Piekļuve internetam un informācijai ir vitāli svarīga, jo īpaši bruņota konflikta apstākļos, kad tā var kalpot kā vienīgā saziņas iespēja ar apkārtējo pasauli. Tomēr līdzšinējā pieredze rāda, ka tieši konfliktu skartajos apstākļos līdztekus patiesai informācijai internetā izplatās arī liels daudzums nepatiesas informācijas – dezinformācija. Kādas ir tās sekas un kā to risināt?

Nepatiesas informācijas attīstība mūsdienās 

Bruņoto grupējumu vai valsts īstenota manipulācija ar informāciju jau izsenis ir bijusi kara iezīme. Tā var izpausties dažādos veidos, piemēram, nepatiesas informācijas izplatīšana, kuras mērķis ir apmuļķot un demoralizēt pretējās puses karaspēku. Tās var būt lielāka mēroga informācijas operācijas, kuru mērķis ir ietekmēt visu sabiedrību, vai nepatiesas informācijas izplatīšana, lai nomelnotu kādas sabiedrības grupas daļu.^[1] Nenoliedzami, dezinformācija ir spēcīgs, lēts un bieži vien ekonomiski rentabls ietekmes līdzeklis, lai panāktu sev vēlamo rezultātu. 

Lai arī publiskajā telpā jēdziens “dezinformācija” pēdējos gados izskan itin bieži, jānorāda, ka joprojām nepastāv vienota izpratne vai pat juridiska definīcija, kas ir dezinformācija. Eiropas Savienības (turpmāk – ES) līmenī visbiežāk sastopamais skaidrojums jēdzienam dezinformācija, kurš citstarp atrodams arī ES 2018. gada prakses kodeksā dezinformācijas jomā^[2], ir – informācija, kas ir “pierādāmi nepatiesa vai maldinoša, tiek radīta, prezentēta, izplatīta ekonomiska labuma gūšanai vai lai apzināti maldinātu sabiedrību un var radīt sabiedrībai kaitējumu.^[2] Tomēr būtiski dezinformāciju nošķirt no maldinošas informācijas, kas ir nepatiesa informācija, kura tiek izplatīta bez nolūka nodarīt kaitējumu.^[3] Vienotas juridiskas definīcijas trūkums iespējams liecina par dezinformācijas kā tādas sarežģīto un politisko raksturu, jo īpaši bruņota konflikta apstākļos. 

Lai gan dezinformācija sevī ietver daudzus informācijas veidus, sabiedrības diskursā dezinformācija ir nesaraujami saistīta ar sociālajiem medijiem un tehnoloģiju platformām.^[4] Mūsdienās ar interneta un sociālo mediju kā Facebook, Instagram, Tik-Tok un Twitter palīdzību nepatiesa informācija izplatās vēl plašākā mērogā un ātrumā nekā jebkad iepriekš. Sociālie mediji kontekstā ar dezinformāciju ir bīstami tāpēc, ka šajās platformas ikviena persona var publicēt jebkādas veida ziņas – patiesas, nepatiesas un šo ziņu autoram nav pienākums pārbaudīt vai norādīt uz šo ziņu patiesumu. 

Lielākoties nepatiesas informācijas izplatība šajās platformās tiek īstenota, veicot virkni secīgu soļu: a) dezinformācijas radīšana; b) informācijas pastiprināšana, izmantojot sociālos tīklus un citus plašsaziņas līdzekļus, un c) informācijas izplatīšana lielā mērogā, ko galvenokārt apzināti vai neapzināti veic šo platformu lietotāji.^[5] Turklāt bruņota konflikta apstākļos arī daudzas valstu valdības vai bruņoti grupējumi izmanto šīs platformas sava naratīva veidošanai, kā tas, piemēram, notika 2016. gadā Mjanmā, kad Facebook tika izmantots, lai izplatītu viltus ziņas.^[6]

Dezinformācija kā aukstais ierocis kara apstākļos 

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) 2022. gada 12. augusta ziņojumu ‘’Dezinformācija un viedokļa un vārda brīvība bruņotu konfliktu laikā’’ arvien vairāk pierādījumu liecina, ka ar informāciju tiek manipulēts, lai ilgstoši izraisītu, pastiprinātu un uzturētu vardarbību kara skartajās zonās, tādējādi, vairojot “miglu” ar pretrunīgām un nepatiesām ziņām un veicinot iedzīvotāju neuzticību valsts iekārtai. Bruņota konflikta un dezinformācijas dinamika darbojas kompleksā mijiedarbībā ar citām bruņota konflikta pārestībām, lai vēl vairāk saasinātu personu ciešanas, vairotu naidu un vērstos pret neaizsargātām grupām šajās kara skartajās teritorijās.^[7]

Dezinformācija kara apstākļos ir efektīvs rīks, kā manipulēt ar informāciju, cenšoties attaisnot vai pamatot bruņotā konflikta nepieciešamību. Šo taktiku jo īpaši piekopj Krievija tās agresijā pret Ukrainu. Lai attaisnotu un atbalstītu īstenoto karu pret Ukrainu, Krievijas ir iesaistījusies nepārtrauktās un saskaņotās dezinformācijas un informācijas manipulācijas darbībās, kas vērstas pret Ukrainu, ES un kaimiņvalstu pilsoniskās sabiedrības locekļiem, būtiski sagrozot un manipulējot ar faktiem un informāciju.^[8] Krievijas valdības dezinformācijas kampaņas mērķtiecīgi maldina un grauj informācijas vidi. Šo kampaņu centieni ir vērsti uz to, lai radītu apjukumu, sarežģītu centienus panākt vienprātību un veidotu atbalstu Krievijas bruņotajiem mērķiem, vienlaikus graujot Ukrainas atbildes reakcijas leģitimitāti.^[9]

Šādas dezinformācijas kampaņas var radīt vislielāko risku tieši jaunās demokrātiskās valstīs, kur demokrātija vēl nav pietiekami stabila un kuras saskaras ar sarežģītām vēsturiskām, sociālām un ekonomiskām problēmām, kā, piemēram, bijušās PSRS valstis. Tomēr nenoliedzami šādas dezinformācijas kampaņas ir nopietns apdraudējums visām demokrātijām. Papildus ir jāmin, ka Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir ievērojams ar to, cik lielā mērā tas tiek izvērsts un izplatīts tieši sociālajos medijos. Tieši šis karš ir uzskatāmi parādījis, kā sociālie plašsaziņas līdzekļi maina veidu, kādā karš var tikt atspoguļots, pieredzēts un izprasts^[10] dažādās pasaules vietās. 

Turklāt hibrīdkara laikmetā civiliedzīvotāji aizvien biežāk kļūst gan par izplatītās dezinformācijas objektiem, gan subjektiem.^[11] Ienaidnieka izplatītā dezinformācija par karadarbības vietu un raksturu, karaspēka virzību, civiliedzīvotāju pārvietošanu vai drošu zonu esamību un pieejamību var likt cilvēkiem kara apstākļos pieņemt nepareizus un to dzīvībai bīstamus lēmumus,^[12] kas ievērojami apdraud viņu drošību un labklājību. Ja cilvēki nevar piekļūt uzticamai informācijai par vispārējo drošības situāciju vai svarīgāko pakalpojumu vai humānās palīdzības pieejamību konkrētā reģionā, viņi nespēj novērtēt riskus savai drošībai, un attiecīgi pieņemt lēmumus.^[12] Turklāt dezinformācija bruņotā konfliktā var tikt vērsta arī pret humānās palīdzības organizācijām, kas sniedz palīdzību cietušajiem civiliedzīvotājiem, apdraudot to darbību un graujot to reputāciju.^[11] Piemēram 2018. gada Krievijas un Sīrijas valdības sponsorēto dezinformāciju kampaņu rezultātā daudzi Sīrijas civilās aizsardzības dalībnieki, kas pazīstami kā “Baltās ķiveres” (angļu valodā “White Helmets”) tika nepamatoti attēloti kā teroristi un viltus karoga aģenti, kā rezultātā liela daļa tika arestēti un spīdzināti no Sīrijas militāro spēku puses.^[13]
    
Līdz ar to dezinformācija, jo īpaši bruņota konflikta apstākļos, kultivē sabiedrības neuzticēšanos informācijas integritātei, kam var būt gan sociālas, gan politiskas sekas, un tā var kavēt miera un demokrātijas atjaunošanu. Ja cilvēki nevar uzticēties informācijas avotiem, sabiedrībā nav iespējams veidot kopīgu izpratni par faktiem, kas veido sabiedrības diskursu. 

Dezinformācijas izplatības ierobežošana interneta vidē

Dezinformācija galvenokārt tiek radīta un izplatīta, indivīdiem īstenojot tiesības uz vārda brīvību, kuras aizsargā tostarp Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 10. pants un ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 19. pants. Tādēļ arī dezinformācijas izplatības ierobežošanas mehānismiem ir jābalstās uz cilvēktiesībām un tajās nostiprinātajiem principiem, proti, likumības, nepieciešamības un samērīguma principu.^[14]

Lai arī ES līmenī joprojām nav panākta pilnīga vienošanās par to, kāda veida informācija ir uzskatāma par dezinformāciju, tieši Eiropā ir jau ievesti dažādi juridiski un politiski instrumenti, lai atbalstītu ES dalībvalstis cīņā ar dezinformāciju.  Piemēram, Eiropas Demokrātijas rīcības plāns, atjaunotais Dezinformācijas prakses kodekss, kurš ir vērsts tieši uz interneta platformām, ievērojot to nozīmīgo lomu mūsdienu demokrātiskā sabiedrībā, kā arī Digitālais pakalpojumu akts. Papildus jāmin, ka arī dalībvalstu līmenī ir ieviesti regulējumi, kuri regulē tieši dezinformācijas izplatību, piemēram, Vācijas sociālo tīklu likums (vācu valodā “Netzwerkdurchsetzungsgesetz”).
    
Minēto normatīvo aktu un politikas nostādņu centrā pārsvarā ir tieši sociālie mediji, jo tie veido labvēlīgu augsni dezinformācijai. Platformas kā Facebook, Insagram un Tik-Tok pārsvarā darbojas uz algoritmu pamata, kas daļēji balstoties uz datiem, kuri ir savākti par pašiem platformu lietotājiem, spēj mērķtiecīgi piedāvāt konkrētu saturu un ieteikumus.^[15] Piemēram, ja platformas lietotājs izrāda īpašu interesi par apšaubāma rakstura informācijas avotiem, tos ikdienā aktīvi lietojot, šīs platformas arī tālāk mērķtiecīgi piedāvās konkrētajam lietotājam šādu saturu. 

Turklāt bruņoto konfliktu kontekstā ir būtiski norādīt, ka vairākos starptautisko organizāciju ziņojumos ir noradīts uz šo platformu lomu valsts propagandas, ekstrēma satura un dezinformācijas izplatīšanā Etiopijā, Mjanmā, Ukrainā un Jemenā.^[15] Līdz ar to var rasties jautājums, kam ir pienākums nodrošināt dezinformācijas ierobežošanu sociālajos medijos.

Galvenokārt šim pienākumam būtu jāgulstas tieši uz pašām platformām, ņemot vērā to arvien pieaugušo nozīmi mūsdienu demokrātiskā sabiedrībā un to, ka arī pati valsts var mērķtiecīgi izplatīt dezinformāciju šajās platformās. Turklāt būtiski ir iezīmēt, ka uzņēmumiem starptautiskās cilvēktiesības un starptautiskās humanitārās tiesības ir jāievēro arī bruņotu konfliktu situācijās.^[15] Saskaņā ar ANO Cilvēktiesību padomes izstrādātajiem Uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipiem uzņēmumiem ir pienākums ievērot starptautiski atzītas cilvēktiesības, kā arī tiem ir jāorganizē to darbība tā, lai izvairītos no nelabvēlīgas ietekmes uz cilvēktiesībām un novērstu vai mazinātu ietekmi uz tām. Uzņēmumiem ir jāpieņem tāda iekšējā politika, kas atspoguļo to apņemšanos ievērot cilvēktiesības, kā arī jānodrošina tādi rīki, ar kuriem var novērst šo platformu nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēktiesībām, ko tie rada vai veicina.^[16]

Tomēr, arī ierobežojot dezinformāciju, piemēram, bloķējot saturu vai liedzot tam piekļuvi noteiktos reģionos, sociālajiem medijiem ir jāievēro cilvēktiesības. Bruņota konflikta situācijās pārmērīga satura ierobežošana, proti, tāda satura ierobežošana, kas nav dezinformācija, var vēl vairāk veicināt dezinformācijas izplatību. Pētījumi liecina, ka uzņēmumiem ir grūtības rast pareizo līdzsvaru, ierobežojot vārda brīvību un dezinformāciju, dažās situācijās, cenzējot saturu pārāk daudz, bet citās - nepievēršot tam pietiekamu uzmanību.^[17]

Kopsavilkums

Pateicoties 21. gadsimta modernajām tehnoloģijām, ziņas par bruņotajiem konfliktiem spēj izplatīties ar vēl iepriekš nepieredzētu ātrumu un sasniegt dažādus pasaules nostūrus. Starp šīm ziņām ir arī dezinformācija, kuras negatīvās sekas ir ļoti nopietnas, jo kara apstākļos tā var apdraudēt cilvēku dzīvības konflikta zonās un radīt nopietnu kaitējumu miera un demokrātijas atjaunošanai.

Lai arī Eiropas līmenī jau ir ievesti dažādi juridiski un politiski pasākumi, lai atbalstītu ES dalībvalstis cīņā ar dezinformāciju, tomēr lielāku iniciatīvu būtu jāizrāda tieši pašiem sociālajiem medijiem, ievērojot to nozīmi mūsdienu sabiedrībā un to, ka liela daļa cilvēku izmanto šīs platformas kā primāro informācijas avotu. Platformām ir jāstiprina to īstenotie pasākumi, lai novērstu dezinformāciju vai citus nopietnus cilvēktiesību pārkāpumus savās platformās, vienlaikus nodrošinot vārda brīvības ievērošanu. Platformas nevar pieiet šai problēmai virspusēji, jo īpaši bruņota konflikta apstākļos, – platformām kā prioritāti būtu jāizvirza cilvēkresursus nevis algoritmus, lai platformas būtu spējīgas identificēt un ierobežot dezinformācijas izplatību, ievērojot cilvēktiesību principus.

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.

Atsauces

1. ^{^} Kahn I. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas ziņojums. Dezinformācija un viedokļa un vārda brīvība bruņotu konfliktu laikā. 12.08.2022. Pieejams: https://documents-dds-ny.un.org/doc/UNDOC/GEN/N22/459/30/PDF/N2245930.pdf?OpenElement
2. ^{a, b} Eiropas Komisija. Prakses kodekss dezinformācijas jomā. Pieejams: https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/policies/code-practice-disinformation
3. ^{^} Kahn I. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas ziņojums. Dezinformācija un viedokļa un vārda brīvība bruņotu konfliktu laikā. 12.08.2022. 14. rindkopa. Pieejams: https://documents-dds-ny.un.org/doc/UNDOC/GEN/N22/459/30/PDF/N2245930.pdf?OpenElement
4. ^{^} Abhishek, A. (2021). Politekonomijas ignorēšana propagandas pētniecībā. Harvard Kennedy School (HKS) Misinformation Review, 2(2). https://doi.org/10.37016/mr-2020-61. https://doi.org/10.37016/mr-2020-61. 
5. ^{^} Eiropas Komisijas paziņojums. Vēršanās pret dezinformāciju tiešsaistē: Eiropas pieeja. Briselē, 26.04.2018, 2.2. punkts. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52018DC0236&from=EN
6. ^{^} Kā Facebook un Google finansē globālo dezinformāciju. Pieejams: https://www.technologyreview.com/2021/11/20/1039076/facebook-google-disinformation-clickbait/
7. ^{^} Kahn I. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas ziņojums. Dezinformācija un viedokļa un vārda brīvība bruņotu konfliktu laikā. 12.08.2022. 17. rindkopa Pieejams: https://documents-dds-ny.un.org/doc/UNDOC/GEN/N22/459/30/PDF/N2245930.pdf?OpenElement
8. ^{^} ES piemēro sankcijas valstij piederošām raidorganizācijām RT/Russia Today un Sputnik ES. Pieejams: https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2022/03/02/eu-imposes-sanctions-on-state-owned-outlets-rt-russia-today-and-sputnik-s-broadcasting-in-the-eu/ 
9. ^{^} Dezinformācija un Krievijas agresijas karš pret Ukrainu. Pieejams: https://www.oecd.org/ukraine-hub/policy-responses/disinformation-and-russia-s-war-of-aggression-against-ukraine-37186bde/
10. ^{^} Iebrukums Ukrainā nav pirmais karš sociālajos medijos, taču tas ir visiedarbīgākais. Pieejams: https://www.economist.com/international/the-invasion-of-ukraine-is-not-the-first-social-media-war-but-it-is-the-most-viral/21808456
11. ^{a, b} Katz I. Civiliedzīvotāju aizsardzība pret dezinformāciju bruņota konflikta laikā. 15.06.2021. Pieejams: Katz, Eian, War of Lies: Protecting Civilians from Disinformation during Armed Conflict (June 5, 2021). Available at SSRN: https://ssrn.com/abstract=3860972 or http://dx.doi.org/10.2139/ssrn.3860972
12. ^{a, b} Kahn I. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas ziņojums. Dezinformācija un viedokļa un vārda brīvība bruņotu konfliktu laikā. 12.08.2022. 21. rindkopa Pieejams: https://documents-dds-ny.un.org/doc/UNDOC/GEN/N22/459/30/PDF/N2245930.pdf?OpenElement
13. ^{^} Krievijas dezinformācijas kampaņa vērsta pret aplenktajiem Sīrijas glābējiem. Pieejams: https://www.washingtonpost.com/world/russian-disinformation-campaign-targets-syrias-beleaguered-rescue-workers/2018/12/18/113b03c4-02a9-11e9-8186-4ec26a485713_story.html
14. ^{^} Apvienoto Nāciju organizācijas Ģenerālā asamblejas sagatavotais ziņojums Dezinformācijas apkarošana, lai veicinātu un aizsargātu cilvēktiesības un pamatbrīvības 24.12.2021. Pieejams: https://documents-dds-ny.un.org/doc/UNDOC/GEN/N21/416/87/PDF/N2141687.pdf?OpenElement
15. ^{a, b, c} Kahn I. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas ziņojums. Dezinformācija un viedokļa un vārda brīvība bruņotu konfliktu laikā. 12.08.2022. 74. rindkopa Pieejams: https://documents-dds-ny.un.org/doc/UNDOC/GEN/N22/459/30/PDF/N2245930.pdf?OpenElement
16. ^{^} Apvienoto Nāciju organizācijas Ģenerālā asamblejas sagatavotais ziņojums Uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipi: Pamatprincipu īstenošana Apvienoto Nāciju Organizācijas "Aizsargāt, ievērot un labot" sistēmu. Pieejams: https://documents-dds-ny.un.org/doc/UNDOC/GEN/G11/121/90/PDF/G1112190.pdf?OpenElement
17. ^{^} Kahn I. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas ziņojums. Dezinformācija un viedokļa un vārda brīvība bruņotu konfliktu laikā. 12.08.2022. 89. rindkopa Pieejams: https://documents-dds-ny.un.org/doc/UNDOC/GEN/N22/459/30/PDF/N2245930.pdf?OpenElement