saistībā ar abortiem. Viņš bija salīdzinājis abortus ar slepkavību pastiprinošos apstākļos un apgalvojis, ka vairāki konkrēti ārsti veic nelikumīgus abortus. ECT secināja, ka iejaukšanās iesniedzēja izteiksmes brīvībā bijusi samērīga, jo tā bijusi adekvāta reakcija, lai pasargātu ārstu ECK 8. pantā garantētās tiesības uz godu un cieņu. Nav ECK 10. panta pārkāpuma.

Big Brother Watch and Others v. the United Kingdom. Nepietiekama aizsardzība žurnālistu materiāliem slepenas elektroniskas novērošanas kontekstā. Informācija tika vākta lielā apmērā un nepastāvēja nekādu garantiju, kas nodrošinātu, ka netiek ievākti žurnālistu komunikācijas ieraksti. ECK 10. panta pārkāpums.

Tiesības uz īpašumu

Dimitar Yordanov v. Bulgaria. Netālu no pieteicēja mājām tika izveidotas raktuves. Tika uzsākta, bet vēlāk pārtraukta iesniedzēja īpašuma ekspropriācija. Raktuves ar laiku paplašinājās un spridzināšanas notika arī pavisam tuvu iesniedzēja mājoklim (tuvāk nekā atļauts pēc likuma), tāpēc viņš to pameta. Nacionālās tiesas atteica piešķirt iesniedzējam kaitējuma atlīdzinājumu. ECT piekrita, ka iesniedzējam savs īpašums bija jāpamet valsts darbību dēļ. ECK Pirmā protokola 1. panta pārkāpums.

Tiramavia S.R.L. and Others v. the Republic of Moldova. Atņemti gaisa operatora sertifikāti, nenodrošinot pietiekamu aizsardzību pret patvaļu. Arī procedūra, kādā sertifikāti atņemti neatbilda nacionālā regulējuma noteikumiem. ECK Pirmā protokola 1. panta pārkāpums.

Kopankovi v. Bulgaria. Personas ilgstoši (vairāk kā 20 gadus) nesaņēma atbilstošu kompensāciju par atsavināto īpašumu. ECK Pirmā protokola 1. panta pārkāpums.

Citi

Lachiri v. Belgium. Iesniedzēja atteicās noņemt hidžābu, tādēļ tika izraidīta no tiesas sēdes. ECT atzina, ka šāds ierobežojums nebija nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā. Nacionālās tiesas aizliegumu pamatoja ar necieņas izrādīšanu pret tiesu un apdraudējumu tiesas procesam, taču ECT nespēja saskatīt, kā iesniedzējas rīcība būtu spējusi tos apdraudēt. ECK 9. panta pārkāpums.

Mendy v. France. Policija nošāva iesniedzējas brāli, kurš ar nazi dzinās pakaļ citam vīrietim. ECT secināja, ka policists pamatoti secināja, ka viņam nav alternatīvu iespēju pasargāt citas personas dzīvību, kā vien pielietojot potenciāli letālu ieroci pret pieteicējas brāli, kas nebija reaģējis uz brīdinājuma šāvieniem un citiem policijas aizrādījumiem. Nav ECK 2. panta pārkāpuma.

Aliyev v. Azerbaijan. Valsts centās iebiedēt cilvēktiesību aktīvistu, citastarp, viņu aizturot bez saprātīgām aizdomām, ka viņš izdarījis noziedzīgu nodarījumu. ECK 5. un 18. panta pārkāpums.

Mushegh Saghatelyan v. Armenia. Valsts nepamatota rīcība pret politisku aktīvistu. Iesniedzējs tika aizturēts miermīlīga protesta laikā, bet aizturēšanas protokols tika sastādīts novēloti. Valsts nespēja norādīt uz pietiekamiem iemesliem iesniedzēja aizturēšanas nepieciešamībai, kā arī nespēja izskaidrot, kā iesniedzējs guvis traumas aizturēšanas laikā. ECK 3., 5., 6. un 11. panta pārkāpums.

Mindek v. Croatia. Valsts lūdza pārskatīt agrāku ECT spriedumu, jo iesniedzējs nebija atklājis, ka nedzīvoja vairs mājā, saistībā ar kuru bija sūdzība. ECT atzina, ka šī māja joprojām palika “mājoklis” plašākā nozīmē un tas, vai viņš tajā dzīvoja ikdienā nebija bijis izšķiroši, tāpēc nav pamata pārskatīt agrāko ECT spriedumu.