ANO Bads Bērnu tiesības Cilvēka cieņa Cilvēka orgānu tirdzniecība Cilvēktiesības Cilvēktiesību gids Cilvēktiesību izglītība Cilvēktirdzniecība Dati Demokrātija Dezinformācija Diskriminācija Droša vide Dzimumu līdztiesība ECK ECSR ECT Eiropas Komisija Eiropas Padome Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Eiropas Savienības Pamattiesību harta Eiropas Sociālā harta Enerģētika ES EST GDPR Humanitārās tiesības ICC ICJ Ieslodzījuma vietas Ilgtspējīga attīstība Imigrācija Integrācija Interneta starpnieki Internets Invaliditāte Īpašuma tiesības Izglītība Jaunatne Jaunrades brīvība Karš Kibernoziedzība Kibervardarbība Klimata krīze Konkurss Korupcija Kriminālprocess Laba pārvaldība Labvēlīga vide LGBT LU Mājokļa un korespondences neaizskaramība Mākslīgais intelekts Mediji Medijpratība Migrācija Minoritātes Nabadzība Naida runa Necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums Nodarbošanās brīvība Patvērums Personas dati Pilsoniskā sabiedrība Preses brīvība Rase Reliģijas brīvība Sabiedrības līdzdalība Satversmes tiesa SCOTUS Seksuālā ekspluatācija Seniori Sievietes Sociālās un ekonomiskās tiesības Sociālie tīkli Spīdzināšanas aizliegums Taisnīga tiesa Tehnoloģijas Tiesības uz brīvību un drošību Tiesības uz dzīvību Tiesības uz īpašumu Tiesības uz privāto dzīvi Tiesībsargs Tiesiskā vienlīdzība Tiesu varas neatkarība Trauksmes celšana Ukraina UNESCO Uzņēmējdarbība Valsts dienests Vārda brīvība Vardarbība Vēlēšanas Veselība Vides piekļūstamība Vides tiesības Viendzimuma laulība Viendzimuma pāru aizsardzība Vienlīdzīgas iespējas Žurnālisms Rādīt visas tēmas

Spriedumi

Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumi oktobrī

Šajā pārskatā īsumā aplūkoti nozīmīgākie Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2018. gada oktobrī pieņemtie nolēmumi.

Tiesības uz taisnīgu tiesu

Bivolaru v. Romania (No. 2). Rumānijā pret iesniedzēju tika ierosināts kriminālprocess par seksuālām attiecībām ar nepilngadīgu personu. Iesniedzējs devās uz Zviedriju, kur ieguva politiska bēgļa statusu. Viņš tika notiesāts, kaut arī tiesas sēdēs nopratināts netika, bet viņu pārstāvēja advokāts. Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) secināja, ka Rumānijas tiesas ir izda=rījušas visu nepieciešamo, lai iesniedzēju uzklausītu. Proti, tiesa piedāvāja videokonferences režīmu, no kā iesniedzējs atteicās, kā arī piedāvāja nopratināšanu ar Zviedrijas iestāžu starpniecību, kuras, savukārt, kavējās ar lūguma izpildi. Nav Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (ECK) 6. panta pārkāpuma. Šī panta pārkāpums tomēr konstatēts saistībā ar procesa, kas ilga vairāk nekā 9 gadus, garumu. 

Mutu and Pechstein v. Switzerland (franču valodā). Iesniedzēji bija sportisti, kuru lietas izskatītas Sporta šķīrējtiesā. Vienam piespriests maksāt lielu naudas summu savam klubam par līgumpārkāpumu, savukārt otram tika piešķirts sods par dopinga lietošanu un piespriesta 2 gadu diskvalifikācija. ECT atzina, ka šīs lietas ir civillietas ECK 6. panta izpratnē. ECT konstatēja, ka Sporta šķīrējtiesa nav valsts izveidota tiesa, bet gan no Starptautiskās Sporta arbitrāžas padomes izrietoša iestāde, tātad privāto tiesību subjekts. Tomēr Šveices Federālā tiesa noteiktos gadījumos apstiprina tiesas nolemto, tāpēc var iestāties valsts atbildība. Konkrētajā gadījumā nacionālā tiesa noraidīja iesniedzēju sūdzības, tādējādi padarot arbitrāžas nolemto par res judicata. ECT noraidīja iebildumus par arbitrāžas tiesas objektivitāti un neatkarību, atzīstot Sporta šķīrējtiesas radīto mehānismu par šiem kritērijiem atbilstošu, tāpēc nekonstatēja ECK 6. panta pārkāpumu. ECT atzina, ka pārkāptas otrā iesniedzēja ECK 6. pantā garantētās tiesības uz lietas izskatīšanu tiesas sēdē. 

Kožemiakina v. Lithuania. Iesniedzējas nepilngadīgais dēls piedalījās kriminālprocesā kā liecinieks, savukārt pašai iesniedzējai tajā vispār nebija statusa. Vēlāk civillietas ietvaros tika nodibināta iesniedzējas atbildība saistībā ar viņas dēla rīcību, pamatojoties uz minētajā kriminālprocesā noskaidroto (viņš atzina, ka ir iesitis cietušajam, bet pašaizsardzības nolūkā). ECT konstatēja, ka nacionālā tiesa civillietā ir balstījusies uz krimināllietā noteikto kā uz res judicata un izteikusies, ka krimināllietā ir nodibināta iesniedzējas dēla vaina prettiesiskā rīcībā, tāpēc iesniedzējai nebija iespējas apšaubīt šos faktus. Šādas iespējas nebija arī kriminālprocesa ietvaros, jo dēls netika tiesāts. Lietuvas Augstākās tiesas praksē gan atzīts, ka faktiem, kas neattiecas uz tiesāto personu, nav res judicata nozīmes tālākā civilprocesā. ņemot vērā iepriekš minēto, ECT uzskatīja, ka šajā gadījumā process bijis taisnīgs. ECK 6. panta pārkāpums.

Produkcija Plus storitveno podjetje d.o.o. v. Slovenia. Iesniedzēja sūdzējās par tiesas sēdes trūkumu procesā saistībā ar konkurences tiesību pārkāpumu. ECT atzina, ka uzraudzības procedūrai nebija krimināltiesiskas dabas, jo tās mērķis bija tikai atjaunot normālo tirgus situāciju. Tāpat arī iesniedzējai netika uzlikts naudas sods un nav arī citu apstākļu, kāpēc procedūra būtu jāvērtē kā civillieta ECK 6. panta izpratnē. Savukārt, krimināltiesiska daba ir procedūrai saistībā ar soda uzlikšanu par traucēšanu inspekcijas veikšanai. ECT konstatēja, ka tiesa, kas izskatīja iesniedzējas sūdzību par iestādes lēmumu nebija iesniedzējai nodrošinājusi tiesības uz mutvārdu procesu vismaz vienā instance, kā arī tiesības iesniegt pierādījumus. ECK 6. panta pārkāpums.

Gestur Jónsson and Ragnar Halldór Hall v. Iceland. Iesniedzēji bija advokāti, kas tika nozīmēti vairāku personu aizstāvībai kriminālprocesā. Viņi lūdza, lai tiktu atbrīvoti no aizstāvju pienākumu pildīšanas šajā procesā, taču tiesa to noraidīja. Par neierašanos uz tiesas procesu advokāti prombūtnē tika sodīti par necieņu pret tiesu un procesa kavēšanu. Augstāka tiesas instance atstāja šo sodu spēkā. ECT konstatēja, ka process augstākajā tiesas instancē bijis taisnīgs. Iesniedzēji norādīja uz to, ka šī tiesa nav pieaicinājusi papildus lieciniekus, bet ECT atzina, ka tas tai nebija jādara, jo šādas tiesības bija pašiem iesniedzējiem. Nav ECK 6. panta pārkāpuma.

Kurşun v. Turkey. Noilguma dēļ tika noraidīta iesniedzēja prasība saistībā ar sprādzienu naftas pārstrādes rūpnīcā. Nacionālais likums paredzēja, ka prasība jāceļ gada laikā no brīža, kad nodarīts kaitējums un zināms vainīgais. Kasācijas tiesa uzskatīja, ka noilgums jāskaita no sprādziena brīža, šo pozīciju īpaši nepamatojot. ECT konstatēja, ka sprādziena izmeklēšana bija sarežģīta un tajā nevarēja ātri noskaidrot tā apstākļus un izraisītājus. ECT atzina, ka nacionālās tiesas nav ņēmušas vērā konkrētās lietas apstākļus. Tāpat tās pārāk formāli interpretējušas procesuālos noteikumus, ņemot vērā, ka nebija arī skaidras tiesu prakses par šo jautājumu. ECK 6. panta pārkāpums.

Dainelienė v. Lithuania. Iesniedzēja tika tiesāta par īpašuma piesavināšanos. Augstākā tiesas atteicās izskatīt iesniedzējas sūdzību par zemākas instances notiesājošo tiesas spriedumu. Tiesnešu kolēģijas priekšsēdētājs bija tēvs prokuroram, kas piedalījās agrāk procesā. ECT atzina, ka tiesa iztur subjektīvo, bet nav izturējusi objektīvo neitralitātes testu. ECK 6. panta pārkāpums.

Parol v. Poland. Ieslodzītā persona pārsūdzēja tiesas nolēmumu. Viņa sūdzība tika atstāta bez virzības un viņam tika lūgts papildus iesniegt arī sūdzības kopijas, lai varētu to nosūtīt atbildētājam. Iesniedzējs lūdza tiesai izgatavot sūdzības kopiju un viņam atsūtīt. Tā kā tiesa to neizdarīja, viņš uzrakstīja sūdzības “kopiju” no atmiņas un iesniedza tiesā. Tiesa atteicās pieņemt viņa sūdzību, jo netika iesniegta sūdzības kopija. ECT, citstarp, norādīja, ka ieslodzītie ir īpaši viegli ievainojama grupa, un atzina, ka iesniedzējam nepamatoti ierobežota pieeja tiesai. ECK 6. panta pārkāpums.

Thiam v. France. Pret iesniedzēju tika ierosināts kriminālprocess saistībā ar viltošanu un krāpšanu. Lietai pievienojās arī tā brīža valsts prezidents N. Sarkozī ar kompensācijas prasību. Vēlāk iesniedzējs tika notiesāts un kompensācijas prasība apmierināta. Iesniedzējs uzskatīja, ka ar valsts prezidenta iesaistīšanos ir pārkāpta pušu līdztiesība, kā arī apšaubīja tiesnešu neatkarību, jo viņus amatā apstiprina tieši prezidents. ECT nekonstatēja, ka prokurors vai tiesa būtu kā īpaši rīkojušies prezidenta dalības procesā dēļ. Nav ECK 6. panta pārkāpuma.

Guerni v. Belgium. Iesniedzējs tika notiesāts saistībā ar narkotiku ievešanu. Tas izdevās policijas slepenas operācijas rezultātā, taču nodoms ievest narkotikas radies jau pirms slepenaģentu iesaistīšanās, turklāt viņi neizdarīja nekādu spiedienu uz iesniedzēju. Nav ECK 6. panta pārkāpuma.

Lady S.R.L. v. the Republic of Moldova (franču valodā). Iesniedzējs bija uzņēmums, kas no valsts bija nopircis nekustamo īpašumu. Vēlāk šis pirkums tika anulēts, jo citā tiesvedībā starp valsti un citu uzņēmumu tika atzīts, ka īpašums jānodod šim citam uzņēmumam. Iesniedzējs vērsās tiesā un tiesa nolēma, ka valstij jāatgriež iesniedzējam samaksātā nauda. Iesniedzējs ECT iebilda, ka uzņēmumam īpašumtiesības atņemtas, pamatojoties uz tiesas procesu, kurā iesniedzējs nepiedalījās. ECT konstatēja, ka otrajā procesā iesniedzējam bija iespēja paust visus iebildumus, bet iesniedzējs nebija iesniedzis nekādus jaunus apsvērumu, kas varētu likt vērtēt jautājumu citādi. Nav ECK 6. panta pārkāpuma.

Arrozpide Sarasola and Other v. Spain. Konstitucionālā tiesa atteicās pieņemt iesniedzēju sūdzības, jo viņi neesot izsmēluši parastos tiesību aizsardzības mehānismus, kaut arī Augstākā tiesa bija jau izteikusies par strīdus jautājumu. ECK 6. panta pārkāpums.

Aumatell i Arnau v. Spain (lēmums). Iesniedzējiem tika uzlikts sods par Konstitucionālās tiesas nolēmuma nepildīšanu, jo viņi nepārtrauca darbību Katalonijas neatkarības referenduma vēlēšanu komisijās. ECT konstatēja, ka iesniedzēja bija informēta par to, ka referendums atzīts par prettiesisku un ir liegts to rīkot. Savukārt lēmums par sodu par lēmumu nepildīšanu bija publicēts valsts oficiālajā izdevumā un puses 3 dienas varēja izteikt savus apsvērumus, pirms tas tika piemērots, tāpēc nav pārkāpums tajā, ka iesniedzējai tas netika paziņots personīgi. Tādēļ ECT nolēma nepieņemt lietu izskatīšanai.

Spīdzināšanas un necilvēcīgas apiešanās aizliegums

A.K. v. Turkey. Iesniedzējs cieta uzbrukumā, taču uzbrucējs tika attaisnots noilguma dēļ. ECT secināja, ka lieta nebija sarežģīta un noilgumu radīja tiesību aizsardzības iestāžu un tiesas kavēšanās. ECK 3. panta pārkāpums.

Mazziotti v. France. Ieslodzītā persona tika disciplināri sodīta ar septiņu dienu ievietošanu soda izolatorā, jo pie tās tika atrasts mobilais telefons. ECT konstatēja, ka disciplinārsods bija relatīvi īss, turklāt pēdējās divas dienas izolatorā tika aizstātas ar sabiedriskajiem darbiem. Tāpat arī nekas neliecināja, ka sods apdraudētu iesniedzēja fizisko vai garīgo veselību; viņu regulāri uzraudzīja ārsts vai psihologs. Iesniedzējs arī netika sūdzējies par apstākļiem kamerā. Nav ECK 3. panta pārkāpuma.

Lingurar and Others v. Romania (franču valodā). Romu personu aizturēšanas laikā policija pārmērīgi pielietoja spēku. ECT atzina, ka notikušā izmeklēšana vai nu nenotika vispār vai bija neefektīva.. Tāpat arī iestādes nav veikušas pietiekamu izmeklēšanu, lai pārbaudītu iesniedzēju iebildumus par policistu rīcības rasistiskajiem motīviem. ECK 3. panta un 14. panta (kopsakarā ar 3. pantu) procesuālo aspektu pārkāpums.

Provenzano v. Italy. Iesniedzējs uzskatīja, ka ieslodzījumā nav saņēmis atbilstošu veselības aprūpi, kā arī režīms nebija piemērots viņa veselības stāvoklim. ECT konstatēja, ka iesniedzējs sirga ar vairākām hroniskām saslimšanām, tostarp, Parkinsona slimību, hepatopātiju u.c., viņa situācija pasliktinājās un iesniedzējs atradās gultas režīmā, taču nav pamata domāt, ka viņa veselības stāvoklis pats par sevi bija nesavienojams ar ieslodzījumu vai arī ka viņam būtu sniegta neadekvāta aprūpe. Nav ECK 3. panta pārkāpuma.

Jatsõšõn v. Estonia. Ieslodzītā persona atteicās no došanās uz vecmāmiņas bērēm, jo, citstarp, ieslodzījuma vieta kā transportlīdzekli piedāvāja mazu autobusu, bez drošības jostām vai rokturiem, kur pieturēties. ECT tomēr atzina, ka minētie apstākļi transportlīdzeklī īsā laika posmā kā tādi nesasniedz to minimālo robežu, lai konstatētu ECK 3. panta pārkāpumu.

Tiesības uz privāto dzīvi

A.B.V. v. Russia. Gandrīz 3 gadus netika izpildīts tiesas lēmums, kas paredzēja tēva saskarsmes tiesības ar meitu. Turklāt valsts nenodrošināja psiholoģisko un cita veida palīdzību, lai atbalstītu tēva un meitas tikšanos. ECK 8. panta pārkāpums.

Leotsakos v. Greece. Iesniedzējs bija advokāts, kura birojs tika pārmeklēts un tika izņemti priekšmeti un dokumenti. Pārmeklēšana ilga 12 dienas un izņemto dokumentu vidū bija arī tādi, kas skāra iesniedzēja klientus. ECT konstatēja, ka prokurora lēmums par pārmeklēšanu bija vispārīgs. Iesniedzējs nebija klāt pārmeklēšanas brīdī, savukārt ar kaimiņienes klātbūtni nepietika, jo viņai nebija nekādu juridisku zināšanu un viņa arī nevarēja identificēt dokumentus, ko varētu aizsargāt advokāta-klienta konfidencialitāte. Trūka arī atbilstošas kontroles pēc pārmeklēšanas. Netika paskaidrots, vai visi izņemtie dokumenti un priekšmeti nepieciešami izmeklēšanai, turklāt tie joprojām atrodas valsts rīcībā. ECK 8. panta pārkāpums.

Pojatina v. Croatia. Ierobežojumi mediķiem piedalīties mājdzemdībās. ECT norādīja uz riskiem, kas raksturīgi mājdzemdībām, un atzina, ka valstij ir liela rīcības brīvība šajā jautājumā. Nav ECK 8. panta pārkāpuma.

Visy v. Slovakia. Iesniedzēja birojs tika pārmeklēts pēc Austrijas iestāžu lūguma un tika izņemti dokumenti un atmiņas ierīces. Pēcāk Konstitucionālā tiesa atzina, ka pārkāptas ordera robežas un noteica, ka izņemtās lietas jāatdod iesniedzējam. Piecas minūtes pēc atdošanas lietas atkal tika atņemtas. Viņš atkal par to sūdzējās, bet šoreiz sūdzība tika noraidīta. ECT secināja, ka lēmumam, uz kura balstījās izņemšana, trūka tiesas kontroles. Vēlāk Konstitucionālā tiesa pārbaudīja tikai konstitucionalitātes jautājumus, nevis atkārtotās izņemšanas tiesiskumu. Pieteicējam nebija iespēju arī būt klāt atkārtotajā izņemšanā un apspriesties ar advokātu. Netika atbildēts uz pieteicēja iebildumiem, ka izņemta informācija, kas skar advokāta-klienta konfidencialitāti. Slovākija nevar attaisnoties, ka iesniedzējs varētu sūdzēties arī Austrijā; valstij ir jāaizsargā Konvencijā garantētās tiesības. ECK 8. panta pārkāpums.

Assem Hassan Ali v. Denmark. Iesniedzēja, sešu bērnu tēva, izraidīšana uz Jordāniju, jo viņš pastrādājis ar narkotikām saistītus noziegumus. ECT atzina, ka nacionālās tiesas adekvāti veikušas konkurējošo interešu samērošanu. Nav ECK 8. panta pārkāpuma.

Levakovic v. Denmark. Iesniedzējs kopš deviņu mēnešu vecuma dzīvoja Dānijā, bet saistībā ar kriminālo uzvedību tika izraidīts uz Horvātiju. Viņam nebija bērnu, viņš bija slikti integrējies, pastrādājis daudz noziegumu. Nav ECK 8. panta pārkāpuma.

Petrov and X v. Russia. Iesniedzēji bija tēvs un bērns. Pēc vecāku šķiršanās bērna dzīvesvieta tika noteikta pie bērna mātes, ignorējot pierādījumus un apsvērumus, kas bija par labu bērna tēvam. ECK 8. panta pārkāpums. Savukārt iebildumi par 14.panta pārkāpumu saistībā ar bērna aprūpes nodošanu sievietēm tika noraidīti. ECT secināja, ka tiesas nav automātiski piešķīrušas aprūpes tiesības sievietei, bet gan analizējušas konkrētās lietas apstākļus. 

Sagan v. Ukraine. Iesniedzējai tika piešķirts dienesta dzīvoklis, ko viņa kādu laiku izmantoja, līdz pārvācās uz ārzemēm, bet pieeju dzīvoklim atdeva kaimiņam. Pēc laika darba devējs uzlauza dzīvokļa durvis, pārvietoja tajā esošās mantas un nodeva dzīvokli citai personai. Iesniedzējas sūdzības tika noraidītas, citstarp norādot, ka dzīvoklī atstātās mantas bija mazvērtīgas. ECT konstatēja, ka minētā iejaukšanās iesniedzējas tiesībās nebija noteikta ar likumu. ECK 8. panta pārkāpums.

S.S. v. Slovenia. Iesniedzējai tika atņemtas vecāka tiesības pār bērnu, jo šizofrēnijas dēļ viņa nespēja par viņu parūpēties. ECT konstatēja, ka bērna un mātes attiecības neizveidojās tieši iesniedzējas pašas rīcības un attieksmes rezultātā, nevis valsts rīcības trūkuma dēļ. Adopcija bija bērna labākajās interesēs. Nav ECK 8. panta pārkāpuma.

Kaboğlu and Oran v. Turkey. Iesniedzēji bija augstskolas pasniedzēji, par kuriem tika uzrakstīti naidu kurinoši un uz vardarbību aicinoši raksti. Nacionālās tiesas neizdarīja atbilstošu situācijas izvērtējumu, nepietiekami ņemot vērā nepieciešamību aizsargāt iesniedzēju godu un cieņu. ECK 8. panta pārkāpums.

Francijas Kasācijas tiesa ir uzdevusi pirmos prejudiciālos jautājumus atbilstoši ECK 16. protokolam. Reģistrējot bērnu, kas dzimis ārzemēs surogācijas ceļā, Francijas civilreģistrā kā viņa tēvu var ierakstīt viņa bioloģisko tēvu, bet sievieti, kuras olšūna izmantota, nevar ierakstīt kā bērna māti. Tiesa jautā, vai šādi neveidojas 8. panta pārkāpums. Tāpat arī tiesa vēlas noskaidrot, vai trūkumus šādā gadījumā nenovērstu tas, ka bioloģiskā māte var bērnu adoptēt. ECT Lielā palāta piecu tiesnešu sastāvā pieņēmusi jautājumu izskatīšanai. 

Tiesības uz vārda brīvību

Fedchenko v. Russia No. 3, No. 4 and No. 5. Iesniedzējs zaudēja vairākās civillietās par neslavas celšanu vietējiem politiķiem savos rakstos. ECT konstatēja, ka nacionālās tiesas nav veikušas vārda brīvības ierobežošanas izvērtējumu, kas atbilstu ECT standartiem. ECK 10. panta pārkāpums.

Annen v. Germany (No. 6). Iesniedzējs tika krimināli notiesāts par apvainošanu saistībā ar rakstu, kurā viņš kritizēja cilmes šūnu pētījumus, nosaucot vārdā arī vienu profesoru, un salīdzināja tos ar nacistu eksperimentiem. Ņemot vērā lietā iesaistītās intereses, ECT lēma, ka nacionālās tiesas ir devušas pamatotu un pietiekamu izvērtējumu kriminālsoda piemērošanai. Lai gan kriminālā atbildība neslavas celšanas lietās uzskatāma par bargu ierobežojumu, nacionālās tiesas ir piespriedušas zemāko iespējamo sodu šajā kategorijā — trīsdesmit dienu naudas sodu katru 15 eiro vērtībā. ECK uzskatīja, ka šāds sods uzskatāms par proporcionālu nodarītajam, proti, pret minēto profesoru vērsto personīgo aizskārumu dabu, piesaucot attiecīgo vēsturisko kontekstu. Nav ECK 10. panta pārkāpuma.

E.S. v. Austria. Iesniedzēja tika notiesāta par reliģiska objekta aizskaršanu saistībā ar izteikumiem semināros par islāmu. Iesniedzēja bija norādījusi, ka pravietis Muhameds 56 gadu vecumā ir apprecējis 6 gadus veco Aišu, tādēļ bijis pedofils. ECT norādīja, ka, ņemot vērā sensitīvo tematu, valstij bija liela rīcības brīvība, izvērtējot, kas varētu radīt reliģiskus nemierus. ECT vērtējumā īpaši svarīgs bija izteikumu konteksts. Nav ECK 10. panta pārkāpuma.

Tiesības uz īpašumu

Gyrlyan v. Russia. Iesniedzējs muitā nedeklarēja 100 000 dolārus, tāpēc iestādes nolēma konfiscēt 90 000 dolāru. ECT, citstarp, atzīmēja, ka iesniedzējs naudu bija ieguvis likumīgā ceļā, nebija liegts ievest vai izvest naudu, tāpat arī nebija norāžu, ka viņš apzināti vēlētos apiet muitas noteikumus. ECT konstatēja, ka iejaukšanās iesniedzēja tiesībās bija nesamērīga. ECK Pirmā protokola 1. panta pārkāpums.

Zhidov and Others v. Russia (franču valodā). Iesniedzējiem piederēja ēkas gāzes vai naftas cauruļu tuvumā. Šīs ēkas bija uzceltas pretlikumīgi, nesaņemot cauruļu pārvaldītāju atļauju, tādēļ tika nojauktas par iesniedzēju līdzekļiem, neizmaksājot viņiem nekādu kompensāciju. Vienā gadījumā iesniedzējam būvniecības laikā bija tapis zināms, ka viņš nedrīkst celt māju konkrētajā vietā, bet viņš to bija turpinājis, neraugoties uz iestāžu norādēm. ECT atzina, ka šajā konkrētajā gadījumā nav ECK Pirmā protokola 1. panta pārkāpuma. Tāpat ECT nekonstatēja pārkāpumu attiecībā uz iesniedzēju, kurai vajadzēja zināt par cauruļu atrašanos tuvumā. Savukārt citos gadījumos, ECT pārkāpumu konstatēja. Iestādes bija izsniegušas atļauju būvniecībai pēc tam, kad bija atklājies, ka tuvumā ir caurules.

Barkanov v. Russia (franču valodā). Iesniedzējam 9 gadus tika ierobežotas tiesības izmantot savu helikopteru, jo bija aizdomas par iesniedzēja prettiesisku rīcību. Tā kā ierobežojumiem nebija likumiska pamata, ECT konstatēja Pirmā protokola 1. panta pārkāpumu.

Könyv-Tár Kft and Others v. Hungary. Tika izveidots valsts monopols pār skolas mācību līdzekļu izplatīšanu, tāpēc iesniedzēji zaudēja klientus. Netika īstenota nekāda valsts pozitīva rīcība, lai atvieglotu situāciju iesniedzējiem, turklāt nebija īpašu ieguvumu skolēniem un to vecākiem. ECK Pirmā protokola 1. panta pārkāpums.

Bradshaw and Others v. Malta. Iesniedzēju īpašums tika iznomāts sabiedriski nozīmīgiem klubiem. Nomas maksa bija būtiski zemāka nekā tirgus vērtība un bija ierobežojums šos līgumus izbeigt. Tādējādi iesniedzēju tiesības tika nesamērīgi ierobežotas. ECK Pirmā protokola 1. panta pārkāpums.

Musa Tarhan v. Turkey (franču valodā). Iesniedzējam tika ekspropriēts īpašums. Tā kā iesniedzējs nepiekrita iestādes noteiktajai summai, iestāde vērsās tiesā. Tiesa noteica lielāku atlīdzību, taču vienlaikus arī uzlika abām pusēm pienākumu segt otras puses tiesāšanās izdevumus. Rezultātā iesniedzējam bija jāmaksā otrai pusei summa, kas sasniedza apmēram 40% no viņam piešķirtās kompensācijas. ECK Pirmā protokola 1. panta pārkāpums.

Osmanyan and Amiraghyan v. Armenia. Iesniedzēji pelnīja iztiku, strādājot lauksaimniecībā, taču tika nolemts atsavināt viņiem piederošo īpašumu. Viņiem tika piešķirta kompensācija, taču netika ņemts vērā tas, ka viņi zaudē savu ienākumu avotu. Piemēram, netika izvērtēts, vai viņi varēs iegādāties līdzvērtīgu lauksaimniecības īpašumu. ECK Pirmā protokola 1. panta pārkāpums.

Kurşun v. Turkey. Iesniedzēja īpašums cieta naftas pārstrādes rūpnīcas sprādzienā. ECT konstatēja, ka, kaut arī bija trūkumi kriminālajā izmeklēšanā, iesniedzējam bija pieejami arī citi veidi, kā iegūt atlīdzību, piemēram, administratīvais process un civilprocess, kas iesniedzējam konkrētajā gadījumā derētu labāk. Tāpēc nav ECK Pirmā protokola 1. panta pārkāpuma.

Citi jautājumi

Akelienė v. Lithuania. Pēc daudzus gadus ilgušas izmeklēšanas un tiesvedības iestādes neizpildīja iesniedzējas dēla slepkavam piespriesto cietumsodu, jo viņš bija aizbēdzis no valsts (Krievija viņam piešķīra bēgļa statusu). ECT atzina, ka valsts ir darījusi pietiekami, lai atrastu vainīgo (izdots Eiropas aresta orderis utt.). Nav ECK 2. panta — tiesības uz dzīvību — pārkāpuma.

S., V. and A. v. Denmark. Bez kriminālas apsūdzības uz vairākām stundām, pārsniedzot likumā noteikto termiņu, tika aizturēti futbola fani, lai izvairītos no vardarbības. ECT konstatēja, ka nacionālās tiesas spējušas noteikt taisnīgu līdzsvaru starp pieteicēju tiesību ierobežošanu un nepieciešamību novērst huligānismu. Nav ECK 5. panta — tiesības uz brīvību un drošību — pārkāpuma.

M.T. v. Estonia. Iesniedzējas dēls slimoja ar šizofrēniju un tika ievietots psihiatriskajā slimnīcā saistībā ar nodarījumu mazai meitenei. Iesniedzēja lūdza dēla atbrīvošanu, bet slimnīca atzina, ka viņa stāvoklis nav uzlabojies, tāpēc lūgums tika noraidīts. ECT atzina, ka tas vien, ka atzinumu sniedza tās pašas slimnīcas ārsti, nenozīmē, ka tas nebija objektīvs. Nav ECK 5. panta — tiesības uz brīvību un drošību — pārkāpuma.

Gestur Jónsson and Ragnar Halldór Hall v. Iceland. Iesniedzēji bija advokāti, kas aizstāvēja vairākas personas kriminālprocesā. Viņi lūdza, lai viņi tiktu atbrīvoti no aizstāvju pienākumu pildīšanas šajā procesā, taču tiesa to noraidīja, turklāt viņi prombūtnē tika sodīti par necieņu pret tiesu un procesa kavēšanu. Viņi pārsūdzēja šo lēmumu Augstākajā tiesā, kur tā bija pirmā tāda veida lieta. ECT konstatēja, ka nacionālajam likumam, uz kura pamata iesniedzēji tika sodīti, netrūka paredzamības. Tā piemērošana konkrētajā gadījumā atbilda normas būtībai, kaut arī tas nebija tipisks gadījums. Tāpat arī pārkāpumu neveidoja tas, ka likumā nebija noteikts maksimālais soda naudas apmērs. Piespriestā soda nauda arī šajā gadījumā atbilda pārkāpuma būtībai un bija saprātīgi paredzama. Nav ECK 7. panta — sodīšanas nepieļaujamība bez likuma — pārkāpuma.

Aumatell i Arnau v. Spain (franču valodā). Iesniedzējiem tika uzlikts sods par Konstitucionālās tiesas nolēmuma nepildīšanu, jo viņi nepārtrauca darbību Katalonijas neatkarības referenduma vēlēšanu komisijās. Sods bija noteikts ar likumu un paredzams. Nav ECK 7. panta — sodīšanas nepieļaujamība bez likuma — pārkāpuma.

Arrozpide Sarasola and Other v. Spain (franču valodā). Iesniedzēji bija teroristiskas organizācijas biedri. Viņi tika arestēti un notiesāti Francijā saistībā ar tur paveiktajiem noziegumiem. Vēlāk viņi tika izdoti uz Spāniju, kur arī tika notiesāti par noziegumiem, kas iepriekš tika paveikti Spānijā. Iesniedzēji, balstoties uz ES Padomes pamatlēmumu 2008/675/TI, vēlējās, lai tiktu ņemti vērā Francijā izciestie sodi, aprēķinot maksimālo ieslodzījuma termiņu Spānijā, taču tas tika atteikts. ECT atzina, ka iesniedzējiem nebija pamat paļauties, ka tiktu ņemts vērā arī Francijā izciestais sods. Nav ECK 7. panta — sodīšanas nepieļaujamība bez likuma — pārkāpuma.

Tuskia and Others v. Georgia. Universitātes pasniedzēji iebilda pret universitātes reformām, tāpēc sarīkoja neautorizētu protestu, kura laikā ielauzās rektora kabinetā, prasot viņa atkāpšanos. Viņi tika piespiedu kārtā izvesti no kabineta un administratīvi sodīti. ECT atzina, ka policijas rīcība bija samērīga, tāpat arī viņiem piespriestie sodi. Nav ECK 11. panta — pulcēšanās un biedrošanās brīvība — pārkāpuma.

Delecolle v. France (franču valodā). Iesniedzējam bija ierobežotas tiesības precēties, jo viņš atradās īpašā aizsardzības režīmā un viņam bija nozīmēts aizbildnis. Lietas izskatīšanas laikā ECT iesniedzējs nomira, bet viņa partnere lūdza turpināt lietas izskatīšanu. Vispirms ECT atzina, ka partnere var uzturēt pieteikumu, kaut arī viņi formāli nebija precējušies. Tālāk ECT konstatēja, ka iesniedzējam nebija liegts precēties, bet bija jāsaņem aizbildņa atļauja. Atteikumam sniegt atļauju bija tiesas kontrole, kurā tika izvērtētas pieteicēja intereses un spēja sniegt informētu piekrišanu laulībai ar visām tās juridiskajām sekām. Tika uzklausīts arī pieteicēja viedoklis. Nav ECK 12. panta — tiesības stāties laulībā — pārkāpuma.

Bradshaw and Others v. Malta. Iesniedzēju īpašums tika iznomāts sabiedriski nozīmīgiem klubiem. Nomas maksa bija būtiski zemāka nekā tirgus vērtība un bija ierobežojums šos līgumus izbeigt. Pieteicēja sūdzējās, ka ir nostādīta nelabvēlīgākā situācijā nekā citi īpašo nomas līgumu īpašnieki, kuri iznomā īpašumus komerciālām aktivitātēm, nevis sabiedriski nozīmīgajiem klubiem, jo likumā bija paredzēts, ka no 2028.gada īpašais statuss tiktu noņemts. ECT atzina, ka desmit gadu laikā situācija varētu mainīties. Nav ECK 14. panta — diskriminācijas aizliegums — pārkāpuma.