Žurnālista darbam ir būtiska nozīme demokrātiskā sabiedrībā, jo žurnālisti pilda patiesības meklēšanas, sabiedrības izglītošanas un “sabiedrības sargsuņa” funkcijas. Tomēr sievietes žurnālistes nereti tiek pakļautas drošības, miera un veselības apdraudējumam. Kas ir galvenais iemesls šādiem uzbrukumiem žurnālistēm – profesija vai dzimums?
Kā izpaužas žurnālistu drošības apdraudējums?
Neatkarīgi un plurālistiski plašsaziņas līdzekļi ir demokrātijas elements, un to brīvība ir būtiska cilvēktiesību aizsardzībai.[1] Plašsaziņas līdzekļi ir informācijas, diskusiju un viedokļu avots, un indivīdi paļaujas uz tiem, pieņemot lēmumus par sabiedriskiem jautājumiem.[2] Visefektīvāk šīs funkcijas iespējams īstenot, ja žurnālistu darbs netiek traucēts, it sevišķi apdraudot viņu drošību.
Atšķirībā no saviem kolēģiem vīriešiem sievietes žurnālistes saskaras ar aizskarošām darbībām, kas saistītas ar dzimumu un kas parasti ir seksuāla rakstura.[3] Vardarbība sastopama gan tiešsaistē, gan bezsaistē, un tā var izpausties dažādos veidos, kā, piemēram, uzmākšanās, nomelnošana, seksistiska naida runa[4], “troļļošana” jeb aizvainojošu ziņu ievietošana internetā ar mērķi izraisīt nepatiku[5], aizskarošu privātu ziņu nosūtīšana[6], fiziski uzbrukumi, izvarošana un pat slepkavība.[4]
Vardarbības pret žurnālistiem risku citstarp palielina dažādi publiskie izteikumi. Piemēram, bijušā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) ieteikums Federālajam izmeklēšanas birojam “apsvērt žurnālistu ieslodzīšanu cietumā” uzskatāms par bīstamu uzbrukumu preses brīvībai.[7] Arī mediju nodēvēšana par “amerikāņu tautas ienaidnieku”, draudu izteikšana mediju portāliem un citi politiķa izteikumi veicināja viņa atbalstītāju naidīgo attieksmi pret žurnālistiem.[8]
Žurnālistes ar drošības apdraudējumiem sastopas visā pasaulē. Atbilstoši Starptautiskās Žurnālistu federācijas ziņojumam 2021. gadā ar darbu saistītos incidentos mērķtiecīgi nonāvēti 45 žurnālisti, bet 2 gājuši bojā nejauši. No tiem nonāvētas vismaz 7 žurnālistes. Afganistāna ir valsts, kurā sieviešu žurnālistu drošība ir viskritiskākajā līmenī.[9] Tas ir skaidrojams ar Taliban radikālo politiku, kas būtiski ierobežo sieviešu tiesības, tostarp piekļuvi darbam.[10]
Drošības apdraudējums tiešsaistē līdzīgi kā uzbrukumi bezsaistē spēj personai radīt nelabvēlīgu emocionālo slogu, jo ietver pazemojumus, draudus un cita veida uzbrukumus. Īpaši tam pakļautas ir žurnālistes. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (turpmāk – UNESCO) pētījumu aptuveni trīs ceturtdaļas aptaujāto sieviešu ir piedzīvojušas vardarbību tiešsaistē.[11]
Turklāt vardarbības pret žurnālistēm izplatība pieaug. UNESCO veiktajā pētījumā Globālās tendences vardarbībā pret žurnālistēm tiešsaistē atzīts, ka Covid-19 pandēmijas laikā ir saasinājusies tiešsaistes vardarbība pret žurnālistēm.[12]Identisks atzinums izdarīts arī ziņojumā Preses brīvības stāvoklis Dienvidāfrikā 2020.-2021.[13]
Uzbrukumi, kas vērsti pret žurnālistēm, izraisa dažādas sekas: psiholoģisku un fizisku kaitējumu, pašcenzūru, liek sievietēm izvairīties no noteikta veida reportāžām vai vispār atteikties no žurnālistikas. Tas būtiski ietekmē vārda brīvību un plašsaziņas līdzekļu daudzveidību.[4] Uzbrukumu ietekmē sievietes var ieņemt ievērojami mazāk amatu plašsaziņas līdzekļos.[14] Bažas par sieviešu žurnālistu aiziešanu no žurnālistikas ir reālas, jo viena trešdaļa sieviešu apsver pamest darbu žurnālistikā, saskaroties ar vardarbību.[15] Godalgotā pētnieciskā žurnāliste no Nigērijas Tobore Ovuori (Tobore Ovuorie) norāda, ka viņa cieš no garīgās veselības problēmām, tostarp depresijas, pēctraumatiskā stresa traucējumiem, trauksmes un panikas lēkmēm.[16]
Uzbrukumu pamatmotīvs – profesija vai dzimums?
Pret žurnālistēm vērsto uzbrukumu pamatā ne vienmēr ir viņu veidoto publikāciju saturs. Naids pret žurnālistēm var izpausties arī kā pret sievietēm, kuras ir uzdrošinājušās izteikt savu viedokli.[17] Līdz ar to rodas jautājums, vai šādi uzbrukumi notiek, tādēļ, ka persona ir žurnāliste, vai tādēļ, ka viņa ir sieviete?
Uzbrukumi pret sievietēm žurnālistēm var tikt izdarīti, pamatojoties uz noliedzošu attieksmi pret žurnālistiem to profesionālās darbības dēļ vai kā pret sievietēm dzimuma diskriminācijas dēļ. Problemātika rodas galvenā motīva norobežošanā, jo tas ne vienmēr ir viennozīmīgs. Galvenokārt novērojama abu minēto motīvu klātesamība. Tāpat var pastāvēt arī citas diskriminācijas formas, piemēram, rasisms un homofobija, kā arī reliģiskais fanātisms apdraud sieviešu žurnālistu drošību.[18]
Piemērs žurnālista profesijai kā motīvam uzbrukumiem ir atrašanās teritorijās, kurās notiek bruņotas sadursmes. Tas ir bīstams darbs, taču, dokumentējot dažādus notikumus tā dēvētajos “karstajos punktos”[19], žurnālisti ir palīdzējuši iegūt svarīgus pierādījumus, lai sauktu pie atbildības kara noziedzniekus.[20]
Atbilstoši starptautiskajām humanitārajām tiesībām žurnālisti, kas teritorijā, kur notiek bruņots konflikts, veic bīstamus profesionālos uzdevumus, uzskatāmi par civiliedzīvotājiem.[21] Tas nozīmē, ka žurnālistiem ir civiliedzīvotāju imunitāte, ko tie var zaudēt, tieši piedaloties karadarbībā. Tomēr, neskatoties uz šo imunitāti, bruņoto konfliktu teritorijās ir iespējams ciest arī civiliedzīvotājiem.
Lai arī spīdzināšanas aizliegums ir cilvēktiesība, no kuras nav pieļaujamas nekādas atkāpes[22], vērojams, ka bruņotajos konfliktos žurnālisti bieži tiek pakļauti dažādiem uzbrukumiem, tostarp nolaupīšanai un spīdzināšanai. To veicina efektīvas izmeklēšanas un kriminālvajāšanas trūkums pret tiem, kas ir atbildīgi par šiem noziedzīgajiem nodarījumiem, radot nesodāmības stāvokli un tādējādi veicinot turpmāku vardarbību.[20] Nesodāmības stāvoklis arī kavē žurnālistikas kvalitāti, jo, nejūtot pilnvērtīgu aizsardzību, žurnālisti var pārtraukt savu profesionālo darbību vai atteikties veidot publikācijas par noteiktām tēmām.
Darbs bruņoto konfliktu teritorijās vienmēr ir saistīts ar iespējamu risku un briesmām, tomēr sieviešu žurnālistu drošības apdraudējums neaprobežojas tikai ar bruņoto konfliktu teritorijām. Piemēram, pamatmotīvs vardarbībai vienā no nesenākajiem gadījumiem, kurā no fiziskas vardarbības cietusi žurnāliste, bija izvēlētā reportāžas tēma. Cietusī ir žurnāliste Oļesja Vertinska (Олеся Вертинская) un notikums fiksēts Kazahstānā 2022. gada 19. jūlijā.[23]Neidentificēts vīrietis vairākas reizes iesitis žurnālistei pa seju, tādējādi salaužot viņai degunu. Trīs dienas pirms incidenta O. Vertinska bija saņēmusi draudu saturošu īsziņu par to, ka viņai jābūt “uzmanīgai” saistībā ar savu reportāžu par vietējo zivju tirdzniecības sabiedrību. Uzreiz pēc uzbrukuma žurnāliste atkal saņēma īsziņu ar brīdinājumu, ka sabiedrības īpašnieks “ar to neapstāsies”. Konkrētajā gadījumā pret žurnālisti tika vērsta iebiedēšana, kas savukārt rezultējās fiziskā vardarbībā. Žurnālistei izteiktie draudi, pieminot viņas reportāžu, kā arī tas, ka netika izmantoti seksuāla rakstura paņēmieni, norāda, ka motīvs uzbrukumam bija profesionālā darbība.
Draudu izmantošana ir visai plaši novērojama metode, lai iebiedētu žurnālistes. Piemēram, Marija Resa (Maria Ressa), filipīniešu pētnieciskā žurnāliste, 2016. gadā tiešsaistē saņēma 90 naida saturošas ziņas stundā, no kurām daudzas sakņojās naidā pret sievietēm un rasismā.[24]
Ja uzbrukums noticis žurnālistei, kura veidojusi tāda satura ziņas, kas skar korupcijas tēmu, tas ļauj secināt, ka uzbrukuma pamatmotīvs vardarbībai bijusi profesionālā darbība. Tā, piemēram, slepkavība kā galējais un nežēlīgākais līdzeklis tika izmantots pret maltiešu žurnālisti Dafni Karuanu Galiciju (Daphne Caruana Galizia).[25] Žurnāliste vadīja Panamas dokumentu izmeklēšanu par korupciju un tika nonāvēta, uzspridzinot automašīnu. D. Karuana Galicija līdzīgi kā O. Vertinska pirms slepkavības bija saņēmusi draudu saturošas ziņas, par kurām viņa ziņoja policijā.
Arī Latvijā tiek apdraudēta sieviešu žurnālistu drošība. Piemēram, iebiedēšana izmantota pret žurnālisti Ingu Spriņģi.[26] Ņemot vērā vainīgās personas neapmierināto attieksmi pret I. Spriņģes veidotajām publikācijām pētnieciskā žurnālistikas centra “Re:Baltica” ietvaros, iespējams secināt, ka darbības vērstas pret žurnālistes profesionālo darbību. Tomēr žurnālistes dēvēšana tādos necenzētos vārdos, kuru mērķis acīmredzami bija apvainot vai aizskart un kuri galvenokārt tiek vērsti pret sievietēm, norāda, ka personas darbības bija vērstas arī pret žurnālistes dzimumu.
Tādējādi var secināt, ka vairumā gadījumu, ja žurnāliste veido publikācijas par prettiesiskām darbībām politikā vai uzņēmējdarbībā, organizēto noziedzību vai ietekmīgām personām, it sevišķi, ja tēma skar korupciju vai ja žurnāliste atrodas militāro konfliktu teritorijā, drošības apdraudējuma risks ievērojami paaugstinās. Šādos gadījumos uzbrukumu sākotnējais cēlonis var būt žurnālistes profesija, taču dzimums tiek izmantots kā iegansts, lietojot tādus līdzekļus, kas parasti tiek lietoti pret sievietēm, izceļot dzimuma lomu. Tomēr dzimums var pastāvēt arī kā atsevišķs apstāklis, pret ko personai ir nelabvēlīga un nosodoša attieksme, tādējādi ietekmējot personas uzskatus un izturēšanos pret sievietēm kā žurnālistiem.
Iespējamie aizsargmehānismi
Ikvienam ir tiesības izteikt nepatiku vai kritizēt žurnālista darbu, jo vārda brīvība aizsargā arī tādu informāciju un idejas, kas var aizskart, šokēt vai satraukt.[27] Tomēr vārda brīvību var ierobežot, ja tā pārvēršas naidīgā attieksmē un uzbrukumā. Baudot vārda brīvību, jārespektē citu cilvēku tiesības.[28] Turklāt vārda brīvība ir attiecināma arī uz žurnālistiem, jo preses brīvība izriet no tiesībām uz vārda brīvību.[29]
Tiesību uz vārda brīvību tvērums laika gaitā ir kļuvis plašāks. Tas ietver ne tikai valsts neiejaukšanos tiesību uz vārda brīvību baudīšanā, bet arī nepieciešamību iejaukties, “izstrādājot un ievērojot skaidrus un caurskatāmus noteikumus vārda brīvības ierobežošanai”.[30] Saskaroties ar uzbrukumiem tiešsaistē, sievietes žurnālistes var bloķēt personas, kas rakstījušas naidīgās ziņas, vai izslēgt paziņojumus.[31] Tomēr tas pilnvērtīgi neatrisina problēmu. Tādēļ ir nepieciešami mehānismi, kas nodrošinātu netraucētu žurnālistu darbu, tostarp aizsargātu sieviešu cilvēktiesības, novērstu dzimumu nevienlīdzību un mazinātu uz dzimumu balstītus stereotipus sabiedrībā.
Uz dzimumu balstītu diskrimināciju aizliedz, piemēram, Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas[32]14. pants. Sieviešu tiesību aizsardzība noteikta arī 1993. gada Pasaules Cilvēktiesību konferencē pieņemtās Vīnes deklarācijas un rīcības programmas[33] 18. punktā. Tas nosaka, ka visu ar dzimumu saistīto diskriminācijas formu izskaušanai jābūt starptautiskās sabiedrības prioritāram mērķim un ar dzimumu saistīta vardarbība nav savienojama ar cilvēka cieņu un ir izskaužama. To iespējams sasniegt, veicot juridiskus pasākumus.
Eiropas Komisijas Ieteikuma par aizsardzības, drošības un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu žurnālistiem un citiem mediju profesionāļiem Eiropas Savienībā 27. apsvērums nosaka, ka mediju nozarē nepieciešams uzlabot līdztiesību un nodrošināt drošu darba vidi.[34] Savukārt vardarbības, aizskarošas izturēšanās un diskriminācijas novēršanai nozīme ir regulāriem dialogiem starp dalībvalstīm, žurnālistu pārstāvjiem un mediju pašregulējuma struktūrām. Domājot par juridiskajiem pasākumiem žurnālistu drošības aizsardzībai, Eiropas Komisija plāno 2022. gada rudenī iesniegt priekšlikumu par Eiropas Mediju brīvības aktu, kas regulētu atbildību par darbībām, kas ietekmē preses brīvību.[35]
UNESCO ir izdevusi Praktisko ceļvedi sievietēm žurnālistēm, kā reaģēt uz vardarbību tiešsaistē. Tajā ir apkopoti vairāki pasākumi, kā rīkoties vardarbības tiešsaistē gadījumos. Žurnālistēm tiek ieteikts savlaicīgi dokumentēt šos gadījumus, tādējādi vācot pierādījumus, ziņot par vardarbību attiecīgajai tīmekļa vietnei un attiecīgajām valsts institūcijām.[36]
Apvienoto Nāciju Organizācijas Neatkarīgais eksperts norādījis uz nepieciešamību padarīt sociālo mediju vidi drošāku sievietēm, piedāvājot dažādus risinājumus vardarbības pret sievietēm izskaušanai. Viņa ieskatā valdībām jāizstrādā efektīvi aizsardzības, uzraudzības un reaģēšanas mehānismi žurnālistu sieviešu drošībai gan tiešsaistē, gan bezsaistē, medijiem jānodrošina nulles tolerance pret vardarbību, kas saistīta ar dzimumu, kā arī politiķiem jānosoda uzbrukumus žurnālistēm un jāatturas no publiskiem izteikumiem, kas varētu apdraudēt sievietes.[37] Tāpat politiķiem un amatpersonām jāpārtrauc verbāli uzbrukumi žurnālistiem.[37]
UNESCO Dzimumu līdztiesības ievērošanas drošības politikā ziņu dienestiem[38] uzsvērts, ka darbavietās nepieciešams ieviest iekšējo ziņošanas mehānismu. Tādā veidā darbinieces varētu ziņot par uzbrukumu gadījumiem, turklāt iespējai ziņot jābūt īstenojamai arī anonīmi. Iekšējais ziņošanas mehānisms ir nepieciešams arī tādēļ, ka personas, kas apdraud žurnālistes, var arī būt viņu darba kolēģi. Šādā veidā ir iespējams nodrošināt drošu un iekļaujošu darba vidi.
Būtiska nozīme ir arī kustībām un kampaņām, kas aicina mazināt uz dzimumu balstītu diskrimināciju un aicina aizsargāt žurnālistu tiesības. Analogs kustībai “Es arī” (#MeToo)[39] ir kustība “Žurnālistes arī” (#JournalistsToo), kas atspoguļo vardarbību pret sievietēm žurnālistēm.[4] Līdzīgi kustība “16dienas” (#16days) iestājas pret vardarbību dzimuma dēļ, aicinot to novērst un izskaust, tādējādi veicinot arī sieviešu žurnālistu aizsardzību.[40]
Žurnālistes, paužot savu viedokli un veidojot publikācijas, īsteno vārda brīvību un nodrošina sabiedrības tiesības tikt informētiem par dažādiem notikumiem, tāpēc, aizsargājot žurnālistu darbu, iespējams nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu, tostarp indivīdu tiesības saņemt informāciju.[41] Efektīva reaģēšanas sistēma, iekšējais ziņošanas mehānisms, nulles tolerance pret vardarbību un publisks nosodījums būtu iedarbīgs aizsargmehānisms cīņā pret uzbrukumiem, no kuriem cieš sievietes žurnālistes. Arī kustības kā sabiedriska darbība pievērstu vairāk uzmanības šai problēmai. Minētās darbības būtu skaidrs vēstījums, ka vardarbība, kas vērsta pret žurnālistēm, ir nepieļaujama. Ieviešot vai pastiprinot šīs darbības, jo īpaši valstīs, kurās sieviešu tiesības ir kritiskā stāvoklī, sieviešu žurnālistu “palīgā sauciens” par globālo problēmu tiktu sadzirdēts.
Nobeigums
Drošības apdraudējumi apgrūtina žurnālistes profesionālo pienākumu pildīšanu. Kā rāda statistika un ziņojumi par žurnālistu apdraudējumiem, naidīgā izturēšanās pret žurnālistēm, kas var rezultēties vardarbībā vai pat slepkavībā, rada nedrošības sajūtu. Īpaša uzmanība pievēršama draudiem, jo novērojams, ka pirms fiziskas vardarbības nereti tiek izmantota psiholoģiska vardarbība, kuras mērķis ir žurnālistu iebiedēšana.
Uzbrukumos žurnālistēm galvenokārt vērojams, ka uz dzimumu balstītas diskriminācijas motīvs pastāv līdztekus noliedzošai attieksmei pret žurnālistu profesiju. Pret žurnālistēm izmantotās metodes, tostarp aizvainojošie jēdzieni un seksuālā vardarbība, liecina par vēršanos pret žurnālistes dzimumu. Savukārt, ja žurnāliste atrodas militāro konfliktu teritorijā vai žurnāliste veido publikācijas par tematiem, kas varētu izraisīt negatīvu reakciju no personām, kuras tās skar, tad motīvs uzbrukumam, visticamāk, būs žurnālistes profesija.
Drošības apdraudējumu pastāvēšana ir cieši saistīta ar sociālo stigmu. Mazinot to, iespējams paaugstināt sieviešu žurnālistu drošības pakāpi un novērst šķēršļus viņu profesionālajai darbībai, neatkarībai un izaugsmei. Palielinoties izpratnei par žurnālistu lomu demokrātiskā sabiedrībā un mazinoties uz dzimumu balstītiem stereotipiem, sievietes žurnālistes nebūtu pakļautas tik ievērojamiem riskiem, tādējādi arī nodrošinot ziņu satura daudzveidību.
Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.
Lāsma Mazūre publikācijas iespēju ieguvusi Cilvēktiesības.info un tiesībsarga rīkotajā rakstu konkursā “Ļauj cilvēktiesībām runāt!”
Atsauces
- ^ Freedom of expression, media freedom and safety of journalists. Pieejams: https://www.coe.int/en/web/commissioner/thematic-work/media-freedom
- ^ Media freedom. Pieejams: https://www.britannica.com/topic/media-freedom
- ^ What's journalism without women journalists? Pieejams: https://www.dw.com/en/whats-journalism-without-women-journalists/a-57108217
- a, b, c, d #JournalistsToo – Violence against women journalists. Pieejams: https://en.unesco.org/news/journaliststoo-violence-against-women-journalists
- ^ Trolling. Pieejams: https://dictionary.cambridge.org/dictionary/english/trolling
- ^ UN catalogues ‘chilling tide of abuse’ against female journalists. Pieejams: https://www.theguardian.com/media/2021/may/02/un-catalogues-chilling-tide-of-abuse-against-female-journalists
- ^ 'Trump has declared war': journalists denounce any attack on press freedom. Pieejams: https://www.theguardian.com/us-news/2017/may/21/trump-threat-reporters-press-freedom
- ^ Trump's attacks on media raise threat of violence against reporters, UN experts warn. Pieejams: https://www.theguardian.com/us-news/2018/aug/02/donald-trump-un-media-press-freedom-journalist-danger
- ^ IFJ Killed List Report 2021. Pieejams: https://www.ifj.org/media-centre/news/detail/category/health-and-safety/article/ifj-killed-list-report-2021.html
- ^ Afghanistan: Taliban Deprive Women of Livelihoods, Identity. Pieejams: https://www.hrw.org/news/2022/01/18/afghanistan-taliban-deprive-women-livelihoods-identity
- ^ Threats to media workers’ freedom ‘growing by the day’, UN chief warns. Pieejams: https://news.un.org/en/story/2022/05/1117362
- ^ The Chilling: Global trends in online violence against women journalists. Research Discussion Paper. Pieejams: https://en.unesco.org/sites/default/files/the-chilling.pdf
- ^ The state of press freedom in Southern Africa 2020-2021. Pieejams: https://unesdoc.unesco.org/ark:/48223/pf0000381397
- ^ Newsrooms and gender equality. Pieejams: https://media.ourwatch.org.au/reporting-violence-against-women/newsrooms-and-gender-equality/
- ^ Attacks and Harassment: The Impact on Female Journalists and Their Reporting. Pieejams:https://www.iwmf.org/attacks-and-harassment/
- ^ Opinion: Female investigative journalists in Africa face too much danger. Pieejams: https://www.dw.com/en/opinion-female-investigative-journalists-in-africa-face-too-much-danger/a-61634307
- ^ Testimonies of courage, resilience and solidarity: UN Special Rapporteur Irene Khan on women journalists’ experiences with harassment. Pieejams: https://en.unesco.org/news/testimonies-courage-resilience-and-solidarity-special-rapporteur-irene-khan-women-journalists
- ^ Opinion. Women journalists face escalating violence online. We should know. Pieejams: https://www.washingtonpost.com/opinions/2021/05/03/maria-ressa-press-freedom-julie-posetti/
- ^ Hot spot. Pieejams: https://www.merriam-webster.com/dictionary/hot%20spot
- a, b Not a target – the need to reinforce the safety of journalists covering conflicts. Pieejams: https://www.coe.int/en/web/commissioner/-/not-a-target-the-need-to-reinforce-the-safety-of-journalists-covering-conflicts?inheritRedirect=true&redirect=%2Fen%2Fweb%2Fcommissioner%2Fthematic-work%2Fmedia-freedom
- ^ 1977. gada 8. jūnija papildu protokols pie 1949. gada 12. augusta Ženēvas konvencijām, kas attiecas uz starptautiska rakstura bruņotu konfliktu upuru aizsardzību (I protokols). Pieejams: https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1102
- ^ Torture. Pieejams: https://ijrcenter.org/thematic-research-guides/torture/
- ^ В Казахстане журналистка Олеся Вертинская подверглась угрозам, избиению. Pieejams: šeit.
- ^ Online violence is silencing women journalists. Pieejams: https://www.aljazeera.com/opinions/2021/5/3/online-violence-is-silencing-women-journalists
- ^ Malta car bomb kills Panama Papers journalist. Pieejams: https://www.theguardian.com/world/2017/oct/16/malta-car-bomb-kills-panama-papers-journalist
- ^ Par žurnālistes Spriņģes vajāšanu piespriež divu mēnešu cietumsodu. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/par-zurnalistes-springes-vajasanu-piespriez-divu-menesu-cietumsodu.a447513/
- ^ Eiropas Cilvēktiesību tiesas 07.12.1976. spriedums lietā Nr. 5493/72 Handyside pret Apvienoto Karalisti, 49.punkts.
- ^ Par vārda brīvības nozīmi. Pieejams: https://www.tiesibsargs.lv/news/par-varda-brivibas-nozimi/
- ^ 60th anniversary of the European Convention on Human Rights: World Press Freedom Day. Pieejams: https://rm.coe.int/168071e2c5
- ^ Kučs A. Vārda brīvība. Jurista Vārds, 2022, Nr. 7 (1221), 56.-57.lpp.
- ^ Komisijas Ieteikums (ES) 2021/1534 par aizsardzības, drošības un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu žurnālistiem un citiem mediju profesionāļiem Eiropas Savienībā. Pieņemts: 16.09.2021. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv%3AOJ.L_.2021.331.01.0008.01.LAV&toc=OJ%3AL%3A2021%3A331%3AFULL
- ^ Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija. Pieejama: https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/649
- ^ Vienna Declaration and Programme of Action. Pieejams: https://www.ohchr.org/en/instruments-mechanisms/instruments/vienna-declaration-and-programme-action
- ^ European Media Freedom Act. In “A New Push for European Democracy”. Pieejams: https://www.europarl.europa.eu/legislative-train/theme-a-new-push-for-european-democracy/file-european-media-freedom-act
- ^ The Guardian view on online abuse of female journalists: a problem for all. Pieejams: https://www.theguardian.com/commentisfree/2021/may/09/the-guardian-view-on-online-abuse-of-female-journalists-a-problem-for-all
- ^ Practical guide for women journalists on how to respond to online harassment. Pieejams: https://unesdoc.unesco.org/ark:/48223/pf0000379908
- a, b Women journalists face violence and sexualized attacks - UN expert- #JournalistsToo – Women Journalists Speak Out. Pieejams: https://www.ohchr.org/en/press-releases/2021/11/women-journalists-face-violence-and-sexualized-attacks-un-expert
- ^ Gender-sensitive safety policies for newsrooms: guidelines + checklist. Pieejams: https://unesdoc.unesco.org/ark:/48223/pf0000379907
- ^ Me Too. Pieejams: https://www.merriam-webster.com/dictionary/me-too
- ^ 16 Days of Activism against Gender-Based Violence. Pieejams: https://www.unwomen.org/en/what-we-do/ending-violence-against-women/take-action/16-days-of-activism
- ^ About safety of journalists and human rights. Pieejams: https://www.ohchr.org/en/safety-of-journalists
